Mahākapijātaka
The Monkey Betrayed
“A king of Kasi”—This story was told by the Master, when dwelling in the Bamboo Grove, about Devadatta’s hurling a stone at him. So when the Brethren blamed Devadatta for having suborned archers to shoot the Buddha and afterwards hurled a stone at him, the Master said, “Not now only, but formerly also, Devadatta flung a stone at me,” and so saying he related a story of the past.
- 0.1
Jātaka
- 0.2
Tiṁsanipāta
- 0.3
Kiṁchandavagga
6. Mahākapijātaka
- 1.1
Bārāṇasyaṁ ahū rājā,
- 1.2
kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano;
- 1.3
Mittāmaccaparibyūḷho,
- 1.4
agamāsi migājinaṁ.
- 2.1
Tattha brāhmaṇamaddakkhi,
- 2.2
setaṁ citraṁ kilāsinaṁ;
- 2.3
Viddhastaṁ koviḷāraṁva,
- 2.4
kisaṁ dhamanisanthataṁ.
- 3.1
Paramakāruññataṁ pattaṁ,
- 3.2
disvā kicchagataṁ naraṁ;
- 3.3
Avaca byamhito rājā,
- 3.4
“yakkhānaṁ katamo nusi.
- 4.1
Hatthapādā ca te setā,
- 4.2
tato setataraṁ siro;
- 4.3
Gattaṁ kammāsavaṇṇaṁ te,
- 4.4
kilāsabahulo casi.
- 5.1
Vaṭṭanāvaḷi saṅkāsā,
- 5.2
piṭṭhi te ninnatunnatā;
- 5.3
Kāḷapabbāva te aṅgā,
- 5.4
nāññaṁ passāmi edisaṁ.
- 6.1
Ugghaṭṭapādo tasito,
- 6.2
kiso dhamanisanthato;
- 6.3
Chāto ātattarūposi,
- 6.4
kutosi kattha gacchasi.
- 7.1
Duddasī appakārosi,
- 7.2
dubbaṇṇo bhīmadassano;
- 7.3
Janetti yāpi te mātā,
- 7.4
na taṁ iccheyya passituṁ.
- 8.1
Kiṁ kammamakaraṁ pubbe,
- 8.2
Kaṁ avajjhaṁ aghātayi;
- 8.3
Kibbisaṁ yaṁ karitvāna,
- 8.4
Idaṁ dukkhaṁ upāgami”.
- 9.1
“Taggha te ahamakkhissaṁ,
- 9.2
yathāpi kusalo tathā;
- 9.3
Saccavādiñhi lokasmiṁ,
- 9.4
pasaṁsantīdha paṇḍitā.
- 10.1
Eko caraṁ gogaveso,
- 10.2
mūḷho accasariṁ vane;
- 10.3
Araññe irīṇe vivane,
- 10.4
nānākuñjarasevite.
- 11.1
Vāḷamigānucarite,
- 11.2
vippanaṭṭhosmi kānane;
- 11.3
Acariṁ tattha sattāhaṁ,
- 11.4
khuppipāsasamappito.
- 12.1
Tattha tindukamaddakkhiṁ,
- 12.2
visamaṭṭhaṁ bubhukkhito;
- 12.3
Papātamabhilambantaṁ,
- 12.4
sampannaphaladhārinaṁ.
- 13.1
Vātassitāni bhakkhesiṁ,
- 13.2
tāni rucciṁsu me bhusaṁ;
- 13.3
Atitto rukkhamārūhiṁ,
- 13.4
tattha hessāmi āsito.
- 14.1
Ekaṁ me bhakkhitaṁ āsi,
- 14.2
dutiyaṁ abhipatthitaṁ;
- 14.3
Tato sā bhañjatha sākhā,
- 14.4
chinnā pharasunā viya.
- 15.1
Sohaṁ sahāva sākhāhi,
- 15.2
uddhampādo avaṁsiro;
- 15.3
Appatiṭṭhe anālambe,
- 15.4
giriduggasmi pāpataṁ.
- 16.1
Yasmā ca vāri gambhīraṁ,
- 16.2
tasmā na samapajjisaṁ;
- 16.3
Tattha sesiṁ nirānando,
- 16.4
anūnā dasa rattiyo.
- 17.1
Athettha kapi māgañchi,
- 17.2
gonaṅgulo darīcaro;
- 17.3
Sākhāhi sākhaṁ vicaranto,
- 17.4
khādamāno dumapphalaṁ.
- 18.1
So maṁ disvā kisaṁ paṇḍuṁ,
- 18.2
kāruññamakaraṁ mayi;
- 18.3
Ambho ko nāma so ettha,
- 18.4
evaṁ dukkhena aṭṭito.
- 19.1
Manusso amanusso vā,
- 19.2
attānaṁ me pavedaya;
- 19.3
Tassañjaliṁ paṇāmetvā,
- 19.4
idaṁ vacanamabraviṁ.
- 20.1
Manussohaṁ byasampatto,
- 20.2
sā me natthi ito gati;
- 20.3
Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo,
- 20.4
tvañca me saraṇaṁ bhava.
- 21.1
Garuṁ silaṁ gahetvāna,
- 21.2
vicarī pabbate kapi;
- 21.3
Silāya yoggaṁ katvāna,
- 21.4
nisabho etadabravi.
- 22.1
Ehi me piṭṭhimāruyha,
- 22.2
gīvaṁ gaṇhāhi bāhubhi;
- 22.3
Ahaṁ taṁ uddharissāmi,
- 22.4
giriduggata vegasā.
- 23.1
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā,
- 23.2
vānarindassa sirīmato;
- 23.3
Piṭṭhimāruyha dhīrassa,
- 23.4
gīvaṁ bāhāhi aggahiṁ.
- 24.1
So maṁ tato samuṭṭhāsi,
- 24.2
tejassī balavā kapi;
- 24.3
Vihaññamāno kicchena,
- 24.4
giriduggata vegasā.
- 25.1
Uddharitvāna maṁ santo,
- 25.2
nisabho etadabravi;
- 25.3
Iṅgha maṁ samma rakkhassu,
- 25.4
pasupissaṁ muhuttakaṁ.
- 26.1
Sīhā byagghā ca dīpī ca,
- 26.2
acchakokataracchayo;
- 26.3
Te maṁ pamattaṁ hiṁseyyuṁ,
- 26.4
te tvaṁ disvā nivāraya.
- 27.1
Evaṁ me parittātūna,
- 27.2
pasupī so muhuttakaṁ;
- 27.3
Tadāhaṁ pāpikaṁ diṭṭhiṁ,
- 27.4
paṭilacchiṁ ayoniso.
- 28.1
Bhakkho ayaṁ manussānaṁ,
- 28.2
yathā caññe vane migā;
- 28.3
Yaṁ nūnimaṁ vadhitvāna,
- 28.4
chāto khādeyya vānaraṁ.
- 29.1
Asito ca gamissāmi,
- 29.2
maṁsamādāya sambalaṁ;
- 29.3
Kantāraṁ nittharissāmi,
- 29.4
pātheyyaṁ me bhavissati.
- 30.1
Tato silaṁ gahetvāna,
- 30.2
matthakaṁ sannitāḷayiṁ;
- 30.3
Mama gattakilantassa,
- 30.4
pahāro dubbalo ahu.
- 31.1
So ca vegenudappatto,
- 31.2
kapi ruhira makkhito;
- 31.3
Assupuṇṇehi nettehi,
- 31.4
rodanto maṁ udikkhati.
- 32.1
‘Māyyomaṁ kari bhaddante,
- 32.2
tvañca nāmedisaṁ kari;
- 32.3
Tvañca kho nāma dīghāvu,
- 32.4
aññe vāretumarahasi.
- 33.1
Aho vata re purisa,
- 33.2
tāvadukkarakāraka;
- 33.3
Edisā visamā duggā,
- 33.4
papātā uddhato mayā.
- 34.1
Ānīto paralokāva,
- 34.2
dubbheyyaṁ maṁ amaññatha;
- 34.3
Taṁ tena pāpadhammena,
- 34.4
pāpaṁ pāpena cintitaṁ.
- 35.1
Mā heva tvaṁ adhammaṭṭha,
- 35.2
vedanaṁ kaṭukaṁ phusi;
- 35.3
Mā heva pāpakammaṁ taṁ,
- 35.4
phalaṁ veḷuṁva taṁ vadhi.
- 36.1
Tayime natthi vissāso,
- 36.2
pāpadhamma asaññata;
- 36.3
Ehi me piṭṭhito gaccha,
- 36.4
dissamānova santike.
- 37.1
Muttosi hatthā vāḷānaṁ,
- 37.2
pattosi mānusiṁ padaṁ;
- 37.3
Esa maggo adhammaṭṭha,
- 37.4
tena gaccha yathāsukhaṁ’.
- 38.1
Idaṁ vatvā giricaro,
- 38.2
rahade pakkhalya matthakaṁ;
- 38.3
Assūni sampamajjitvā,
- 38.4
tato pabbatamāruhi.
- 39.1
Sohaṁ tenābhisattosmi,
- 39.2
pariḷāhena aṭṭito;
- 39.3
Ḍayhamānena gattena,
- 39.4
vāriṁ pātuṁ upāgamiṁ.
- 40.1
Agginā viya santatto,
- 40.2
rahado ruhiramakkhito;
- 40.3
Pubbalohitasaṅkāso,
- 40.4
sabbo me samapajjatha.
- 41.1
Yāvanto udabindūni,
- 41.2
kāyasmiṁ nipatiṁsu me;
- 41.3
Tāvanto gaṇḍa jāyetha,
- 41.4
addhabeluvasādisā.
- 42.1
Pabhinnā pagghariṁsu me,
- 42.2
kuṇapā pubbalohitā;
- 42.3
Yena yeneva gacchāmi,
- 42.4
gāmesu nigamesu ca.
- 43.1
Daṇḍahatthā nivārenti,
- 43.2
itthiyo purisā ca maṁ;
- 43.3
Okkitā pūtigandhena,
- 43.4
māssu orena āgamā.
- 44.1
Etādisaṁ idaṁ dukkhaṁ,
- 44.2
satta vassāni dāni me;
- 44.3
Anubhomi sakaṁ kammaṁ,
- 44.4
pubbe dukkaṭamattano.
- 45.1
Taṁ vo vadāmi bhaddante,
- 45.2
yāvantettha samāgatā;
- 45.3
Māssu mittāna dubbhittho,
- 45.4
mittadubbho hi pāpako.
- 46.1
Kuṭṭhī kilāsī bhavati,
- 46.2
yo mittānidha dubbhati;
- 46.3
Kāyassa bhedā mittaddu,
- 46.4
nirayaṁ sopapajjatī”ti.
- 47.1
Mahākapijātakaṁ chaṭṭhaṁ.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
ja516 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ
- ฉบับที่ยังไม่เปิดใช้
- พระไตรปิฎกภาษาไทย ฉบับหลวง — ยังไม่ยืนยันสิทธิ์ — ยังไม่เผยแพร่ตัวบท
- Dhīranandī (Thai) — ยังไม่ยืนยันสิทธิ์ — ยังไม่เผยแพร่ตัวบท
- พระอาจารย์ชยสาโร (Thai) — ยังไม่ยืนยันสิทธิ์ — ยังไม่เผยแพร่ตัวบท