Mahānāradakassapajātaka
The Great Tale of Nārada Kassapa
“There was a king of the Videhas”—This story was told by the Master, while dwelling in the Latthivana pleasure garden, in relation to the conversion of Uruvela-Kassapa.
- 0.1
Jātaka
- 0.2
Mahānipāta
- 0.3
Mūgapakkhavagga
8. Mahānāradakassapajātaka
- 1.1
Ahu rājā videhānaṁ,
- 1.2
aṅgati nāma khattiyo;
- 1.3
Pahūtayoggo dhanimā,
- 1.4
anantabalaporiso.
- 2.1
So ca pannarasiṁ rattiṁ,
- 2.2
purimayāme anāgate;
- 2.3
Cātumāsā komudiyā,
- 2.4
amacce sannipātayi.
- 3.1
Paṇḍite sutasampanne,
- 3.2
mhitapubbe vicakkhaṇe;
- 3.3
Vijayañca sunāmañca,
- 3.4
senāpatiṁ alātakaṁ.
- 4.1
Tamanupucchi vedeho,
- 4.2
“paccekaṁ brūtha saṁ ruciṁ;
- 4.3
Cātumāsā komudajja,
- 4.4
juṇhaṁ byapahataṁ tamaṁ;
- 4.5
Kāyajja ratiyā rattiṁ,
- 4.6
viharemu imaṁ utuṁ”.
- 5.1
Tato senāpati rañño,
- 5.2
Alāto etadabravi;
- 5.3
“Haṭṭhaṁ yoggaṁ balaṁ sabbaṁ,
- 5.4
Senaṁ sannāhayāmase.
- 6.1
Niyyāma deva yuddhāya,
- 6.2
anantabalaporisā;
- 6.3
Ye te vasaṁ na āyanti,
- 6.4
vasaṁ upanayāmase;
- 6.5
Esā mayhaṁ sakā diṭṭhi,
- 6.6
ajitaṁ ojināmase”.
- 7.1
Alātassa vaco sutvā,
- 7.2
sunāmo etadabravi;
- 7.3
“Sabbe tuyhaṁ mahārāja,
- 7.4
amittā vasamāgatā.
- 8.1
Nikkhittasatthā paccatthā,
- 8.2
nivātamanuvattare;
- 8.3
Uttamo ussavo ajja,
- 8.4
na yuddhaṁ mama ruccati.
- 9.1
Annapānañca khajjañca,
- 9.2
khippaṁ abhiharantu te;
- 9.3
Ramassu deva kāmehi,
- 9.4
naccagīte suvādite”.
- 10.1
Sunāmassa vaco sutvā,
- 10.2
vijayo etadabravi;
- 10.3
“Sabbe kāmā mahārāja,
- 10.4
niccaṁ tava mupaṭṭhitā.
- 11.1
Na hete dullabhā deva,
- 11.2
tava kāmehi modituṁ;
- 11.3
Sadāpi kāmā sulabhā,
- 11.4
netaṁ cittamataṁ mama.
- 12.1
Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vāpi,
- 12.2
upāsemu bahussutaṁ;
- 12.3
Yo najja vinaye kaṅkhaṁ,
- 12.4
atthadhammavidū ise”.
- 13.1
Vijayassa vaco sutvā,
- 13.2
rājā aṅgati mabravi;
- 13.3
“Yathā vijayo bhaṇati,
- 13.4
mayhampetaṁva ruccati.
- 14.1
Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vāpi,
- 14.2
upāsemu bahussutaṁ;
- 14.3
Yo najja vinaye kaṅkhaṁ,
- 14.4
atthadhammavidū ise.
- 15.1
Sabbeva santā karotha matiṁ,
- 15.2
Kaṁ upāsemu paṇḍitaṁ;
- 15.3
Yo najja vinaye kaṅkhaṁ,
- 15.4
Atthadhammavidū ise”.
- 16.1
Vedehassa vaco sutvā,
- 16.2
alāto etadabravi;
- 16.3
“Atthāyaṁ migadāyasmiṁ,
- 16.4
acelo dhīrasammato.
- 17.1
Guṇo kassapagottāyaṁ,
- 17.2
suto citrakathī gaṇī;
- 17.3
Taṁ deva payirupāsemu,
- 17.4
so no kaṅkhaṁ vinessati”.
- 18.1
Alātassa vaco sutvā,
- 18.2
rājā codesi sārathiṁ;
- 18.3
“Migadāyaṁ gamissāma,
- 18.4
yuttaṁ yānaṁ idhānaya”.
- 19.1
Tassa yānaṁ ayojesuṁ,
- 19.2
dantaṁ rūpiyapakkharaṁ;
- 19.3
Sukkamaṭṭhaparivāraṁ,
- 19.4
paṇḍaraṁ dosināmukhaṁ.
- 20.1
Tatrāsuṁ kumudāyuttā,
- 20.2
cattāro sindhavā hayā;
- 20.3
Anilūpamasamuppātā,
- 20.4
sudantā soṇṇamālino.
- 21.1
Setacchattaṁ setaratho,
- 21.2
setassā setabījanī;
- 21.3
Vedeho sahamaccehi,
- 21.4
niyyaṁ candova sobhati.
- 22.1
Tamanuyāyiṁsu bahavo,
- 22.2
indikhaggadharā balī;
- 22.3
Assapiṭṭhigatā vīrā,
- 22.4
narā naravarādhipaṁ.
- 23.1
So muhuttaṁva yāyitvā,
- 23.2
yānā oruyha khattiyo;
- 23.3
Vedeho sahamaccehi,
- 23.4
pattī guṇamupāgami.
- 24.1
Yepi tattha tadā āsuṁ,
- 24.2
brāhmaṇibbhā samāgatā;
- 24.3
Na te apanayī rājā,
- 24.4
akataṁ bhūmimāgate.
- 25.1
Tato so mudukā bhisiyā,
- 25.2
muducittakasanthate;
- 25.3
Mudupaccatthate rājā,
- 25.4
ekamantaṁ upāvisi.
- 26.1
Nisajja rājā sammodi,
- 26.2
kathaṁ sāraṇiyaṁ tato;
- 26.3
“Kacci yāpaniyaṁ bhante,
- 26.4
vātānamaviyaggatā.
- 27.1
Kacci akasirā vutti,
- 27.2
labhasi piṇḍayāpanaṁ;
- 27.3
Apābādho casi kacci,
- 27.4
cakkhuṁ na parihāyati”.
- 28.1
Taṁ guṇo paṭisammodi,
- 28.2
vedehaṁ vinaye rataṁ;
- 28.3
“Yāpanīyaṁ mahārāja,
- 28.4
sabbametaṁ tadūbhayaṁ.
- 29.1
Kacci tuyhampi vedeha,
- 29.2
paccantā na balīyare;
- 29.3
Kacci arogaṁ yoggaṁ te,
- 29.4
kacci vahati vāhanaṁ;
- 29.5
Kacci te byādhayo natthi,
- 29.6
sarīrassupatāpiyā”.
- 30.1
Paṭisammodito rājā,
- 30.2
tato pucchi anantarā;
- 30.3
Atthaṁ dhammañca ñāyañca,
- 30.4
dhammakāmo rathesabho.
- 31.1
“Kathaṁ dhammaṁ care macco,
- 31.2
mātāpitūsu kassapa;
- 31.3
Kathaṁ care ācariye,
- 31.4
puttadāre kathaṁ care.
- 32.1
Kathaṁ careyya vuḍḍhesu,
- 32.2
kathaṁ samaṇabrāhmaṇe;
- 32.3
Kathañca balakāyasmiṁ,
- 32.4
kathaṁ janapade care.
- 33.1
Kathaṁ dhammaṁ caritvāna,
- 33.2
maccā gacchanti suggatiṁ;
- 33.3
Kathañceke adhammaṭṭhā,
- 33.4
patanti nirayaṁ atho”.
- 34.1
Vedehassa vaco sutvā,
- 34.2
kassapo etadabravi;
- 34.3
“Suṇohi me mahārāja,
- 34.4
saccaṁ avitathaṁ padaṁ.
- 35.1
Natthi dhammacaritassa,
- 35.2
phalaṁ kalyāṇapāpakaṁ;
- 35.3
Natthi deva paro loko,
- 35.4
ko tato hi idhāgato.
- 36.1
Natthi deva pitaro vā,
- 36.2
kuto mātā kuto pitā;
- 36.3
Natthi ācariyo nāma,
- 36.4
adantaṁ ko damessati.
- 37.1
Samatulyāni bhūtāni,
- 37.2
natthi jeṭṭhāpacāyikā;
- 37.3
Natthi balaṁ vīriyaṁ vā,
- 37.4
kuto uṭṭhānaporisaṁ;
- 37.5
Niyatāni hi bhūtāni,
- 37.6
yathā goṭaviso tathā.
- 38.1
Laddheyyaṁ labhate macco,
- 38.2
tattha dānaphalaṁ kuto;
- 38.3
Natthi dānaphalaṁ deva,
- 38.4
avaso devavīriyo.
- 39.1
Bālehi dānaṁ paññattaṁ,
- 39.2
paṇḍitehi paṭicchitaṁ;
- 39.3
Avasā denti dhīrānaṁ,
- 39.4
bālā paṇḍitamānino.
- 40.1
Sattime sassatā kāyā,
- 40.2
acchejjā avikopino;
- 40.3
Tejo pathavī āpo ca,
- 40.4
vāyo sukhaṁ dukhañcime;
- 40.5
Jīve ca sattime kāyā,
- 40.6
yesaṁ chettā na vijjati.
- 41.1
Natthi hantā va chettā vā,
- 41.2
haññe yevāpi koci naṁ;
- 41.3
Antareneva kāyānaṁ,
- 41.4
satthāni vītivattare.
- 42.1
Yo cāpi siramādāya,
- 42.2
paresaṁ nisitāsinā;
- 42.3
Na so chindati te kāye,
- 42.4
tattha pāpaphalaṁ kuto.
- 43.1
Cullāsītimahākappe,
- 43.2
sabbe sujjhanti saṁsaraṁ;
- 43.3
Anāgate tamhi kāle,
- 43.4
saññatopi na sujjhati.
- 44.1
Caritvāpi bahuṁ bhadraṁ,
- 44.2
neva sujjhantināgate;
- 44.3
Pāpañcepi bahuṁ katvā,
- 44.4
taṁ khaṇaṁ nātivattare.
- 45.1
Anupubbena no suddhi,
- 45.2
kappānaṁ cullasītiyā;
- 45.3
Niyatiṁ nātivattāma,
- 45.4
velantamiva sāgaro”.
- 46.1
Kassapassa vaco sutvā,
- 46.2
alāto etadabravi;
- 46.3
“Yathā bhadanto bhaṇati,
- 46.4
mayhampetaṁva ruccati.
- 47.1
Ahampi purimaṁ jātiṁ,
- 47.2
sare saṁsaritattano;
- 47.3
Piṅgalo nāmahaṁ āsiṁ,
- 47.4
luddo goghātako pure.
- 48.1
Bārāṇasiyaṁ phītāyaṁ,
- 48.2
bahuṁ pāpaṁ kataṁ mayā;
- 48.3
Bahū mayā hatā pāṇā,
- 48.4
mahiṁsā sūkarā ajā.
- 49.1
Tato cuto idha jāto,
- 49.2
iddhe senāpatīkule;
- 49.3
Natthi nūna phalaṁ pāpaṁ,
- 49.4
yohaṁ na nirayaṁ gato”.
- 50.1
Athettha bījako nāma,
- 50.2
dāso āsi paṭaccarī;
- 50.3
Uposathaṁ upavasanto,
- 50.4
guṇasantikupāgami.
- 51.1
Kassapassa vaco sutvā,
- 51.2
alātassa ca bhāsitaṁ;
- 51.3
Passasanto muhuṁ uṇhaṁ,
- 51.4
rudaṁ assūni vattayi.
- 52.1
Tamanupucchi vedeho,
- 52.2
“kimatthaṁ samma rodasi;
- 52.3
Kiṁ te sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā,
- 52.4
kiṁ maṁ vedesi vedanaṁ”.
- 53.1
Vedehassa vaco sutvā,
- 53.2
bījako etadabravi;
- 53.3
“Natthi me vedanā dukkhā,
- 53.4
mahārāja suṇohi me.
- 54.1
Ahampi purimaṁ jātiṁ,
- 54.2
sarāmi sukhamattano;
- 54.3
Sāketāhaṁ pure āsiṁ,
- 54.4
bhāvaseṭṭhi guṇe rato.
- 55.1
Sammato brāhmaṇibbhānaṁ,
- 55.2
saṁvibhāgarato suci;
- 55.3
Na cāpi pāpakaṁ kammaṁ,
- 55.4
sarāmi katamattano.
- 56.1
Tato cutāhaṁ vedeha,
- 56.2
idha jāto duritthiyā;
- 56.3
Gabbhamhi kumbhadāsiyā,
- 56.4
yato jāto suduggato.
- 57.1
Evampi duggato santo,
- 57.2
samacariyaṁ adhiṭṭhito;
- 57.3
Upaḍḍhabhāgaṁ bhattassa,
- 57.4
dadāmi yo me icchati.
- 58.1
Cātuddasiṁ pañcadasiṁ,
- 58.2
sadā upavasāmahaṁ;
- 58.3
Na cāpi bhūte hiṁsāmi,
- 58.4
theyyañcāpi vivajjayiṁ.
- 59.1
Sabbameva hi nūnetaṁ,
- 59.2
suciṇṇaṁ bhavati nipphalaṁ;
- 59.3
Niratthaṁ maññidaṁ sīlaṁ,
- 59.4
alāto bhāsatī yathā.
- 60.1
Kalimeva nūna gaṇhāmi,
- 60.2
asippo dhuttako yathā;
- 60.3
Kaṭaṁ alāto gaṇhāti,
- 60.4
kitavosikkhito yathā.
- 61.1
Dvāraṁ nappaṭipassāmi,
- 61.2
yena gacchāmi suggatiṁ;
- 61.3
Tasmā rāja parodāmi,
- 61.4
sutvā kassapabhāsitaṁ”.
- 62.1
Bījakassa vaco sutvā,
- 62.2
rājā aṅgati mabravi;
- 62.3
“Natthi dvāraṁ sugatiyā,
- 62.4
niyatiṁ kaṅkha bījaka.
- 63.1
Sukhaṁ vā yadi vā dukkhaṁ,
- 63.2
niyatiyā kira labbhati;
- 63.3
Saṁsārasuddhi sabbesaṁ,
- 63.4
mā turittho anāgate.
- 64.1
Ahampi pubbe kalyāṇo,
- 64.2
brāhmaṇibbhesu byāvaṭo;
- 64.3
Vohāramanusāsanto,
- 64.4
ratihīno tadantarā.
- 65.1
Punapi bhante dakkhemu,
- 65.2
saṅgati ce bhavissati”;
- 65.3
Idaṁ vatvāna vedeho,
- 65.4
paccagā sanivesanaṁ.
- 66.1
Tato ratyā vivasāne,
- 66.2
upaṭṭhānamhi aṅgati;
- 66.3
Amacce sannipātetvā,
- 66.4
idaṁ vacanamabravi.
- 67.1
“Candake me vimānasmiṁ,
- 67.2
sadā kāme vidhentu me;
- 67.3
Mā upagacchuṁ atthesu,
- 67.4
guyhappakāsiyesu ca.
- 68.1
Vijayo ca sunāmo ca,
- 68.2
senāpati alātako;
- 68.3
Ete atthe nisīdantu,
- 68.4
vohārakusalā tayo”.
- 69.1
Idaṁ vatvāna vedeho,
- 69.2
“kāmeva bahumaññatha;
- 69.3
Na cāpi brāhmaṇibbhesu,
- 69.4
atthe kismiñci byāvaṭo”.
- 70.1
Tato dvesattarattassa,
- 70.2
vedehassatrajā piyā;
- 70.3
Rājakaññā rucā nāma,
- 70.4
dhātimātaramabravi.
- 71.1
“Alaṅkarotha maṁ khippaṁ,
- 71.2
sakhiyo cālaṅkarontu me;
- 71.3
Suve pannaraso dibyo,
- 71.4
gacchaṁ issarasantike”.
- 72.1
Tassā mālyaṁ abhihariṁsu,
- 72.2
candanañca mahārahaṁ;
- 72.3
Maṇisaṅkhamuttāratanaṁ,
- 72.4
nānāratte ca ambare.
- 73.1
Tañca soṇṇamaye pīṭhe,
- 73.2
nisinnaṁ bahukitthiyo;
- 73.3
Parikiriya pasobhiṁsu,
- 73.4
rucaṁ ruciravaṇṇiniṁ.
- 74.1
Sā ca sakhimajjhagatā,
- 74.2
sabbābharaṇabhūsitā;
- 74.3
Sateratā abbhamiva,
- 74.4
candakaṁ pāvisī rucā.
- 75.1
Upasaṅkamitvā vedehaṁ,
- 75.2
vanditvā vinaye rataṁ;
- 75.3
Suvaṇṇakhacite pīṭhe,
- 75.4
ekamantaṁ upāvisi.
- 76.1
Tañca disvāna vedeho,
- 76.2
accharānaṁva saṅgamaṁ;
- 76.3
Rucaṁ sakhimajjhagataṁ,
- 76.4
idaṁ vacanamabravi.
- 77.1
“Kacci ramasi pāsāde,
- 77.2
antopokkharaṇiṁ pati;
- 77.3
Kacci bahuvidhaṁ khajjaṁ,
- 77.4
sadā abhiharanti te.
- 78.1
Kacci bahuvidhaṁ mālyaṁ,
- 78.2
ocinitvā kumāriyo;
- 78.3
Gharake karotha paccekaṁ,
- 78.4
khiḍḍāratiratā muhuṁ.
- 79.1
Kena vā vikalaṁ tuyhaṁ,
- 79.2
kiṁ khippaṁ āharantu te;
- 79.3
Manokarassu kuḍḍamukhī,
- 79.4
api candasamamhipi”.
- 80.1
Vedehassa vaco sutvā,
- 80.2
rucā pitaramabravi;
- 80.3
“Sabbametaṁ mahārāja,
- 80.4
labbhatissarasantike.
- 81.1
Suve pannaraso dibyo,
- 81.2
sahassaṁ āharantu me;
- 81.3
Yathādinnañca dassāmi,
- 81.4
dānaṁ sabbavanīsvahaṁ”.
- 82.1
Rucāya vacanaṁ sutvā,
- 82.2
rājā aṅgati mabravi;
- 82.3
“Bahuṁ vināsitaṁ vittaṁ,
- 82.4
niratthaṁ aphalaṁ tayā.
- 83.1
Uposathe vasaṁ niccaṁ,
- 83.2
annapānaṁ na bhuñjasi;
- 83.3
Niyatetaṁ abhuttabbaṁ,
- 83.4
natthi puññaṁ abhuñjato.
- 84.1
Bījakopi hi sutvāna,
- 84.2
tadā kassapabhāsitaṁ;
- 84.3
Passasanto muhuṁ uṇhaṁ,
- 84.4
rudaṁ assūni vattayi.
- 85.1
Yāva ruce jīvamānā,
- 85.2
mā bhattamapanāmayi;
- 85.3
Natthi bhadde paro loko,
- 85.4
kiṁ niratthaṁ vihaññasi”.
- 86.1
Vedehassa vaco sutvā,
- 86.2
rucā ruciravaṇṇinī;
- 86.3
Jānaṁ pubbāparaṁ dhammaṁ,
- 86.4
pitaraṁ etadabravi.
- 87.1
“Sutameva pure āsi,
- 87.2
sakkhi diṭṭhamidaṁ mayā;
- 87.3
Bālūpasevī yo hoti,
- 87.4
bālova samapajjatha.
- 88.1
Mūḷho hi mūḷhamāgamma,
- 88.2
bhiyyo mohaṁ nigacchati;
- 88.3
Patirūpaṁ alātena,
- 88.4
bījakena ca muyhituṁ.
- 89.1
Tvañca devāsi sappañño,
- 89.2
dhiro atthassa kovido;
- 89.3
Kathaṁ bālehi sadisaṁ,
- 89.4
hīnadiṭṭhiṁ upāgami.
- 90.1
Sacepi saṁsārapathena sujjhati,
- 90.2
Niratthiyā pabbajjā guṇassa;
- 90.3
Kīṭova aggiṁ jalitaṁ apāpataṁ,
- 90.4
Upapajjati mohamūḷho naggabhāvaṁ.
- 91.1
Saṁsārasuddhīti pure niviṭṭhā,
- 91.2
Kammaṁ vidūsenti bahū ajānaṁ;
- 91.3
Pubbe kalī duggahitovanatthā,
- 91.4
Dummo ca yā balisā ambujova.
- 92.1
Upamaṁ te karissāmi,
- 92.2
mahārāja tavatthiyā;
- 92.3
Upamāya midhekacce,
- 92.4
atthaṁ jānanti paṇḍitā.
- 93.1
Vāṇijānaṁ yathā nāvā,
- 93.2
appamāṇabharā garu;
- 93.3
Atibhāraṁ samādāya,
- 93.4
aṇṇave avasīdati.
- 94.1
Evameva naro pāpaṁ,
- 94.2
thokaṁ thokampi ācinaṁ;
- 94.3
Atibhāraṁ samādāya,
- 94.4
niraye avasīdati.
- 95.1
Na tāva bhāro paripūro,
- 95.2
alātassa mahīpati;
- 95.3
Ācināti ca taṁ pāpaṁ,
- 95.4
yena gacchati duggatiṁ.
- 96.1
Pubbevassa kataṁ puññaṁ,
- 96.2
alātassa mahīpati;
- 96.3
Tasseva deva nissando,
- 96.4
yañceso labhate sukhaṁ.
- 97.1
Khīyate cassa taṁ puññaṁ,
- 97.2
tathā hi aguṇe rato;
- 97.3
Ujumaggaṁ avahāya,
- 97.4
kummaggamanudhāvati.
- 98.1
Tulā yathā paggahitā,
- 98.2
ohite tulamaṇḍale;
- 98.3
Unnameti tulāsīsaṁ,
- 98.4
bhāre oropite sati.
- 99.1
Evameva naro puññaṁ,
- 99.2
thokaṁ thokampi ācinaṁ;
- 99.3
Saggātimāno dāsova,
- 99.4
bījako sātave rato.
- 100.1
Yamajja bījako dāso,
- 100.2
dukkhaṁ passati attani;
- 100.3
Pubbevassa kataṁ pāpaṁ,
- 100.4
tameso paṭisevati.
- 101.1
Khīyate cassa taṁ pāpaṁ,
- 101.2
tathā hi vinaye rato;
- 101.3
Kassapañca samāpajja,
- 101.4
mā hevuppathamāgamā.
- 102.1
Yaṁ yañhi rāja bhajati,
- 102.2
santaṁ vā yadi vā asaṁ;
- 102.3
Sīlavantaṁ visīlaṁ vā,
- 102.4
vasaṁ tasseva gacchati.
- 103.1
Yādisaṁ kurute mittaṁ,
- 103.2
yādisaṁ cūpasevati;
- 103.3
Sopi tādisako hoti,
- 103.4
sahavāso hi tādiso.
- 104.1
Sevamāno sevamānaṁ,
- 104.2
samphuṭṭho samphusaṁ paraṁ;
- 104.3
Saro diddho kalāpaṁva,
- 104.4
alittamupalimpati;
- 104.5
Upalepabhayā dhīro,
- 104.6
neva pāpasakhā siyā.
- 105.1
Pūtimacchaṁ kusaggena,
- 105.2
yo naro upanayhati;
- 105.3
Kusāpi pūti vāyanti,
- 105.4
evaṁ bālūpasevanā.
- 106.1
Tagarañca palāsena,
- 106.2
yo naro upanayhati;
- 106.3
Pattāpi surabhi vāyanti,
- 106.4
evaṁ dhīrūpasevanā.
- 107.1
Tasmā pattapuṭasseva,
- 107.2
ñatvā sampākamattano;
- 107.3
Asante nopaseveyya,
- 107.4
sante seveyya paṇḍito;
- 107.5
Asanto nirayaṁ nenti,
- 107.6
santo pāpenti suggatiṁ.
- 108.1
Ahampi jātiyo satta,
- 108.2
sare saṁsaritattano;
- 108.3
Anāgatāpi satteva,
- 108.4
yā gamissaṁ ito cutā.
- 109.1
Yā me sā sattamī jāti,
- 109.2
ahu pubbe janādhipa;
- 109.3
Kammāraputto magadhesu,
- 109.4
ahuṁ rājagahe pure.
- 110.1
Pāpaṁ sahāyamāgamma,
- 110.2
bahuṁ pāpaṁ kataṁ mayā;
- 110.3
Paradārassa heṭhento,
- 110.4
carimhā amarā viya.
- 111.1
Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā,
- 111.2
bhasmacchannova pāvako;
- 111.3
Atha aññehi kammehi,
- 111.4
ajāyiṁ vaṁsabhūmiyaṁ.
- 112.1
Kosambiyaṁ seṭṭhikule,
- 112.2
iddhe phīte mahaddhane;
- 112.3
Ekaputto mahārāja,
- 112.4
niccaṁ sakkatapūjito.
- 113.1
Tattha mittaṁ asevissaṁ,
- 113.2
sahāyaṁ sātave rataṁ;
- 113.3
Paṇḍitaṁ sutasampannaṁ,
- 113.4
so maṁ atthe nivesayi.
- 114.1
Cātuddasiṁ pañcadasiṁ,
- 114.2
bahuṁ rattiṁ upāvasiṁ;
- 114.3
Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā,
- 114.4
nidhīva udakantike.
- 115.1
Atha pāpāna kammānaṁ,
- 115.2
Yametaṁ magadhe kataṁ;
- 115.3
Phalaṁ pariyāga maṁ pacchā,
- 115.4
Bhutvā duṭṭhavisaṁ yathā.
- 116.1
Tato cutāhaṁ vedeha,
- 116.2
roruve niraye ciraṁ;
- 116.3
Sakammunā apaccissaṁ,
- 116.4
taṁ saraṁ na sukhaṁ labhe.
- 117.1
Bahuvassagaṇe tattha,
- 117.2
khepayitvā bahuṁ dukhaṁ;
- 117.3
Bhinnāgate ahuṁ rāja,
- 117.4
chagalo uddhatapphalo.
- 118.1
Sātaputtā mayā vūḷhā,
- 118.2
piṭṭhiyā ca rathena ca;
- 118.3
Tassa kammassa nissando,
- 118.4
paradāragamanassa me.
- 119.1
Tato cutāhaṁ vedeha,
- 119.2
kapi āsiṁ brahāvane;
- 119.3
Niluñcitaphaloyeva,
- 119.4
yūthapena pagabbhinā;
- 119.5
Tassa kammassa nissando,
- 119.6
paradāragamanassa me.
- 120.1
Tato cutāhaṁ vedeha,
- 120.2
dassanesu pasū ahuṁ;
- 120.3
Niluñcito javo bhadro,
- 120.4
yoggaṁ vūḷhaṁ ciraṁ mayā;
- 120.5
Tassa kammassa nissando,
- 120.6
paradāragamanassa me.
- 121.1
Tato cutāhaṁ vedeha,
- 121.2
vajjīsu kulamāgamā;
- 121.3
Nevitthī na pumā āsiṁ,
- 121.4
manussatte sudullabhe;
- 121.5
Tassa kammassa nissando,
- 121.6
paradāragamanassa me.
- 122.1
Tato cutāhaṁ vedeha,
- 122.2
ajāyiṁ nandane vane;
- 122.3
Bhavane tāvatiṁsāhaṁ,
- 122.4
accharā kāmavaṇṇinī.
- 123.1
Vicittavatthābharaṇā,
- 123.2
āmuttamaṇikuṇḍalā;
- 123.3
Kusalā naccagītassa,
- 123.4
sakkassa paricārikā.
- 124.1
Tattha ṭhitāhaṁ vedeha,
- 124.2
sarāmi jātiyo imā;
- 124.3
Anāgatāpi satteva,
- 124.4
yā gamissaṁ ito cutā.
- 125.1
Pariyāgataṁ taṁ kusalaṁ,
- 125.2
yaṁ me kosambiyaṁ kataṁ;
- 125.3
Deve ceva manusse ca,
- 125.4
sandhāvissaṁ ito cutā.
- 126.1
Satta jacco mahārāja,
- 126.2
niccaṁ sakkatapūjitā;
- 126.3
Thībhāvāpi na muccissaṁ,
- 126.4
chaṭṭhā nigatiyo imā.
- 127.1
Sattamī ca gati deva,
- 127.2
devaputto mahiddhiko;
- 127.3
Pumā devo bhavissāmi,
- 127.4
devakāyasmimuttamo.
- 128.1
Ajjāpi santānamayaṁ,
- 128.2
mālaṁ ganthenti nandane;
- 128.3
Devaputto javo nāma,
- 128.4
yo me mālaṁ paṭicchati.
- 129.1
Muhutto viya so dibyo,
- 129.2
idha vassāni soḷasa;
- 129.3
Rattindivo ca so dibyo,
- 129.4
mānusiṁ saradosataṁ.
- 130.1
Iti kammāni anventi,
- 130.2
asaṅkheyyāpi jātiyo;
- 130.3
Kalyāṇaṁ yadi vā pāpaṁ,
- 130.4
na hi kammaṁ vinassati.
- 131.1
Yo icche puriso hotuṁ,
- 131.2
jātiṁ jātiṁ punappunaṁ;
- 131.3
Paradāraṁ vivajjeyya,
- 131.4
dhotapādova kaddamaṁ.
- 132.1
Yā icche puriso hotuṁ,
- 132.2
jātiṁ jātiṁ punappunaṁ;
- 132.3
Sāmikaṁ apacāyeyya,
- 132.4
indaṁva paricārikā.
- 133.1
Yo icche dibyabhogañca,
- 133.2
dibbamāyuṁ yasaṁ sukhaṁ;
- 133.3
Pāpāni parivajjetvā,
- 133.4
tividhaṁ dhammamācare.
- 134.1
Kāyena vācā manasā,
- 134.2
appamatto vicakkhaṇo;
- 134.3
Attano hoti atthāya,
- 134.4
itthī vā yadi vā pumā.
- 135.1
Ye kecime mānujā jīvaloke,
- 135.2
Yasassino sabbasamantabhogā;
- 135.3
Asaṁsayaṁ tehi pure suciṇṇaṁ,
- 135.4
Kammassakāse puthu sabbasattā.
- 136.1
Iṅghānucintesi sayampi deva,
- 136.2
Kutonidānā te imā janinda;
- 136.3
Yā te imā accharāsannikāsā,
- 136.4
Alaṅkatā kañcanajālachannā”.
- 137.1
Iccevaṁ pitaraṁ kaññā,
- 137.2
rucā tosesi aṅgatiṁ;
- 137.3
Mūḷhassa maggamācikkhi,
- 137.4
dhammamakkhāsi subbatā.
- 138.1
Athāgamā brahmalokā,
- 138.2
nārado mānusiṁ pajaṁ;
- 138.3
Jambudīpaṁ avekkhanto,
- 138.4
addā rājānamaṅgatiṁ.
- 139.1
Tato patiṭṭhā pāsāde,
- 139.2
vedehassa puratthato;
- 139.3
Tañca disvānānuppattaṁ,
- 139.4
rucā isimavandatha.
- 140.1
Athāsanamhā oruyha,
- 140.2
rājā byathitamānaso;
- 140.3
Nāradaṁ paripucchanto,
- 140.4
idaṁ vacanamabravi.
- 141.1
“Kuto nu āgacchasi devavaṇṇi,
- 141.2
Obhāsayaṁ sabbadisā candimāva;
- 141.3
Akkhāhi me pucchito nāmagottaṁ,
- 141.4
Kathaṁ taṁ jānanti manussaloke”.
- 142.1
“Ahañhi devato idāni emi,
- 142.2
Obhāsayaṁ sabbadisā candimāva;
- 142.3
Akkhāmi te pucchito nāmagottaṁ,
- 142.4
Jānanti maṁ nārado kassapo ca”.
- 143.1
“Accherarūpaṁ tava yādisañca,
- 143.2
Vehāyasaṁ gacchasi tiṭṭhasī ca;
- 143.3
Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ,
- 143.4
Atha kena vaṇṇena tavāyamiddhi”.
- 144.1
“Saccañca dhammo ca damo ca cāgo,
- 144.2
Guṇā mamete pakatā purāṇā;
- 144.3
Teheva dhammehi susevitehi,
- 144.4
Manojavo yena kāmaṁ gatosmi”.
- 145.1
“Accheramācikkhasi puññasiddhiṁ,
- 145.2
Sace hi etehi yathā vadesi;
- 145.3
Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ,
- 145.4
Puṭṭho ca me sādhu viyākarohi”.
- 146.1
“Pucchassu maṁ rāja tavesa attho,
- 146.2
Yaṁ saṁsayaṁ kuruse bhūmipāla;
- 146.3
Ahaṁ taṁ nissaṁsayataṁ gamemi,
- 146.4
Nayehi ñāyehi ca hetubhī ca”.
- 147.1
“Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ,
- 147.2
Puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi;
- 147.3
Atthi nu devā pitaro nu atthi,
- 147.4
Loko paro atthi jano yamāhu”.
- 148.1
“Attheva devā pitaro ca atthi,
- 148.2
Loko paro atthi jano yamāhu;
- 148.3
Kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā,
- 148.4
Lokaṁ paraṁ na vidū mohayuttā”.
- 149.1
“Atthīti ce nārada saddahāsi,
- 149.2
Nivesanaṁ paraloke matānaṁ;
- 149.3
Idheva me pañca satāni dehi,
- 149.4
Dassāmi te paraloke sahassaṁ”.
- 150.1
“Dajjemu kho pañca satāni bhoto,
- 150.2
Jaññāmu ce sīlavantaṁ vadaññuṁ;
- 150.3
Luddaṁ taṁ bhontaṁ niraye vasantaṁ,
- 150.4
Ko codaye paraloke sahassaṁ.
- 151.1
Idheva yo hoti adhammasīlo,
- 151.2
Pāpācāro alaso luddakammo;
- 151.3
Na paṇḍitā tasmiṁ iṇaṁ dadanti,
- 151.4
Na hi āgamo hoti tathāvidhamhā.
- 152.1
Dakkhañca posaṁ manujā viditvā,
- 152.2
Uṭṭhānakaṁ sīlavantaṁ vadaññuṁ;
- 152.3
Sayameva bhogehi nimantayanti,
- 152.4
Kammaṁ karitvā puna māharesi.
- 153.1
Ito cuto dakkhasi tattha rāja,
- 153.2
Kākolasaṅghehi vikassamānaṁ;
- 153.3
Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ,
- 153.4
Kākehi gijjhehi ca senakehi;
- 153.5
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ,
- 153.6
Ko codaye paraloke sahassaṁ.
- 154.1
Andhaṁtamaṁ tattha na candasūriyā,
- 154.2
Nirayo sadā tumulo ghorarūpo;
- 154.3
Sā neva rattī na divā paññāyati,
- 154.4
Tathāvidhe ko vicare dhanatthiko.
- 155.1
Sabalo ca sāmo ca duve suvānā,
- 155.2
Pavaddhakāyā balino mahantā;
- 155.3
Khādanti dantehi ayomayehi,
- 155.4
Ito paṇunnaṁ paralokapattaṁ.
- 156.1
Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ,
- 156.2
Luddehi vāḷehi aghammigehi ca;
- 156.3
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ,
- 156.4
Ko codaye paraloke sahassaṁ.
- 157.1
Usūhi sattīhi ca sunisitāhi,
- 157.2
Hananti vijjhanti ca paccamittā;
- 157.3
Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore,
- 157.4
Pubbe naraṁ dukkaṭakammakāriṁ.
- 158.1
Taṁ haññamānaṁ niraye vajantaṁ,
- 158.2
Kucchismiṁ passasmiṁ vipphālitūdaraṁ;
- 158.3
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ,
- 158.4
Ko codaye paraloke sahassaṁ.
- 159.1
Sattī usū tomarabhiṇḍivālā,
- 159.2
Vividhāvudhā vassanti tattha devā;
- 159.3
Patanti aṅgāramivaccimanto,
- 159.4
Silāsanī vassati luddakamme.
- 160.1
Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho,
- 160.2
Na tamhi sukhaṁ labbhati ittarampi;
- 160.3
Taṁ taṁ vidhāvantamalenamāturaṁ,
- 160.4
Ko codaye paraloke sahassaṁ.
- 161.1
Sandhāvamānampi rathesu yuttaṁ,
- 161.2
Sajotibhūtaṁ pathaviṁ kamantaṁ;
- 161.3
Patodalaṭṭhīhi sucodayantaṁ,
- 161.4
Ko codaye paraloke sahassaṁ.
- 162.1
Tamāruhantaṁ khurasañcitaṁ giriṁ,
- 162.2
Vibhiṁsanaṁ pajjalitaṁ bhayānakaṁ;
- 162.3
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ,
- 162.4
Ko codaye paraloke sahassaṁ.
- 163.1
Tamāruhantaṁ pabbatasannikāsaṁ,
- 163.2
Aṅgārarāsiṁ jalitaṁ bhayānakaṁ;
- 163.3
Sudaḍḍhagattaṁ kapaṇaṁ rudantaṁ,
- 163.4
Ko codaye paraloke sahassaṁ.
- 164.1
Abbhakūṭasamā uccā,
- 164.2
kaṇṭakanicitā dumā;
- 164.3
Ayomayehi tikkhehi,
- 164.4
naralohitapāyibhi.
- 165.1
Tamāruhanti nāriyo,
- 165.2
narā ca paradāragū;
- 165.3
Coditā sattihatthehi,
- 165.4
yamaniddesakāribhi.
- 166.1
Tamāruhantaṁ nirayaṁ,
- 166.2
simbaliṁ ruhiramakkhitaṁ;
- 166.3
Vidaḍḍhakāyaṁ vitacaṁ,
- 166.4
āturaṁ gāḷhavedanaṁ.
- 167.1
Passasantaṁ muhuṁ uṇhaṁ,
- 167.2
pubbakammāparādhikaṁ;
- 167.3
Dumagge vitacaṁ gattaṁ,
- 167.4
ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ.
- 168.1
Abbhakūṭasamā uccā,
- 168.2
asipattācitā dumā;
- 168.3
Ayomayehi tikkhehi,
- 168.4
naralohitapāyibhi.
- 169.1
Tamāruhantaṁ asipattapādapaṁ,
- 169.2
Asīhi tikkhehi ca chijjamānaṁ;
- 169.3
Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ,
- 169.4
Ko codaye paraloke sahassaṁ.
- 170.1
Tato nikkhantamattaṁ taṁ,
- 170.2
asipattācitā dumā;
- 170.3
Sampatitaṁ vetaraṇiṁ,
- 170.4
ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ.
- 171.1
Kharā kharodakā tattā,
- 171.2
duggā vetaraṇī nadī;
- 171.3
Ayopokkharasañchannā,
- 171.4
tikkhā pattehi sandati.
- 172.1
Tattha sañchinnagattaṁ taṁ,
- 172.2
vuyhantaṁ ruhiramakkhitaṁ;
- 172.3
Vetaraññe anālambe,
- 172.4
ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ”.
- 173.1
“Vedhāmi rukkho viya chijjamāno,
- 173.2
Disaṁ na jānāmi pamūḷhasañño;
- 173.3
Bhayānutappāmi mahā ca me bhayā,
- 173.4
Sutvāna kathā tava bhāsitā ise.
- 174.1
Āditte vārimajjhaṁva,
- 174.2
dīpaṁvoghe mahaṇṇave;
- 174.3
Andhakāreva pajjoto,
- 174.4
tvaṁ nosi saraṇaṁ ise.
- 175.1
Atthañca dhammaṁ anusāsa maṁ ise,
- 175.2
Atītamaddhā aparādhitaṁ mayā;
- 175.3
Ācikkha me nārada suddhimaggaṁ,
- 175.4
Yathā ahaṁ no nirayaṁ pateyyaṁ”.
- 176.1
“Yathā ahū dhataraṭṭho,
- 176.2
Vessāmitto aṭṭhako yāmataggi;
- 176.3
Usindaro cāpi sivī ca rājā,
- 176.4
Paricārakā samaṇabrāhmaṇānaṁ.
- 177.1
Ete caññe ca rājāno,
- 177.2
ye saggavisayaṁ gatā;
- 177.3
Adhammaṁ parivajjetvā,
- 177.4
dhammaṁ cara mahīpati.
- 178.1
Annahatthā ca te byamhe,
- 178.2
ghosayantu pure tava;
- 178.3
Ko chāto ko ca tasito,
- 178.4
ko mālaṁ ko vilepanaṁ;
- 178.5
Nānārattānaṁ vatthānaṁ,
- 178.6
ko naggo paridahissati.
- 179.1
Ko panthe chattamāneti,
- 179.2
pādukā ca mudū subhā;
- 179.3
Iti sāyañca pāto ca,
- 179.4
ghosayantu pure tava.
- 180.1
Jiṇṇaṁ posaṁ gavāssañca,
- 180.2
māssu yuñja yathā pure;
- 180.3
Parihārañca dajjāsi,
- 180.4
adhikārakato balī.
- 181.1
Kāyo te rathasaññāto,
- 181.2
manosārathiko lahu;
- 181.3
Avihiṁsāsāritakkho,
- 181.4
saṁvibhāgapaṭicchado.
- 182.1
Pādasaññamanemiyo,
- 182.2
hatthasaññamapakkharo;
- 182.3
Kucchisaññamanabbhanto,
- 182.4
vācāsaññamakūjano.
- 183.1
Saccavākyasamattaṅgo,
- 183.2
apesuññasusaññato;
- 183.3
Girāsakhilanelaṅgo,
- 183.4
mitabhāṇisilesito.
- 184.1
Saddhālobhasusaṅkhāro,
- 184.2
nivātañjalikubbaro;
- 184.3
Athaddhatānatīsāko,
- 184.4
sīlasaṁvaranandhano.
- 185.1
Akkodhanamanugghātī,
- 185.2
dhammapaṇḍarachattako;
- 185.3
Bāhusaccamapālambo,
- 185.4
ṭhitacittamupādhiyo.
- 186.1
Kālaññutācittasāro,
- 186.2
vesārajjatidaṇḍako;
- 186.3
Nivātavuttiyottako,
- 186.4
anatimānayugo lahu.
- 187.1
Alīnacittasanthāro,
- 187.2
vuddhisevī rajohato;
- 187.3
Sati patodo dhīrassa,
- 187.4
dhiti yogo ca rasmiyo.
- 188.1
Mano dantaṁ pathaṁ neti,
- 188.2
samadantehi vāhibhi;
- 188.3
Icchā lobho ca kummaggo,
- 188.4
ujumaggo ca saṁyamo.
- 189.1
Rūpe sadde rase gandhe,
- 189.2
vāhanassa padhāvato;
- 189.3
Paññā ākoṭanī rāja,
- 189.4
tattha attāva sārathi.
- 190.1
Sace etena yānena,
- 190.2
samacariyā daḷhā dhiti;
- 190.3
Sabbakāmaduho rāja,
- 190.4
na jātu nirayaṁ vaje”.
- 191.1
“Alāto devadattosi,
- 191.2
sunāmo āsi bhaddaji;
- 191.3
Vijayo sāriputtosi,
- 191.4
moggallānosi bījako.
- 192.1
Sunakkhatto licchaviputto,
- 192.2
guṇo āsi acelako;
- 192.3
Ānando sā rucā āsi,
- 192.4
yā rājānaṁ pasādayi.
- 193.1
Uruvelakassapo rājā,
- 193.2
pāpadiṭṭhi tadā ahu;
- 193.3
Mahābrahmā bodhisatto,
- 193.4
evaṁ dhāretha jātakan”ti.
- 194.1
Mahānāradakassapajātakaṁ aṭṭhamaṁ.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
ja545 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ