Ja 506

Campeyyajātaka

The Dragon of Campeyya

“Who is it like”—This story the Master told while dwelling in Jetavana, about the fast-day vows. The Master said, “It is well done, lay Brethren, that ye have taken upon you the fast-day vows. Wise men of old likewise even renounced the glory of being a Serpent King, and lived under these vows.” Then at their request he told a story of the past.

อังกฤษ · ยังไม่เปิดใช้ไทย · ยังไม่เปิดใช้
  1. 0.1

    Jātaka

  2. 0.2

    Vīsatinipāta

  3. 0.3

    Mātaṅgavagga

  4. 10. Campeyyajātaka

  5. 1.1

    “Kā nu vijjurivābhāsi,

  6. 1.2

    Osadhī viya tārakā;

  7. 1.3

    Devatā nusi gandhabbī,

  8. 1.4

    Na taṁ maññāmi mānusiṁ”.

  9. 2.1

    “Namhi devī na gandhabbī,

  10. 2.2

    na mahārāja mānusī;

  11. 2.3

    Nāgakaññāsmi bhaddante,

  12. 2.4

    atthenamhi idhāgatā”.

  13. 3.1

    “Vibbhantacittā kupitindriyāsi,

  14. 3.2

    Nettehi te vārigaṇā savanti;

  15. 3.3

    Kiṁ te naṭṭhaṁ kiṁ pana patthayānā,

  16. 3.4

    Idhāgatā nāri tadiṅgha brūhi”.

  17. 4.1

    “Yamuggatejo uragoti cāhu,

  18. 4.2

    Nāgoti naṁ āhu janā janinda;

  19. 4.3

    Tamaggahī puriso jīvikattho,

  20. 4.4

    Taṁ bandhanā muñca patī mameso”.

  21. 5.1

    “Kathaṁ nvayaṁ balaviriyūpapanno,

  22. 5.2

    Hatthattamāgacchi vanibbakassa;

  23. 5.3

    Akkhāhi me nāgakaññe tamatthaṁ,

  24. 5.4

    Kathaṁ vijānemu gahītanāgaṁ”.

  25. 6.1

    “Nagarampi nāgo bhasmaṁ kareyya,

  26. 6.2

    Tathā hi so balaviriyūpapanno;

  27. 6.3

    Dhammañca nāgo apacāyamāno,

  28. 6.4

    Tasmā parakkamma tapo karoti.

  29. 7.1

    Cātuddasiṁ pañcadasiñca rāja,

  30. 7.2

    Catuppathe sammati nāgarājā;

  31. 7.3

    Tamaggahī puriso jīvikattho,

  32. 7.4

    Taṁ bandhanā muñca patī mameso”.

  33. 8.1

    “Soḷasitthisahassāni,

  34. 8.2

    āmuttamaṇikuṇḍalā;

  35. 8.3

    Vārigehasayā nārī,

  36. 8.4

    tāpi taṁ saraṇaṁ gatā.

  37. 9.1

    Dhammena mocehi asāhasena,

  38. 9.2

    Gāmena nikkhena gavaṁ satena;

  39. 9.3

    Ossaṭṭhakāyo urago carātu,

  40. 9.4

    Puññatthiko muñcatu bandhanasmā”.

  41. 10.1

    “Dhammena mocemi asāhasena,

  42. 10.2

    Gāmena nikkhena gavaṁ satena;

  43. 10.3

    Ossaṭṭhakāyo urago carātu,

  44. 10.4

    Puññatthiko muñcatu bandhanasmā.

  45. 11.1

    Dammi nikkhasataṁ ludda,

  46. 11.2

    thūlañca maṇikuṇḍalaṁ;

  47. 11.3

    Catussadañca pallaṅkaṁ,

  48. 11.4

    umāpupphasarinnibhaṁ.

  49. 12.1

    Dve ca sādisiyo bhariyā,

  50. 12.2

    Usabhañca gavaṁ sataṁ;

  51. 12.3

    Ossaṭṭhakāyo urago carātu,

  52. 12.4

    Puññatthiko muñcatu bandhanasmā”.

  53. 13.1

    “Vināpi dānā tava vacanaṁ janinda,

  54. 13.2

    Muñcemu naṁ uragaṁ bandhanasmā;

  55. 13.3

    Ossaṭṭhakāyo urago carātu,

  56. 13.4

    Puññatthiko muñcatu bandhanasmā”.

  57. 14.1

    Mutto campeyyako nāgo,

  58. 14.2

    rājānaṁ etadabravi;

  59. 14.3

    “Namo te kāsirājatthu,

  60. 14.4

    namo te kāsivaḍḍhana;

  61. 14.5

    Añjaliṁ te paggaṇhāmi,

  62. 14.6

    passeyyaṁ me nivesanaṁ”.

  63. 15.1

    “Addhā hi dubbissasametamāhu,

  64. 15.2

    Yaṁ mānuso vissase amānusamhi;

  65. 15.3

    Sace ca maṁ yācasi etamatthaṁ,

  66. 15.4

    Dakkhemu te nāga nivesanāni”.

  67. 16.1

    “Sacepi vāto girimāvaheyya,

  68. 16.2

    Cando ca suriyo ca chamā pateyyuṁ;

  69. 16.3

    Sabbā ca najjo paṭisotaṁ vajeyyuṁ,

  70. 16.4

    Na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyaṁ.

  71. 17.1

    Nabhaṁ phaleyya udadhīpi susse,

  72. 17.2

    Saṁvaṭṭaye bhūtadharā vasundharā;

  73. 17.3

    Siluccayo meru samūlamuppate,

  74. 17.4

    Na tvevahaṁ rāja musā bhaṇeyyaṁ”.

  75. 18.1

    “Addhā hi dubbissasametamāhu,

  76. 18.2

    Yaṁ mānuso vissase amānusamhi;

  77. 18.3

    Sace ca maṁ yācasi etamatthaṁ,

  78. 18.4

    Dakkhemu te nāga nivesanāni.

  79. 19.1

    Tumhe khottha ghoravisā uḷārā,

  80. 19.2

    Mahātejā khippakopī ca hotha;

  81. 19.3

    Maṅkāraṇā bandhanasmā pamutto,

  82. 19.4

    Arahasi no jānituye katāni”.

  83. 20.1

    “So paccataṁ niraye ghorarūpe,

  84. 20.2

    Mā kāyikaṁ sātamalattha kiñci;

  85. 20.3

    Peḷāya baddho maraṇaṁ upetu,

  86. 20.4

    Yo tādisaṁ kammakataṁ na jāne”.

  87. 21.1

    “Saccappaṭiññā tava mesa hotu,

  88. 21.2

    Akkodhano hohi anupanāhī;

  89. 21.3

    Sabbañca te nāgakulaṁ supaṇṇā,

  90. 21.4

    Aggiṁva gimhesu vivajjayantu”.

  91. 22.1

    “Anukampasī nāgakulaṁ janinda,

  92. 22.2

    Mātā yathā suppiyaṁ ekaputtaṁ;

  93. 22.3

    Ahañca te nāgakulena saddhiṁ,

  94. 22.4

    Kāhāmi veyyāvaṭikaṁ uḷāraṁ”.

  95. 23.1

    “Yojentu ve rājarathe sucitte,

  96. 23.2

    Kambojake assatare sudante;

  97. 23.3

    Nāge ca yojentu suvaṇṇakappane,

  98. 23.4

    Dakkhemu nāgassa nivesanāni”.

  99. 24.1

    Bherī mudiṅgā paṇavā ca saṅkhā,

  100. 24.2

    Avajjayiṁsu uggasenassa rañño;

  101. 24.3

    Pāyāsi rājā bahusobhamāno,

  102. 24.4

    Purakkhato nārigaṇassa majjhe.

  103. 25.1

    Suvaṇṇacitakaṁ bhūmiṁ,

  104. 25.2

    addakkhi kāsivaḍḍhano;

  105. 25.3

    Sovaṇṇamayapāsāde,

  106. 25.4

    veḷuriyaphalakatthate.

  107. 26.1

    Sa rājā pāvisi byamhaṁ,

  108. 26.2

    campeyyassa nivesanaṁ;

  109. 26.3

    Ādiccavaṇṇasannibhaṁ,

  110. 26.4

    kaṁsavijju pabhassaraṁ.

  111. 27.1

    Nānārukkhehi sañchannaṁ,

  112. 27.2

    nānāgandhasamīritaṁ;

  113. 27.3

    So pāvekkhi kāsirājā,

  114. 27.4

    campeyyassa nivesanaṁ.

  115. 28.1

    Paviṭṭhasmiṁ kāsiraññe,

  116. 28.2

    campeyyassa nivesanaṁ;

  117. 28.3

    Dibbā tūriyā pavajjiṁsu,

  118. 28.4

    nāgakaññā ca naccisuṁ.

  119. 29.1

    Taṁ nāgakaññā caritaṁ gaṇena,

  120. 29.2

    Anvāruhī kāsirājā pasanno;

  121. 29.3

    Nisīdi sovaṇṇamayamhi pīṭhe,

  122. 29.4

    Sāpassaye candanasāralitte.

  123. 30.1

    So tattha bhutvā ca atho ramitvā,

  124. 30.2

    Campeyyakaṁ kāsirājā avoca;

  125. 30.3

    “Vimānaseṭṭhāni imāni tuyhaṁ,

  126. 30.4

    Ādiccavaṇṇāni pabhassarāni;

  127. 30.5

    Netādisaṁ atthi manussaloke,

  128. 30.6

    Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.

  129. 31.1

    Tā kambukāyūradharā suvatthā,

  130. 31.2

    Vaṭṭaṅgulī tambatalūpapannā;

  131. 31.3

    Paggayha pāyenti anomavaṇṇā,

  132. 31.4

    Netādisaṁ atthi manussaloke;

  133. 31.5

    Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.

  134. 32.1

    Najjo ca temā puthulomamacchā,

  135. 32.2

    Āṭā sakuntābhirudā sutitthā;

  136. 32.3

    Netādisaṁ atthi manussaloke,

  137. 32.4

    Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.

  138. 33.1

    Koñcā mayūrā diviyā ca haṁsā,

  139. 33.2

    Vaggussarā kokilā sampatanti;

  140. 33.3

    Netādisaṁ atthi manussaloke,

  141. 33.4

    Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.

  142. 34.1

    Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo,

  143. 34.2

    Uddālakā pāṭaliyo ca phullā;

  144. 34.3

    Netādisaṁ atthi manussaloke,

  145. 34.4

    Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi.

  146. 35.1

    Imā ca te pokkharañño samantato,

  147. 35.2

    Dibbā ca gandhā satataṁ pavāyanti;

  148. 35.3

    Netādisaṁ atthi manussaloke,

  149. 35.4

    Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi”.

  150. 36.1

    “Na puttahetu na dhanassa hetu,

  151. 36.2

    Na āyuno cāpi janinda hetu;

  152. 36.3

    Manussayoniṁ abhipatthayāno,

  153. 36.4

    Tasmā parakkamma tapo karomi”.

  154. 37.1

    “Tvaṁ lohitakkho vihatantaraṁso,

  155. 37.2

    Alaṅkato kappitakesamassu;

  156. 37.3

    Surosito lohitacandanena,

  157. 37.4

    Gandhabbarājāva disā pabhāsasi.

  158. 38.1

    Deviddhipattosi mahānubhāvo,

  159. 38.2

    Sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;

  160. 38.3

    Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ,

  161. 38.4

    Seyyo ito kena manussaloko”.

  162. 39.1

    “Janinda nāññatra manussalokā,

  163. 39.2

    Suddhī va saṁvijjati saṁyamo vā;

  164. 39.3

    Ahañca laddhāna manussayoniṁ,

  165. 39.4

    Kāhāmi jātimaraṇassa antaṁ”.

  166. 40.1

    “Addhā have sevitabbā sapaññā,

  167. 40.2

    Bahussutā ye bahuṭhānacintino;

  168. 40.3

    Nāriyo ca disvāna tuvañca nāga,

  169. 40.4

    Kāhāmi puññāni anappakāni”.

  170. 41.1

    “Addhā have sevitabbā sapaññā,

  171. 41.2

    Bahussutā ye bahuṭhānacintino;

  172. 41.3

    Nāriyo ca disvāna mamañca rāja,

  173. 41.4

    Karohi puññāni anappakāni”.

  174. 42.1

    “Idañca me jātarūpaṁ pahūtaṁ,

  175. 42.2

    Rāsī suvaṇṇassa ca tālamattā;

  176. 42.3

    Ito haritvāna suvaṇṇagharāni,

  177. 42.4

    Karassu rūpiyapākāraṁ karontu.

  178. 43.1

    Muttā ca vāhasahassāni pañca,

  179. 43.2

    Veḷuriyamissāni ito haritvā;

  180. 43.3

    Antepure bhūmiyaṁ santharantu,

  181. 43.4

    Nikkaddamā hehiti nīrajā ca.

  182. 44.1

    Etādisaṁ āvasa rājaseṭṭha,

  183. 44.2

    Vimānaseṭṭhaṁ bahu sobhamānaṁ;

  184. 44.3

    Bārāṇasiṁ nagaraṁ iddhaṁ phītaṁ,

  185. 44.4

    Rajjañca kārehi anomapaññā”ti.

  186. 45.1

    Campeyyajātakaṁ dasamaṁ.

แหล่งที่มา
SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 · ja506
ฉบับที่ใช้
Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
สิทธิ์การใช้งาน
สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ
ฉบับที่ยังไม่เปิดใช้
พระไตรปิฎกภาษาไทย ฉบับหลวง — ยังไม่ยืนยันสิทธิ์ — ยังไม่เผยแพร่ตัวบท