Pucchā
The Questions
- 0.1
Cūḷaniddesa
- 0.2
Pārāyanavaggagāthā
Pucchā
1. Ajitamāṇavapucchā
- 1.1
“Kenassu nivuto loko,
- 1.2
(iccāyasmā ajito)
- 1.3
Kenassu nappakāsati;
- 1.4
Kissābhilepanaṁ brūsi,
- 1.5
Kiṁsu tassa mahabbhayaṁ”.
- 2.1
“Avijjāya nivuto loko,
- 2.2
(ajitāti bhagavā)
- 2.3
Vevicchā pamādā nappakāsati;
- 2.4
Jappābhilepanaṁ brūmi,
- 2.5
Dukkhamassa mahabbhayaṁ”.
- 3.1
“Savanti sabbadhi sotā,
- 3.2
(iccāyasmā ajito)
- 3.3
Sotānaṁ kiṁ nivāraṇaṁ;
- 3.4
Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi,
- 3.5
Kena sotā pidhiyyare”.
- 4.1
“Yāni sotāni lokasmiṁ,
- 4.2
(ajitāti bhagavā)
- 4.3
Sati tesaṁ nivāraṇaṁ;
- 4.4
Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi,
- 4.5
Paññāyete pidhiyyare”.
- 5.1
“Paññā ceva sati cāpi,
- 5.2
(iccāyasmā ajito)
- 5.3
Nāmarūpañca mārisa;
- 5.4
Etaṁ me puṭṭho pabrūhi,
- 5.5
Katthetaṁ uparujjhati”.
- 6.1
“Yametaṁ pañhaṁ apucchi,
- 6.2
ajita taṁ vadāmi te;
- 6.3
Yattha nāmañca rūpañca,
- 6.4
asesaṁ uparujjhati;
- 6.5
Viññāṇassa nirodhena,
- 6.6
etthetaṁ uparujjhati”.
- 7.1
“Ye ca saṅkhātadhammāse,
- 7.2
ye ca sekhā puthū idha;
- 7.3
Tesaṁ me nipako iriyaṁ,
- 7.4
puṭṭho pabrūhi mārisa”.
- 8.1
“Kāmesu nābhigijjheyya,
- 8.2
Manasānāvilo siyā;
- 8.3
Kusalo sabbadhammānaṁ,
- 8.4
Sato bhikkhu paribbaje”ti.
- 8.5
Ajitamāṇavapucchā paṭhamā.
2. Tissametteyyamāṇavapucchā
- 9.1
“Kodha santusito loke,
- 9.2
(iccāyasmā tissametteyyo)
- 9.3
Kassa no santi iñjitā;
- 9.4
Ko ubhantamabhiññāya,
- 9.5
Majjhe mantā na lippati;
- 9.6
Kaṁ brūsi mahāpurisoti,
- 9.7
Ko idha sibbinimaccagā”.
- 10.1
“Kāmesu brahmacariyavā,
- 10.2
(metteyyāti bhagavā)
- 10.3
Vītataṇho sadā sato;
- 10.4
Saṅkhāya nibbuto bhikkhu,
- 10.5
Tassa no santi iñjitā.
- 11.1
So ubhantamabhiññāya,
- 11.2
Majjhe mantā na lippati;
- 11.3
Taṁ brūmi mahāpurisoti,
- 11.4
So idha sibbinimaccagā”ti.
- 11.5
Tissametteyyamāṇavapucchā dutiyā.
3. Puṇṇakamāṇavapucchā
- 12.1
“Anejaṁ mūladassāviṁ,
- 12.2
(iccāyasmā puṇṇako)
- 12.3
Atthi pañhena āgamaṁ;
- 12.4
Kiṁ nissitā isayo manujā,
- 12.5
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ;
- 12.6
Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke,
- 12.7
Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”.
- 13.1
“Ye kecime isayo manujā,
- 13.2
(puṇṇakāti bhagavā)
- 13.3
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ;
- 13.4
Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke,
- 13.5
Āsīsamānā puṇṇaka itthattaṁ;
- 13.6
Jaraṁ sitā yaññamakappayiṁsu”.
- 14.1
“Ye kecime isayo manujā,
- 14.2
(iccāyasmā puṇṇako)
- 14.3
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ;
- 14.4
Yaññamakappayiṁsu puthūdha loke,
- 14.5
Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā;
- 14.6
Atāruṁ jātiñca jarañca mārisa,
- 14.7
Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”.
- 15.1
“Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti,
- 15.2
(puṇṇakāti bhagavā)
- 15.3
Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṁ;
- 15.4
Te yājayogā bhavarāgarattā,
- 15.5
Nātariṁsu jātijaranti brūmi”.
- 16.1
“Te ce nātariṁsu yājayogā,
- 16.2
(iccāyasmā puṇṇako)
- 16.3
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa;
- 16.4
Atha ko carahi devamanussaloke,
- 16.5
Atāri jātiñca jarañca mārisa;
- 16.6
Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”.
- 17.1
“Saṅkhāya lokasmi paroparāni,
- 17.2
(puṇṇakāti bhagavā)
- 17.3
Yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loke;
- 17.4
Santo vidhūmo anīgho nirāso,
- 17.5
Atāri so jātijaranti brūmī”ti.
- 17.6
Puṇṇakamāṇavapucchā tatiyā.
4. Mettagūmāṇavapucchā
- 18.1
“Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ,
- 18.2
(iccāyasmā mettagū)
- 18.3
Maññāmi taṁ vedaguṁ bhāvitattaṁ;
- 18.4
Kuto nu dukkhā samudāgatā ime,
- 18.5
Ye keci lokasmimanekarūpā”.
- 19.1
“Dukkhassa ve maṁ pabhavaṁ apucchasi,
- 19.2
(mettagūti bhagavā)
- 19.3
Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ;
- 19.4
Upadhinidānā pabhavanti dukkhā,
- 19.5
Ye keci lokasmimanekarūpā.
- 20.1
Yo ve avidvā upadhiṁ karoti,
- 20.2
Punappunaṁ dukkhamupeti mando;
- 20.3
Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā,
- 20.4
Dukkhassa jātippabhavānupassī”.
- 21.1
“Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no,
- 21.2
Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi;
- 21.3
‘Kathaṁ nu dhīrā vitaranti oghaṁ,
- 21.4
Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca’;
- 21.5
Taṁ me muni sādhu viyākarohi,
- 21.6
Tathā hi te vidito esa dhammo”.
- 22.1
“Kittayissāmi te dhammaṁ,
- 22.2
(mettagūti bhagavā)
- 22.3
Diṭṭhe dhamme anītihaṁ;
- 22.4
Yaṁ viditvā sato caraṁ,
- 22.5
Tare loke visattikaṁ”.
- 23.1
“Tañcāhaṁ abhinandāmi,
- 23.2
mahesi dhammamuttamaṁ;
- 23.3
Yaṁ viditvā sato caraṁ,
- 23.4
tare loke visattikaṁ”.
- 24.1
“Yaṁ kiñci sampajānāsi,
- 24.2
(mettagūti bhagavā)
- 24.3
Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe;
- 24.4
Etesu nandiñca nivesanañca,
- 24.5
Panujja viññāṇaṁ bhave na tiṭṭhe.
- 25.1
Evaṁvihārī sato appamatto,
- 25.2
Bhikkhu caraṁ hitvā mamāyitāni;
- 25.3
Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca,
- 25.4
Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṁ”.
- 26.1
“Etābhinandāmi vaco mahesino,
- 26.2
Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ;
- 26.3
Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṁ,
- 26.4
Tathā hi te vidito esa dhammo.
- 27.1
Te cāpi nūnappajaheyyu dukkhaṁ,
- 27.2
Ye tvaṁ muni aṭṭhitaṁ ovadeyya;
- 27.3
Taṁ taṁ namassāmi samecca nāga,
- 27.4
Appeva maṁ bhagavā aṭṭhitaṁ ovadeyya”.
- 28.1
“Yaṁ brāhmaṇaṁ vedagumābhijaññā,
- 28.2
Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ;
- 28.3
Addhā hi so oghamimaṁ atāri,
- 28.4
Tiṇṇo ca pāraṁ akhilo akaṅkho.
- 29.1
Vidvā ca yo vedagū naro idha,
- 29.2
Bhavābhave saṅgamimaṁ visajja;
- 29.3
So vītataṇho anīgho nirāso,
- 29.4
Atāri so jātijaranti brūmī”ti.
- 29.5
Mettagūmāṇavapucchā catutthī.
5. Dhotakamāṇavapucchā
- 30.1
“Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ,
- 30.2
(iccāyasmā dhotako)
- 30.3
Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṁ;
- 30.4
Tava sutvāna nigghosaṁ,
- 30.5
Sikkhe nibbānamattano”.
- 31.1
“Tenahātappaṁ karohi,
- 31.2
(dhotakāti bhagavā)
- 31.3
Idheva nipako sato;
- 31.4
Ito sutvāna nigghosaṁ,
- 31.5
Sikkhe nibbānamattano”.
- 32.1
“Passāmahaṁ devamanussaloke,
- 32.2
Akiñcanaṁ brāhmaṇamiriyamānaṁ;
- 32.3
Taṁ taṁ namassāmi samantacakkhu,
- 32.4
Pamuñca maṁ sakka kathaṅkathāhi”.
- 33.1
“Nāhaṁ sahissāmi pamocanāya,
- 33.2
Kathaṅkathiṁ dhotaka kañci loke;
- 33.3
Dhammañca seṭṭhaṁ abhijānamāno,
- 33.4
Evaṁ tuvaṁ oghamimaṁ taresi”.
- 34.1
“Anusāsa brahme karuṇāyamāno,
- 34.2
Vivekadhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ;
- 34.3
Yathāhaṁ ākāsova abyāpajjamāno,
- 34.4
Idheva santo asito careyyaṁ”.
- 35.1
“Kittayissāmi te santiṁ,
- 35.2
(dhotakāti bhagavā)
- 35.3
Diṭṭhe dhamme anītihaṁ;
- 35.4
Yaṁ viditvā sato caraṁ,
- 35.5
Tare loke visattikaṁ”.
- 36.1
“Tañcāhaṁ abhinandāmi,
- 36.2
mahesi santimuttamaṁ;
- 36.3
Yaṁ viditvā sato caraṁ,
- 36.4
tare loke visattikaṁ”.
- 37.1
“Yaṁ kiñci sampajānāsi,
- 37.2
(dhotakāti bhagavā)
- 37.3
Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe;
- 37.4
Etaṁ viditvā saṅgoti loke,
- 37.5
Bhavābhavāya mākāsi taṇhan”ti.
- 37.6
Dhotakamāṇavapucchā pañcamī.
6. Upasīvamāṇavapucchā
- 38.1
“Eko ahaṁ sakka mahantamoghaṁ,
- 38.2
(iccāyasmā upasīvo)
- 38.3
Anissito no visahāmi tārituṁ;
- 38.4
Ārammaṇaṁ brūhi samantacakkhu,
- 38.5
Yaṁ nissito oghamimaṁ tareyyaṁ”.
- 39.1
“Ākiñcaññaṁ pekkhamāno satimā,
- 39.2
(upasīvāti bhagavā)
- 39.3
Natthīti nissāya tarassu oghaṁ;
- 39.4
Kāme pahāya virato kathāhi,
- 39.5
Taṇhakkhayaṁ nattamahābhipassa”.
- 40.1
“Sabbesu kāmesu yo vītarāgo,
- 40.2
(iccāyasmā upasīvo)
- 40.3
Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ;
- 40.4
Saññāvimokkhe paramedhimutto,
- 40.5
Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī”.
- 41.1
“Sabbesu kāmesu yo vītarāgo,
- 41.2
(upasīvāti bhagavā)
- 41.3
Ākiñcaññaṁ nissito hitvā maññaṁ;
- 41.4
Saññāvimokkhe paramedhimutto,
- 41.5
Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī”.
- 42.1
“Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī,
- 42.2
Pūgampi vassānaṁ samantacakkhu;
- 42.3
Tattheva so sītisiyā vimutto,
- 42.4
Cavetha viññāṇaṁ tathāvidhassa”.
- 43.1
“Acci yathā vātavegena khittā,
- 43.2
(upasīvāti bhagavā)
- 43.3
Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ;
- 43.4
Evaṁ munī nāmakāyā vimutto,
- 43.5
Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ”.
- 44.1
“Atthaṅgato so uda vā so natthi,
- 44.2
Udāhu ve sassatiyā arogo;
- 44.3
Taṁ me munī sādhu viyākarohi,
- 44.4
Tathā hi te vidito esa dhammo”.
- 45.1
“Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi,
- 45.2
(upasīvāti bhagavā)
- 45.3
Yena naṁ vajjuṁ taṁ tassa natthi;
- 45.4
Sabbesu dhammesu samūhatesu,
- 45.5
Samūhatā vādapathāpi sabbe”ti.
- 45.6
Upasīvamāṇavapucchā chaṭṭhī.
7. Nandamāṇavapucchā
- 46.1
“Santi loke munayo,
- 46.2
(iccāyasmā nando)
- 46.3
Janā vadanti tayidaṁ kathaṁsu;
- 46.4
Ñāṇūpapannaṁ muni no vadanti,
- 46.5
Udāhu ve jīvitenūpapannaṁ”.
- 47.1
“Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena,
- 47.2
Munīdha nanda kusalā vadanti;
- 47.3
Visenikatvā anīghā nirāsā,
- 47.4
Caranti ye te munayoti brūmi”.
- 48.1
“Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse,
- 48.2
(iccāyasmā nando)
- 48.3
Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ;
- 48.4
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ,
- 48.5
Anekarūpena vadanti suddhiṁ;
- 48.6
Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā,
- 48.7
Atāru jātiñca jarañca mārisa;
- 48.8
Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”.
- 49.1
“Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse,
- 49.2
(nandāti bhagavā)
- 49.3
Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ;
- 49.4
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ,
- 49.5
Anekarūpena vadanti suddhiṁ;
- 49.6
Kiñcāpi te tattha yatā caranti,
- 49.7
Nātariṁsu jātijaranti brūmi”.
- 50.1
“Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse,
- 50.2
(iccāyasmā nando)
- 50.3
Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṁ;
- 50.4
Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṁ,
- 50.5
Anekarūpena vadanti suddhiṁ;
- 50.6
Te ce muni brūsi anoghatiṇṇe,
- 50.7
Atha ko carahi devamanussaloke;
- 50.8
Atāri jātiñca jarañca mārisa,
- 50.9
Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi metaṁ”.
- 51.1
“Nāhaṁ sabbe samaṇabrāhmaṇāse,
- 51.2
(nandāti bhagavā)
- 51.3
Jātijarāya nivutāti brūmi;
- 51.4
Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā,
- 51.5
Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ;
- 51.6
Anekarūpampi pahāya sabbaṁ,
- 51.7
Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse;
- 51.8
Te ve narā oghatiṇṇāti brūmi”.
- 52.1
“Etābhinandāmi vaco mahesino,
- 52.2
Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ;
- 52.3
Ye sīdha diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā,
- 52.4
Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ;
- 52.5
Anekarūpampi pahāya sabbaṁ,
- 52.6
Taṇhaṁ pariññāya anāsavāse;
- 52.7
Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī”ti.
- 52.8
Nandamāṇavapucchā sattamā.
8. Hemakamāṇavapucchā
- 53.1
“Ye me pubbe viyākaṁsu,
- 53.2
(iccāyasmā hemako)
- 53.3
Huraṁ gotamasāsanā;
- 53.4
Iccāsi iti bhavissati,
- 53.5
Sabbaṁ taṁ itihītihaṁ;
- 53.6
Sabbaṁ taṁ takkavaḍḍhanaṁ,
- 53.7
Nāhaṁ tattha abhiramiṁ.
- 54.1
Tvañca me dhammamakkhāhi,
- 54.2
taṇhānigghātanaṁ muni;
- 54.3
Yaṁ viditvā sato caraṁ,
- 54.4
tare loke visattikaṁ”.
- 55.1
“Idha diṭṭhasutamutaviññātesu,
- 55.2
Piyarūpesu hemaka;
- 55.3
Chandarāgavinodanaṁ,
- 55.4
Nibbānapadamaccutaṁ.
- 56.1
Etadaññāya ye satā,
- 56.2
Diṭṭhadhammābhinibbutā;
- 56.3
Upasantā ca te sadā,
- 56.4
Tiṇṇā loke visattikan”ti.
- 56.5
Hemakamāṇavapucchā aṭṭhamā.
9. Todeyyamāṇavapucchā
- 57.1
“Yasmiṁ kāmā na vasanti,
- 57.2
(iccāyasmā todeyyo)
- 57.3
Taṇhā yassa na vijjati;
- 57.4
Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo,
- 57.5
Vimokkho tassa kīdiso”.
- 58.1
“Yasmiṁ kāmā na vasanti,
- 58.2
(todeyyāti bhagavā)
- 58.3
Taṇhā yassa na vijjati;
- 58.4
Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo,
- 58.5
Vimokkho tassa nāparo”.
- 59.1
“Nirāsaso so uda āsasāno,
- 59.2
Paññāṇavā so uda paññakappī;
- 59.3
Muniṁ ahaṁ sakka yathā vijaññaṁ,
- 59.4
Taṁ me viyācikkha samantacakkhu”.
- 60.1
“Nirāsaso so na ca āsasāno,
- 60.2
Paññāṇavā so na ca paññakappī;
- 60.3
Evampi todeyya muniṁ vijāna,
- 60.4
Akiñcanaṁ kāmabhave asattan”ti.
- 60.5
Todeyyamāṇavapucchā navamā.
10. Kappamāṇavapucchā
- 61.1
“Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ,
- 61.2
(iccāyasmā kappo)
- 61.3
Oghe jāte mahabbhaye;
- 61.4
Jarāmaccuparetānaṁ,
- 61.5
Dīpaṁ pabrūhi mārisa;
- 61.6
Tvañca me dīpamakkhāhi,
- 61.7
Yathāyidaṁ nāparaṁ siyā”.
- 62.1
“Majjhe sarasmiṁ tiṭṭhataṁ,
- 62.2
(kappāti bhagavā)
- 62.3
Oghe jāte mahabbhaye;
- 62.4
Jarāmaccuparetānaṁ,
- 62.5
Dīpaṁ pabrūmi kappa te.
- 63.1
Akiñcanaṁ anādānaṁ,
- 63.2
etaṁ dīpaṁ anāparaṁ;
- 63.3
Nibbānaṁ iti naṁ brūmi,
- 63.4
jarāmaccuparikkhayaṁ.
- 64.1
Etadaññāya ye satā,
- 64.2
Diṭṭhadhammābhinibbutā;
- 64.3
Na te māravasānugā,
- 64.4
Na te mārassa paddhagū”ti.
- 64.5
Kappamāṇavapucchā dasamā.
11. Jatukaṇṇimāṇavapucchā
- 65.1
“Sutvānahaṁ vīramakāmakāmiṁ,
- 65.2
(iccāyasmā jatukaṇṇi)
- 65.3
Oghātigaṁ puṭṭhumakāmamāgamaṁ;
- 65.4
Santipadaṁ brūhi sahajanetta,
- 65.5
Yathātacchaṁ bhagavā brūhi metaṁ.
- 66.1
Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati,
- 66.2
Ādiccova pathaviṁ tejī tejasā;
- 66.3
Parittapaññassa me bhūripañña,
- 66.4
Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ;
- 66.5
Jātijarāya idha vippahānaṁ”.
- 67.1
“Kāmesu vinaya gedhaṁ,
- 67.2
(jatukaṇṇīti bhagavā)
- 67.3
Nekkhammaṁ daṭṭhu khemato;
- 67.4
Uggahitaṁ nirattaṁ vā,
- 67.5
Mā te vijjittha kiñcanaṁ.
- 68.1
Yaṁ pubbe taṁ visosehi,
- 68.2
pacchā te māhu kiñcanaṁ;
- 68.3
Majjhe ce no gahessasi,
- 68.4
upasanto carissasi.
- 69.1
Sabbaso nāmarūpasmiṁ,
- 69.2
Vītagedhassa brāhmaṇa;
- 69.3
Āsavāssa na vijjanti,
- 69.4
Yehi maccuvasaṁ vaje”ti.
- 69.5
Jatukaṇṇimāṇavapucchā ekādasamā.
12. Bhadrāvudhamāṇavapucchā
- 70.1
“Okañjahaṁ taṇhacchidaṁ anejaṁ,
- 70.2
(iccāyasmā bhadrāvudho)
- 70.3
Nandiñjahaṁ oghatiṇṇaṁ vimuttaṁ;
- 70.4
Kappañjahaṁ abhiyāce sumedhaṁ,
- 70.5
Sutvāna nāgassa apanamissanti ito.
- 71.1
Nānājanā janapadehi saṅgatā,
- 71.2
Tava vīra vākyaṁ abhikaṅkhamānā;
- 71.3
Tesaṁ tuvaṁ sādhu viyākarohi,
- 71.4
Tathā hi te vidito esa dhammo”.
- 72.1
“Ādānataṇhaṁ vinayetha sabbaṁ,
- 72.2
(bhadrāvudhāti bhagavā)
- 72.3
Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe;
- 72.4
Yaṁ yañhi lokasmimupādiyanti,
- 72.5
Teneva māro anveti jantuṁ.
- 73.1
Tasmā pajānaṁ na upādiyetha,
- 73.2
Bhikkhu sato kiñcanaṁ sabbaloke;
- 73.3
Ādānasatte iti pekkhamāno,
- 73.4
Pajaṁ imaṁ maccudheyye visattan”ti.
- 73.5
Bhadrāvudhamāṇavapucchā dvādasamā.
13. Udayamāṇavapucchā
- 74.1
“Jhāyiṁ virajamāsīnaṁ,
- 74.2
(iccāyasmā udayo)
- 74.3
Katakiccaṁ anāsavaṁ;
- 74.4
Pāraguṁ sabbadhammānaṁ,
- 74.5
Atthi pañhena āgamaṁ;
- 74.6
Aññāvimokkhaṁ pabrūhi,
- 74.7
Avijjāya pabhedanaṁ”.
- 75.1
“Pahānaṁ kāmacchandānaṁ,
- 75.2
(udayāti bhagavā)
- 75.3
Domanassāna cūbhayaṁ;
- 75.4
Thinassa ca panūdanaṁ,
- 75.5
Kukkuccānaṁ nivāraṇaṁ.
- 76.1
Upekkhāsatisaṁsuddhaṁ,
- 76.2
dhammatakkapurejavaṁ;
- 76.3
Aññāvimokkhaṁ pabrūmi,
- 76.4
avijjāya pabhedanaṁ”.
- 77.1
“Kiṁsu saṁyojano loko,
- 77.2
kiṁsu tassa vicāraṇaṁ;
- 77.3
Kissassa vippahānena,
- 77.4
nibbānaṁ iti vuccati”.
- 78.1
“Nandisaṁyojano loko,
- 78.2
vitakkassa vicāraṇaṁ;
- 78.3
Taṇhāya vippahānena,
- 78.4
nibbānaṁ iti vuccati”.
- 79.1
“Kathaṁ satassa carato,
- 79.2
viññāṇaṁ uparujjhati;
- 79.3
Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma,
- 79.4
taṁ suṇoma vaco tava”.
- 80.1
“Ajjhattañca bahiddhā ca,
- 80.2
Vedanaṁ nābhinandato;
- 80.3
Evaṁ satassa carato,
- 80.4
Viññāṇaṁ uparujjhatī”ti.
- 80.5
Udayamāṇavapucchā terasamā.
14. Posālamāṇavapucchā
- 81.1
“Yo atītaṁ ādisati,
- 81.2
(iccāyasmā posālo)
- 81.3
Anejo chinnasaṁsayo;
- 81.4
Pāraguṁ sabbadhammānaṁ,
- 81.5
Atthi pañhena āgamaṁ.
- 82.1
Vibhūtarūpasaññissa,
- 82.2
sabbakāyappahāyino;
- 82.3
Ajjhattañca bahiddhā ca,
- 82.4
natthi kiñcīti passato;
- 82.5
Ñāṇaṁ sakkānupucchāmi,
- 82.6
kathaṁ neyyo tathāvidho”.
- 83.1
“Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā,
- 83.2
(posālāti bhagavā)
- 83.3
Abhijānaṁ tathāgato;
- 83.4
Tiṭṭhantamenaṁ jānāti,
- 83.5
Vimuttaṁ tapparāyaṇaṁ.
- 84.1
Ākiñcaññasambhavaṁ ñatvā,
- 84.2
Nandī saṁyojanaṁ iti;
- 84.3
Evametaṁ abhiññāya,
- 84.4
Tato tattha vipassati;
- 84.5
Etaṁ ñāṇaṁ tathaṁ tassa,
- 84.6
Brāhmaṇassa vusīmato”ti.
- 84.7
Posālamāṇavapucchā cuddasamā.
15. Mogharājamāṇavapucchā
- 85.1
“Dvāhaṁ sakkaṁ apucchissaṁ,
- 85.2
(iccāyasmā mogharājā)
- 85.3
Na me byākāsi cakkhumā;
- 85.4
Yāvatatiyañca devīsi,
- 85.5
Byākarotīti me sutaṁ.
- 86.1
Ayaṁ loko paro loko,
- 86.2
brahmaloko sadevako;
- 86.3
Diṭṭhiṁ te nābhijānāti,
- 86.4
gotamassa yasassino.
- 87.1
Evaṁ abhikkantadassāviṁ,
- 87.2
atthi pañhena āgamaṁ;
- 87.3
Kathaṁ lokaṁ avekkhantaṁ,
- 87.4
maccurājā na passati”.
- 88.1
“Suññato lokaṁ avekkhassu,
- 88.2
Mogharāja sadā sato;
- 88.3
Attānudiṭṭhiṁ ūhacca,
- 88.4
Evaṁ maccutaro siyā;
- 88.5
Evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ,
- 88.6
Maccurājā na passatī”ti.
- 88.7
Mogharājamāṇavapucchā pannarasamā.
16. Piṅgiyamāṇavapucchā
- 89.1
“Jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo,
- 89.2
(iccāyasmā piṅgiyo)
- 89.3
Nettā na suddhā savanaṁ na phāsu;
- 89.4
Māhaṁ nassaṁ momuho antarāva,
- 89.5
Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ;
- 89.6
Jātijarāya idha vippahānaṁ”.
- 90.1
“Disvāna rūpesu vihaññamāne,
- 90.2
(piṅgiyāti bhagavā)
- 90.3
Ruppanti rūpesu janā pamattā;
- 90.4
Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto,
- 90.5
Jahassu rūpaṁ apunabbhavāya”.
- 91.1
“Disā catasso vidisā catasso,
- 91.2
Uddhaṁ adho dasa disā imāyo;
- 91.3
Na tuyhaṁ adiṭṭhaṁ asutaṁ amutaṁ,
- 91.4
Atho aviññātaṁ kiñcanamatthi loke;
- 91.5
Ācikkha dhammaṁ yamahaṁ vijaññaṁ,
- 91.6
Jātijarāya idha vippahānaṁ”.
- 92.1
“Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno,
- 92.2
(piṅgiyāti bhagavā)
- 92.3
Santāpajāte jarasā parete;
- 92.4
Tasmā tuvaṁ piṅgiya appamatto,
- 92.5
Jahassu taṇhaṁ apunabbhavāyā”ti.
- 92.6
Piṅgiyamāṇavapucchā soḷasamā.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
cnd2 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ
- ฉบับที่ยังไม่เปิดใช้
- พระไตรปิฎกภาษาไทย ฉบับหลวง — ยังไม่ยืนยันสิทธิ์ — ยังไม่เผยแพร่ตัวบท