Vidhurajātaka
Vidhura the Wise of Kuru
“Thou art pale and thin and weak”—The Master told this tale while dwelling in Jetavana, concerning the Perfection of Wisdom.
- 0.1
Jātaka
- 0.2
Mahānipāta
- 0.3
Mūgapakkhavagga
Vidhurajātaka
1 Dohaḷakaṇḍa
- 1.1
“Paṇḍu kisiyāsi dubbalā,
- 1.2
Vaṇṇarūpaṁ natavedisaṁ pure;
- 1.3
Vimale akkhāhi pucchitā,
- 1.4
Kīdisī tuyhaṁ sarīravedanā”.
- 2.1
“Dhammo manujesu mātīnaṁ,
- 2.2
Dohaḷo nāma janinda vuccati;
- 2.3
Dhammāhataṁ nāgakuñjara,
- 2.4
Vidhurassa hadayābhipatthaye”.
- 3.1
“Candaṁ kho tvaṁ dohaḷāyasi,
- 3.2
Sūriyaṁ vā atha vāpi mālutaṁ;
- 3.3
Dullabhañhi vidhurassa dassanaṁ,
- 3.4
Ko vidhuramidha mānayissati”.
- 4.1
“Kiṁ nu tāta tuvaṁ pajjhāyasi,
- 4.2
Padumaṁ hatthagataṁva te mukhaṁ;
- 4.3
Kiṁ nu dummanarūposi issara,
- 4.4
Mā tvaṁ soci amittatāpana”.
- 5.1
“Mātā hi tava irandhati,
- 5.2
Vidhurassa hadayaṁ dhaniyati;
- 5.3
Dullabhañhi vidhurassa dassanaṁ,
- 5.4
Ko vidhuramidha mānayissati.
- 6.1
Tassa bhattupariyesanaṁ cara,
- 6.2
Yo vidhuramidha mānayissati”;
- 6.3
Pituno ca sā sutvāna vākyaṁ,
- 6.4
Rattiṁ nikkhamma avassutiṁ cari.
- 7.1
“Ke gandhabbe rakkhase ca nāge,
- 7.2
Ke kimpurise cāpi mānuse;
- 7.3
Ke paṇḍite sabbakāmadade,
- 7.4
Dīgharattaṁ bhattā me bhavissati”.
- 8.1
“Assāsa hessāmi te pati,
- 8.2
Bhattā te hessāmi anindalocane;
- 8.3
Paññā hi mamaṁ tathāvidhā,
- 8.4
Assāsa hessasi bhariyā mama”.
- 9.1
Avacāsi puṇṇakaṁ irandhatī,
- 9.2
Pubbapathānugatena cetasā;
- 9.3
“Ehi gacchāma pitu mamantike,
- 9.4
Esova te etamatthaṁ pavakkhati”.
- 10.1
Alaṅkatā suvasanā,
- 10.2
mālinī candanussadā;
- 10.3
Yakkhaṁ hatthe gahetvāna,
- 10.4
pitusantikupāgami.
- 11.1
“Nāgavara vaco suṇohi me,
- 11.2
Patirūpaṁ paṭipajja suṅkiyaṁ;
- 11.3
Patthemi ahaṁ irandhatiṁ,
- 11.4
Tāya samaṅgiṁ karohi maṁ tuvaṁ.
- 12.1
Sataṁ hatthī sataṁ assā,
- 12.2
sataṁ assatarīrathā;
- 12.3
Sataṁ valabhiyo puṇṇā,
- 12.4
nānāratnassa kevalā;
- 12.5
Te nāga paṭipajjassu,
- 12.6
dhītaraṁ dehirandhatiṁ”.
- 13.1
“Yāva āmantaye ñātī,
- 13.2
mitte ca suhadajjane;
- 13.3
Anāmanta kataṁ kammaṁ,
- 13.4
taṁ pacchā anutappati”.
- 14.1
Tato so varuṇo nāgo,
- 14.2
pavisitvā nivesanaṁ;
- 14.3
Bhariyaṁ āmantayitvāna,
- 14.4
idaṁ vacanamabravi.
- 15.1
“Ayaṁ so puṇṇako yakkho,
- 15.2
yācatī maṁ irandhatiṁ;
- 15.3
Bahunā vittalābhena,
- 15.4
tassa dema piyaṁ mamaṁ”.
- 16.1
“Na dhanena na vittena,
- 16.2
Labbhā amhaṁ irandhatī;
- 16.3
Sace ca kho hadayaṁ paṇḍitassa,
- 16.4
Dhammena laddhā idha māhareyya;
- 16.5
Etena vittena kumāri labbhā,
- 16.6
Nāññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma”.
- 17.1
Tato so varuṇo nāgo,
- 17.2
nikkhamitvā nivesanā;
- 17.3
Puṇṇakāmantayitvāna,
- 17.4
idaṁ vacanamabravi.
- 18.1
“Na dhanena na vittena,
- 18.2
Labbhā amhaṁ irandhatī;
- 18.3
Sace tuvaṁ hadayaṁ paṇḍitassa,
- 18.4
Dhammena laddhā idha māharesi;
- 18.5
Etena vittena kumāri labbhā,
- 18.6
Nāññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma”.
- 19.1
“Yaṁ paṇḍitotyeke vadanti loke,
- 19.2
Tameva bāloti punāhu aññe;
- 19.3
Akkhāhi me vippavadanti ettha,
- 19.4
Kaṁ paṇḍitaṁ nāga tuvaṁ vadesi”.
- 20.1
“Korabyarājassa dhanañcayassa,
- 20.2
Yadi te suto vidhuro nāma kattā;
- 20.3
Ānehi taṁ paṇḍitaṁ dhammaladdhā,
- 20.4
Irandhatī padacarā te hotu”.
- 21.1
Idañca sutvā varuṇassa vākyaṁ,
- 21.2
Uṭṭhāya yakkho paramappatīto;
- 21.3
Tattheva santo purisaṁ asaṁsi,
- 21.4
“Ānehi ājaññamidheva yuttaṁ.
- 22.1
Jātarūpamayā kaṇṇā,
- 22.2
kācamhicamayā khurā;
- 22.3
Jambonadassa pākassa,
- 22.4
suvaṇṇassa uracchado”.
- 23.1
Devavāhavahaṁ yānaṁ,
- 23.2
Assamāruyha puṇṇako;
- 23.3
Alaṅkato kappitakesamassu,
- 23.4
Pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
- 24.1
So puṇṇako kāmarāgena giddho,
- 24.2
Irandhatiṁ nāgakaññaṁ jigīsaṁ;
- 24.3
Gantvāna taṁ bhūtapatiṁ yasassiṁ,
- 24.4
Iccabravī vessavaṇaṁ kuveraṁ.
- 25.1
“Bhogavatī nāma mandire,
- 25.2
Vāsā hiraññavatīti vuccati;
- 25.3
Nagare nimmite kañcanamaye,
- 25.4
Maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṁ.
- 26.1
Aṭṭālakā oṭṭhagīviyo,
- 26.2
Lohitaṅkassa masāragallino;
- 26.3
Pāsādettha silāmayā,
- 26.4
Sovaṇṇaratanehi chāditā.
- 27.1
Ambā tilakā ca jambuyo,
- 27.2
Sattapaṇṇā mucalindaketakā;
- 27.3
Piyaṅgu uddālakā sahā,
- 27.4
Uparibhaddakā sinduvārakā.
- 28.1
Campeyyakā nāgamallikā,
- 28.2
Bhaginīmālā atha mettha koliyā;
- 28.3
Ete dumā pariṇāmitā,
- 28.4
Sobhayanti uragassa mandiraṁ.
- 29.1
Khajjurettha silāmayā,
- 29.2
Sovaṇṇadhuvapupphitā bahū;
- 29.3
Yattha vasato papātiko,
- 29.4
Nāgarājā varuṇo mahiddhiko.
- 30.1
Tassa komārikā bhariyā,
- 30.2
Vimalā kañcanavelliviggahā;
- 30.3
Kālā taruṇāva uggatā,
- 30.4
Pucimandatthanī cārudassanā.
- 31.1
Lākhārasarattasucchavī,
- 31.2
Kaṇikārāva nivātapupphitā;
- 31.3
Tidivokacarāva accharā,
- 31.4
Vijjuvabbhaghanā vinissaṭā.
- 32.1
Sā dohaḷinī suvimhitā,
- 32.2
Vidhurassa hadayaṁ dhaniyati;
- 32.3
Taṁ tesaṁ demi issara,
- 32.4
Tena te denti irandhatiṁ mamaṁ”.
- 33.1
So puṇṇako bhūtapatiṁ yasassiṁ,
- 33.2
Āmantaya vessavaṇaṁ kuveraṁ;
- 33.3
“Tattheva santo purisaṁ asaṁsi,
- 33.4
Ānehi ājaññamidheva yuttaṁ”.
- 34.1
Jātarūpamayā kaṇṇā,
- 34.2
kācamhicamayā khurā;
- 34.3
Jambonadassa pākassa,
- 34.4
suvaṇṇassa uracchado.
- 35.1
Devavāhavahaṁ yānaṁ,
- 35.2
Assamāruyha puṇṇako;
- 35.3
Alaṅkato kappitakesamassu,
- 35.4
Pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
- 36.1
So aggamā rājagahaṁ surammaṁ,
- 36.2
Aṅgassa rañño nagaraṁ durāyutaṁ;
- 36.3
Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ,
- 36.4
Masakkasāraṁ viya vāsavassa.
- 37.1
Mayūrakoñcāgaṇasampaghuṭṭhaṁ,
- 37.2
Dijābhighuṭṭhaṁ dijasaṅghasevitaṁ;
- 37.3
Nānāsakuntābhirudaṁ suvaṅgaṇaṁ,
- 37.4
Pupphābhikiṇṇaṁ himavaṁva pabbataṁ.
- 38.1
So puṇṇako vepulamābhirūhi,
- 38.2
Siluccayaṁ kimpurisānuciṇṇaṁ;
- 38.3
Anvesamāno maṇiratanaṁ uḷāraṁ,
- 38.4
Tamaddasā pabbatakūṭamajjhe.
- 39.1
Disvā maṇiṁ pabhassaraṁ jātimantaṁ,
- 39.2
Manoharaṁ maṇiratanaṁ uḷāraṁ;
- 39.3
Daddallamānaṁ yasasā yasassinaṁ,
- 39.4
Obhāsatī vijjurivantalikkhe.
- 40.1
Tamaggahī veḷuriyaṁ mahagghaṁ,
- 40.2
Manoharaṁ nāma mahānubhāvaṁ;
- 40.3
Ājaññamāruyha manomavaṇṇo,
- 40.4
Pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
- 41.1
So aggamā nagaramindapatthaṁ,
- 41.2
Oruyhupāgacchi sabhaṁ kurūnaṁ;
- 41.3
Samāgate ekasataṁ samagge,
- 41.4
Avhettha yakkho avikampamāno.
- 42.1
“Ko nīdha raññaṁ varamābhijeti,
- 42.2
Kamābhijeyyāma varaddhanena;
- 42.3
Kamanuttaraṁ ratanavaraṁ jināma,
- 42.4
Ko vāpi no jeti varaddhanena”.
- 43.1
“Kuhiṁ nu raṭṭhe tava jātibhūmi,
- 43.2
Na korabyasseva vaco tavedaṁ;
- 43.3
Abhītosi no vaṇṇanibhāya sabbe,
- 43.4
Akkhāhi me nāmañca bandhave ca”.
- 44.1
“Kaccāyano māṇavakosmi rāja,
- 44.2
Anūnanāmo iti mavhayanti;
- 44.3
Aṅgesu me ñātayo bandhavā ca,
- 44.4
Akkhena devasmi idhānupatto”.
- 45.1
“Kiṁ māṇavassa ratanāni atthi,
- 45.2
Ye taṁ jinanto hare akkhadhutto;
- 45.3
Bahūni rañño ratanāni atthi,
- 45.4
Te tvaṁ daliddo kathamavhayesi”.
- 46.1
“Manoharo nāma maṇī mamāyaṁ,
- 46.2
Manoharaṁ maṇiratanaṁ uḷāraṁ;
- 46.3
Imañca ājaññamamittatāpanaṁ,
- 46.4
Etaṁ me jinitvā hare akkhadhutto”.
- 47.1
“Eko maṇī māṇava kiṁ karissati,
- 47.2
Ājāniyeko pana kiṁ karissati;
- 47.3
Bahūni rañño maṇiratanāni atthi,
- 47.4
Ājāniyā vātajavā anappakā”.
- 48.1
Dohaḷakaṇḍaṁ nāma.
2. Maṇikaṇḍa
- 49.1
“Idañca me maṇiratanaṁ,
- 49.2
passa tvaṁ dvipaduttama;
- 49.3
Itthīnaṁ viggahā cettha,
- 49.4
purisānañca viggahā.
- 50.1
Migānaṁ viggahā cettha,
- 50.2
sakuṇānañca viggahā;
- 50.3
Nāgarājā supaṇṇā ca,
- 50.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 51.1
Hatthānīkaṁ rathānīkaṁ,
- 51.2
asse pattī ca vammine;
- 51.3
Caturaṅginimaṁ senaṁ,
- 51.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 52.1
Hatthārohe anīkaṭṭhe,
- 52.2
rathike pattikārake;
- 52.3
Balaggāni viyūḷhāni,
- 52.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 53.1
Puraṁ uddhāpasampannaṁ,
- 53.2
bahupākāratoraṇaṁ;
- 53.3
Siṅghāṭakesu bhūmiyo,
- 53.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 54.1
Esikā parikhāyo ca,
- 54.2
palikhaṁ aggaḷāni ca;
- 54.3
Aṭṭālake ca dvāre ca,
- 54.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 55.1
Passa toraṇamaggesu,
- 55.2
nānādijagaṇā bahū;
- 55.3
Haṁsā koñcā mayūrā ca,
- 55.4
cakkavākā ca kukkuhā.
- 56.1
Kuṇālakā bahū citrā,
- 56.2
sikhaṇḍī jīvajīvakā;
- 56.3
Nānādijagaṇākiṇṇaṁ,
- 56.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 57.1
Passa nagaraṁ supākāraṁ,
- 57.2
abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ;
- 57.3
Samussitadhajaṁ rammaṁ,
- 57.4
soṇṇavālukasanthataṁ.
- 58.1
Passettha paṇṇasālāyo,
- 58.2
vibhattā bhāgaso mitā;
- 58.3
Nivesane nivese ca,
- 58.4
sandhibyūhe pathaddhiyo.
- 59.1
Pānāgāre ca soṇḍe ca,
- 59.2
sūnā odaniyā gharā;
- 59.3
Vesī ca gaṇikāyo ca,
- 59.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 60.1
Mālākāre ca rajake,
- 60.2
gandhike atha dussike;
- 60.3
Suvaṇṇakāre maṇikāre,
- 60.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 61.1
Āḷārike ca sūde ca,
- 61.2
naṭanāṭakagāyino;
- 61.3
Pāṇissare kumbhathūnike,
- 61.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 62.1
Passa bherī mudiṅgā ca,
- 62.2
saṅkhā paṇavadindimā;
- 62.3
Sabbañca tāḷāvacaraṁ,
- 62.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 63.1
Sammatālañca vīṇañca,
- 63.2
naccagītaṁ suvāditaṁ;
- 63.3
Tūriyatāḷitasaṅghuṭṭhaṁ,
- 63.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 64.1
Laṅghikā muṭṭhikā cettha,
- 64.2
māyākārā ca sobhiyā;
- 64.3
Vetālike ca jalle ca,
- 64.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 65.1
Samajjā cettha vattanti,
- 65.2
ākiṇṇā naranāribhi;
- 65.3
Mañcātimañce bhūmiyo,
- 65.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 66.1
Passa malle samajjasmiṁ,
- 66.2
phoṭente diguṇaṁ bhujaṁ;
- 66.3
Nihate nihatamāne ca,
- 66.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 67.1
Passa pabbatapādesu,
- 67.2
nānāmigagaṇā bahū;
- 67.3
Sīhā byagghā varāhā ca,
- 67.4
acchakokataracchayo.
- 68.1
Palāsādā gavajā ca,
- 68.2
mahiṁsā rohitā rurū;
- 68.3
Eṇeyyā ca varāhā ca,
- 68.4
gaṇino nīkasūkarā.
- 69.1
Kadalimigā bahū citrā,
- 69.2
biḷārā sasakaṇṭakā;
- 69.3
Nānāmigagaṇākiṇṇaṁ,
- 69.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 70.1
Najjāyo supatitthāyo,
- 70.2
soṇṇavālukasanthatā;
- 70.3
Acchā savanti ambūni,
- 70.4
macchagumbanisevitā.
- 71.1
Kumbhīlā makarā cettha,
- 71.2
susumārā ca kacchapā;
- 71.3
Pāṭhīnā pāvusā macchā,
- 71.4
balajā muñjarohitā.
- 72.1
Nānādijagaṇākiṇṇā,
- 72.2
nānādumagaṇāyutā;
- 72.3
Veḷuriyakarodāyo,
- 72.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 73.1
Passettha pokkharaṇiyo,
- 73.2
suvibhattā catuddisā;
- 73.3
Nānādijagaṇākiṇṇā,
- 73.4
puthulomanisevitā.
- 74.1
Samantodakasampannaṁ,
- 74.2
mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ;
- 74.3
Upetaṁ vanarājehi,
- 74.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 75.1
Purato videhe passa,
- 75.2
goyāniye ca pacchato;
- 75.3
Kuruyo jambudīpañca,
- 75.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 76.1
Passa candaṁ sūriyañca,
- 76.2
obhāsante catuddisā;
- 76.3
Sineruṁ anupariyante,
- 76.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 77.1
Sineruṁ himavantañca,
- 77.2
sāgarañca mahītalaṁ;
- 77.3
Cattāro ca mahārāje,
- 77.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 78.1
Ārāme vanagumbe ca,
- 78.2
pāṭiye ca siluccaye;
- 78.3
Ramme kimpurisākiṇṇe,
- 78.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 79.1
Phārusakaṁ cittalataṁ,
- 79.2
missakaṁ nandanaṁ vanaṁ;
- 79.3
Vejayantañca pāsādaṁ,
- 79.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 80.1
Sudhammaṁ tāvatiṁsañca,
- 80.2
pārichattañca pupphitaṁ;
- 80.3
Erāvaṇaṁ nāgarājaṁ,
- 80.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 81.1
Passettha devakaññāyo,
- 81.2
nabhā vijjurivuggatā;
- 81.3
Nandane vicarantiyo,
- 81.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 82.1
Passettha devakaññāyo,
- 82.2
devaputtapalobhinī;
- 82.3
Devaputte ramamāne,
- 82.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 83.1
Parosahassapāsāde,
- 83.2
veḷuriyaphalasanthate;
- 83.3
Pajjalante ca vaṇṇena,
- 83.4
maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 84.1
Tāvatiṁse ca yāme ca,
- 84.2
Tusite cāpi nimmite;
- 84.3
Paranimmitavasavattino,
- 84.4
Maṇimhi passa nimmitaṁ.
- 85.1
Passettha pokkharaṇiyo,
- 85.2
vippasannodikā sucī;
- 85.3
Mandālakehi sañchannā,
- 85.4
padumuppalakehi ca.
- 86.1
Dasettha rājiyo setā,
- 86.2
dasanīlā manoramā;
- 86.3
Cha piṅgalā pannarasa,
- 86.4
haliddā ca catuddasa.
- 87.1
Vīsati tattha sovaṇṇā,
- 87.2
vīsati rajatāmayā;
- 87.3
Indagopakavaṇṇābhā,
- 87.4
tāva dissanti tiṁsati.
- 88.1
Dasettha kāḷiyo chacca,
- 88.2
mañjeṭṭhā pannavīsati;
- 88.3
Missā bandhukapupphehi,
- 88.4
nīluppalavicittikā.
- 89.1
Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ,
- 89.2
accimantaṁ pabhassaraṁ;
- 89.3
Odhisuṅkaṁ mahārāja,
- 89.4
passa tvaṁ dvipaduttama”.
- 90.1
Maṇikaṇḍaṁ nāma.
3. Akkhakaṇḍa
- 91.1
“Upāgataṁ rāja mupehi lakkhaṁ,
- 91.2
Netādisaṁ maṇiratanaṁ tavatthi;
- 91.3
Dhammena jissāma asāhasena,
- 91.4
Jito ca no khippamavākarohi.
- 92.1
Pañcāla-paccuggata-sūrasena,
- 92.2
Macchā ca maddā saha kekakebhi;
- 92.3
Passantu note asaṭhena yuddhaṁ,
- 92.4
Na no sabhāyaṁ na karonti kiñci”.
- 93.1
Te pāvisuṁ akkhamadena mattā,
- 93.2
Rājā kurūnaṁ puṇṇako cāpi yakkho;
- 93.3
Rājā kaliṁ viccinamaggahesi,
- 93.4
Kaṭaṁ aggahī puṇṇako nāma yakkho.
- 94.1
Te tattha jūte ubhaye samāgate,
- 94.2
Raññaṁ sakāse sakhīnañca majjhe;
- 94.3
Ajesi yakkho naravīraseṭṭhaṁ,
- 94.4
Tatthappanādo tumulo babhūva.
- 95.1
“Jayo mahārāja parājayo ca,
- 95.2
Āyūhataṁ aññatarassa hoti;
- 95.3
Janinda jīnosi varaddhanena,
- 95.4
Jito ca me khippamavākarohi”.
- 96.1
“Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca,
- 96.2
Yañcāpi mayhaṁ ratanaṁ pathabyā;
- 96.3
Gaṇhāhi kaccāna varaṁ dhanānaṁ,
- 96.4
Ādāya yenicchasi tena gaccha”.
- 97.1
“Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca,
- 97.2
Yañcāpi tuyhaṁ ratanaṁ pathabyā;
- 97.3
Tesaṁ varo vidhuro nāma kattā,
- 97.4
So me jito taṁ me avākarohi”.
- 98.1
“Attā ca me so saraṇaṁ gatī ca,
- 98.2
Dīpo ca leṇo ca parāyaṇo ca;
- 98.3
Asantuleyyo mama so dhanena,
- 98.4
Pāṇena me sādiso esa kattā”.
- 99.1
“Ciraṁ vivādo mama tuyhañcassa,
- 99.2
Kāmañca pucchāma tameva gantvā;
- 99.3
Esova no vivaratu etamatthaṁ,
- 99.4
Yaṁ vakkhatī hotu kathā ubhinnaṁ”.
- 100.1
“Addhā hi saccaṁ bhaṇasi,
- 100.2
na ca māṇava sāhasaṁ;
- 100.3
Tameva gantvā pucchāma,
- 100.4
tena tussāmubho janā”.
- 101.1
“Saccaṁ nu devā vidahū kurūnaṁ,
- 101.2
Dhamme ṭhitaṁ vidhuraṁ nāmamaccaṁ;
- 101.3
Dāsosi rañño uda vāsi ñāti,
- 101.4
Vidhuroti saṅkhā katamāsi loke”.
- 102.1
“Āmāyadāsāpi bhavanti heke,
- 102.2
Dhanena kītāpi bhavanti dāsā;
- 102.3
Sayampi heke upayanti dāsā,
- 102.4
Bhayā paṇunnāpi bhavanti dāsā.
- 103.1
Ete narānaṁ caturova dāsā,
- 103.2
Addhā hi yonito ahampi jāto;
- 103.3
Bhavo ca rañño abhavo ca rañño,
- 103.4
Dāsāhaṁ devassa parampi gantvā;
- 103.5
Dhammena maṁ māṇava tuyha dajjā”.
- 104.1
“Ayaṁ dutīyo vijayo mamajja,
- 104.2
Puṭṭho hi kattā vivarettha pañhaṁ;
- 104.3
Adhammarūpo vata rājaseṭṭho,
- 104.4
Subhāsitaṁ nānujānāsi mayhaṁ”.
- 105.1
“Evañce no so vivarettha pañhaṁ,
- 105.2
Dāsohamasmi na ca khosmi ñāti;
- 105.3
Gaṇhāhi kaccāna varaṁ dhanānaṁ,
- 105.4
Ādāya yenicchasi tena gaccha”.
- 106.1
Akkhakaṇḍaṁ nāma.
4. Gharāvāsapañhā
- 107.1
“Vidhura vasamānassa,
- 107.2
gahaṭṭhassa sakaṁ gharaṁ;
- 107.3
Khemā vutti kathaṁ assa,
- 107.4
kathaṁ nu assa saṅgaho.
- 108.1
Abyābajjhaṁ kathaṁ assa,
- 108.2
saccavādī ca māṇavo;
- 108.3
Asmā lokā paraṁ lokaṁ,
- 108.4
kathaṁ pecca na socati”.
- 109.1
Taṁ tattha gatimā dhitimā,
- 109.2
matimā atthadassimā;
- 109.3
Saṅkhātā sabbadhammānaṁ,
- 109.4
vidhuro etadabravi.
- 110.1
“Na sādhāraṇadārassa,
- 110.2
na bhuñje sādumekako;
- 110.3
Na seve lokāyatikaṁ,
- 110.4
netaṁ paññāya vaḍḍhanaṁ.
- 111.1
Sīlavā vattasampanno,
- 111.2
appamatto vicakkhaṇo;
- 111.3
Nivātavutti atthaddho,
- 111.4
surato sakhilo mudu.
- 112.1
Saṅgahetā ca mittānaṁ,
- 112.2
saṁvibhāgī vidhānavā;
- 112.3
Tappeyya annapānena,
- 112.4
sadā samaṇabrāhmaṇe.
- 113.1
Dhammakāmo sutādhāro,
- 113.2
bhaveyya paripucchako;
- 113.3
Sakkaccaṁ payirupāseyya,
- 113.4
sīlavante bahussute.
- 114.1
Gharamāvasamānassa,
- 114.2
gahaṭṭhassa sakaṁ gharaṁ;
- 114.3
Khemā vutti siyā evaṁ,
- 114.4
evaṁ nu assa saṅgaho.
- 115.1
Abyābajjhaṁ siyā evaṁ,
- 115.2
saccavādī ca māṇavo;
- 115.3
Asmā lokā paraṁ lokaṁ,
- 115.4
evaṁ pecca na socati”.
- 116.1
Gharāvāsapañhā nāma.
5. Lakkhaṇakaṇḍa
- 117.1
“Ehi dāni gamissāma,
- 117.2
dinno no issarena me;
- 117.3
Mamevatthaṁ paṭipajja,
- 117.4
esa dhammo sanantano”.
- 118.1
“Jānāmi māṇava tayāhamasmi,
- 118.2
Dinnohamasmi tava issarena;
- 118.3
Tīhañca taṁ vāsayemu agāre,
- 118.4
Yenaddhunā anusāsemu putte”.
- 119.1
“Taṁ me tathā hotu vasemu tīhaṁ,
- 119.2
Kurutaṁ bhavajja gharesu kiccaṁ;
- 119.3
Anusāsataṁ puttadāre bhavajja,
- 119.4
Yathā tayī pecca sukhī bhaveyya”.
- 120.1
“Sādhū”ti vatvāna pahūtakāmo,
- 120.2
Pakkāmi yakkho vidhurena saddhiṁ;
- 120.3
Taṁ kuñjarājaññahayānuciṇṇaṁ,
- 120.4
Pāvekkhi antepuramariyaseṭṭho.
- 121.1
Koñcaṁ mayūrañca piyañca ketaṁ,
- 121.2
Upāgami tattha surammarūpaṁ;
- 121.3
Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ,
- 121.4
Masakkasāraṁ viya vāsavassa.
- 122.1
Tattha naccanti gāyanti,
- 122.2
avhāyanti varāvaraṁ;
- 122.3
Accharā viya devesu,
- 122.4
nāriyo samalaṅkatā.
- 123.1
Samaṅgikatvā pamadāhi yakkhaṁ,
- 123.2
Annena pānena ca dhammapālo;
- 123.3
Atthattha mevānuvicintayanto,
- 123.4
Pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse.
- 124.1
Taṁ candanagandharasānulittaṁ,
- 124.2
Suvaṇṇajambonadanikkhasādisaṁ;
- 124.3
Bhariyaṁvacā “ehi suṇohi bhoti,
- 124.4
Puttāni āmantaya tambanette”.
- 125.1
Sutvāna vākyaṁ patino anujjā,
- 125.2
Suṇisaṁvaca tambanakhiṁ sunettaṁ;
- 125.3
“Āmantaya vammadharāni cete,
- 125.4
Puttāni indīvarapupphasāme”.
- 126.1
Te āgate muddhani dhammapālo,
- 126.2
Cumbitvā putte avikampamāno;
- 126.3
Āmantayitvāna avoca vākyaṁ,
- 126.4
“Dinnāhaṁ raññā idha māṇavassa.
- 127.1
Tassajjahaṁ attasukhī vidheyyo,
- 127.2
Ādāya yenicchati tena gacchati;
- 127.3
Ahañca vo sāsitumāgatosmi,
- 127.4
Kathaṁ ahaṁ aparittāya gacche.
- 128.1
Sace vo rājā kururaṭṭhavāsī,
- 128.2
Janasandho puccheyya pahūtakāmo;
- 128.3
Kimābhijānātha pure purāṇaṁ,
- 128.4
Kiṁ vo pitā anusāse puratthā.
- 129.1
Samāsanā hotha mayāva sabbe,
- 129.2
Konīdha rañño abbhatiko manusso;
- 129.3
Tamañjaliṁ kariya vadetha evaṁ,
- 129.4
Mā hevaṁ deva na hi esa dhammo;
- 129.5
Viyaggharājassa nihīnajacco,
- 129.6
Samāsano deva kathaṁ bhaveyya”.
- 130.1
Lakkhaṇakaṇḍaṁ nāma.
6. Rājavasati
- 131.1
So ca putte amacce ca,
- 131.2
ñātayo suhadajjane;
- 131.3
Alīnamanasaṅkappo,
- 131.4
vidhuro etadabravi.
- 132.1
“Ethayyo rājavasatiṁ,
- 132.2
nisīditvā suṇātha me;
- 132.3
Yathā rājakulaṁ patto,
- 132.4
yasaṁ poso nigacchati.
- 133.1
Na hi rājakulaṁ patto,
- 133.2
aññāto labhate yasaṁ;
- 133.3
Nāsūro nāpi dummedho,
- 133.4
nappamatto kudācanaṁ.
- 134.1
Yadāssa sīlaṁ paññañca,
- 134.2
soceyyaṁ cādhigacchati;
- 134.3
Atha vissasate tyamhi,
- 134.4
guyhañcassa na rakkhati.
- 135.1
Tulā yathā paggahitā,
- 135.2
samadaṇḍā sudhāritā;
- 135.3
Ajjhiṭṭho na vikampeyya,
- 135.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 136.1
Tulā yathā paggahitā,
- 136.2
samadaṇḍā sudhāritā;
- 136.3
Sabbāni abhisambhonto,
- 136.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 137.1
Divā vā yadi vā rattiṁ,
- 137.2
rājakiccesu paṇḍito;
- 137.3
Ajjhiṭṭho na vikampeyya,
- 137.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 138.1
Divā vā yadi vā rattiṁ,
- 138.2
rājakiccesu paṇḍito;
- 138.3
Sabbāni abhisambhonto,
- 138.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 139.1
Yo cassa sukato maggo,
- 139.2
rañño suppaṭiyādito;
- 139.3
Na tena vutto gaccheyya,
- 139.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 140.1
Na rañño sadisaṁ bhuñje,
- 140.2
kāmabhoge kudācanaṁ;
- 140.3
Sabbattha pacchato gacche,
- 140.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 141.1
Na rañño sadisaṁ vatthaṁ,
- 141.2
na mālaṁ na vilepanaṁ;
- 141.3
Ākappaṁ sarakuttiṁ vā,
- 141.4
na rañño sadisamācare;
- 141.5
Aññaṁ kareyya ākappaṁ,
- 141.6
sa rājavasatiṁ vase.
- 142.1
Kīḷe rājā amaccehi,
- 142.2
bhariyāhi parivārito;
- 142.3
Nāmacco rājabhariyāsu,
- 142.4
bhāvaṁ kubbetha paṇḍito.
- 143.1
Anuddhato acapalo,
- 143.2
nipako saṁvutindriyo;
- 143.3
Manopaṇidhisampanno,
- 143.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 144.1
Nāssa bhariyāhi kīḷeyya,
- 144.2
na manteyya rahogato;
- 144.3
Nāssa kosā dhanaṁ gaṇhe,
- 144.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 145.1
Na niddaṁ bahu maññeyya,
- 145.2
na madāya suraṁ pive;
- 145.3
Nāssa dāye mige haññe,
- 145.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 146.1
Nāssa pīṭhaṁ na pallaṅkaṁ,
- 146.2
Na kocchaṁ na nāvaṁ rathaṁ;
- 146.3
Sammatomhīti ārūhe,
- 146.4
Sa rājavasatiṁ vase.
- 147.1
Nātidūre bhaje rañño,
- 147.2
nāccāsanne vicakkhaṇo;
- 147.3
Sammukhañcassa tiṭṭheyya,
- 147.4
sandissanto sabhattuno.
- 148.1
Na ve rājā sakhā hoti,
- 148.2
na rājā hoti methuno;
- 148.3
Khippaṁ kujjhanti rājāno,
- 148.4
sūkenakkhīva ghaṭṭitaṁ.
- 149.1
Na pūjito maññamāno,
- 149.2
medhāvī paṇḍito naro;
- 149.3
Pharusaṁ patimanteyya,
- 149.4
rājānaṁ parisaṅgataṁ.
- 150.1
Laddhadvāro labhe dvāraṁ,
- 150.2
neva rājūsu vissase;
- 150.3
Aggīva saṁyato tiṭṭhe,
- 150.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 151.1
Puttaṁ vā bhātaraṁ vā saṁ,
- 151.2
sampaggaṇhāti khattiyo;
- 151.3
Gāmehi nigamehi vā,
- 151.4
raṭṭhehi janapadehi vā;
- 151.5
Tuṇhībhūto upekkheyya,
- 151.6
na bhaṇe chekapāpakaṁ.
- 152.1
Hatthārohe anīkaṭṭhe,
- 152.2
rathike pattikārake;
- 152.3
Tesaṁ kammāvadānena,
- 152.4
rājā vaḍḍheti vetanaṁ;
- 152.5
Na tesaṁ antarā gacche,
- 152.6
sa rājavasatiṁ vase.
- 153.1
Cāpovūnudaro dhīro,
- 153.2
vaṁsovāpi pakampaye;
- 153.3
Paṭilomaṁ na vatteyya,
- 153.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 154.1
Cāpovūnudaro assa,
- 154.2
macchovassa ajivhavā;
- 154.3
Appāsī nipako sūro,
- 154.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 155.1
Na bāḷhaṁ itthiṁ gaccheyya,
- 155.2
sampassaṁ tejasaṅkhayaṁ;
- 155.3
Kāsaṁ sāsaṁ daraṁ balyaṁ,
- 155.4
khīṇamedho nigacchati.
- 156.1
Nātivelaṁ pabhāseyya,
- 156.2
na tuṇhī sabbadā siyā;
- 156.3
Avikiṇṇaṁ mitaṁ vācaṁ,
- 156.4
patte kāle udīraye.
- 157.1
Akkodhano asaṅghaṭṭo,
- 157.2
sacco saṇho apesuṇo;
- 157.3
Samphaṁ giraṁ na bhāseyya,
- 157.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 158.1
Mātāpettibharo assa,
- 158.2
kule jeṭṭhāpacāyiko;
- 158.3
Saṇho sakhilasambhāso,
- 158.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 159.1
Vinīto sippavā danto,
- 159.2
katatto niyato mudu;
- 159.3
Appamatto suci dakkho,
- 159.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 160.1
Nivātavutti vuddhesu,
- 160.2
sappatisso sagāravo;
- 160.3
Surato sukhasaṁvāso,
- 160.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 161.1
Ārakā parivajjeyya,
- 161.2
sahituṁ pahitaṁ janaṁ;
- 161.3
Bhattāraññevudikkheyya,
- 161.4
na ca aññassa rājino.
- 162.1
Samaṇe brāhmaṇe cāpi,
- 162.2
sīlavante bahussute;
- 162.3
Sakkaccaṁ payirupāseyya,
- 162.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 163.1
Samaṇe brāhmaṇe cāpi,
- 163.2
sīlavante bahussute;
- 163.3
Sakkaccaṁ anuvāseyya,
- 163.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 164.1
Samaṇe brāhmaṇe cāpi,
- 164.2
sīlavante bahussute;
- 164.3
Tappeyya annapānena,
- 164.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 165.1
Samaṇe brāhmaṇe cāpi,
- 165.2
sīlavante bahussute;
- 165.3
Āsajja paññe sevetha,
- 165.4
ākaṅkhaṁ vuddhimattano.
- 166.1
Dinnapubbaṁ na hāpeyya,
- 166.2
dānaṁ samaṇabrāhmaṇe;
- 166.3
Na ca kiñci nivāreyya,
- 166.4
dānakāle vanibbake.
- 167.1
Paññavā buddhisampanno,
- 167.2
vidhānavidhikovido;
- 167.3
Kālaññū samayaññū ca,
- 167.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 168.1
Uṭṭhātā kammadheyyesu,
- 168.2
appamatto vicakkhaṇo;
- 168.3
Susaṁvihitakammanto,
- 168.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 169.1
Khalaṁ sālaṁ pasuṁ khettaṁ,
- 169.2
gantā cassa abhikkhaṇaṁ;
- 169.3
Mitaṁ dhaññaṁ nidhāpeyya,
- 169.4
mitaṁva pācaye ghare.
- 170.1
Puttaṁ vā bhātaraṁ vā saṁ,
- 170.2
sīlesu asamāhitaṁ;
- 170.3
Anaṅgavā hi te bālā,
- 170.4
yathā petā tatheva te;
- 170.5
Coḷañca nesaṁ piṇḍañca,
- 170.6
āsīnānaṁ padāpaye.
- 171.1
Dāse kammakare pesse,
- 171.2
sīlesu susamāhite;
- 171.3
Dakkhe uṭṭhānasampanne,
- 171.4
ādhipaccamhi ṭhāpaye.
- 172.1
Sīlavā ca alolo ca,
- 172.2
anurakkho ca rājino;
- 172.3
Āvī raho hito tassa,
- 172.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 173.1
Chandaññū rājino cassa,
- 173.2
cittaṭṭho assa rājino;
- 173.3
Asaṅkusakavutti’ssa,
- 173.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 174.1
Ucchādaye ca nhāpaye,
- 174.2
dhove pāde adhosiraṁ;
- 174.3
Āhatopi na kuppeyya,
- 174.4
sa rājavasatiṁ vase.
- 175.1
Kumbhampañjaliṁ kariyā,
- 175.2
cāṭañcāpi padakkhiṇaṁ;
- 175.3
Kimeva sabbakāmānaṁ,
- 175.4
dātāraṁ dhīramuttamaṁ.
- 176.1
Yo deti sayanaṁ vatthaṁ,
- 176.2
yānaṁ āvasathaṁ gharaṁ;
- 176.3
Pajjunnoriva bhūtāni,
- 176.4
bhogehi abhivassati.
- 177.1
Esayyo rājavasati,
- 177.2
vattamāno yathā naro;
- 177.3
Ārādhayati rājānaṁ,
- 177.4
pūjaṁ labhati bhattusu”.
- 178.1
Rājavasati nāma.
7. Antarapeyyāla
- 179.1
Evaṁ samanusāsitvā,
- 179.2
ñātisaṅghaṁ vicakkhaṇo;
- 179.3
Parikiṇṇo suhadehi,
- 179.4
rājānamupasaṅkami.
- 180.1
Vanditvā sirasā pāde,
- 180.2
katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ;
- 180.3
Vidhuro avaca rājānaṁ,
- 180.4
paggahetvāna añjaliṁ.
- 181.1
“Ayaṁ maṁ māṇavo neti,
- 181.2
kattukāmo yathāmati;
- 181.3
Ñātīnatthaṁ pavakkhāmi,
- 181.4
taṁ suṇohi arindama.
- 182.1
Putte ca me udikkhesi,
- 182.2
yañca maññaṁ ghare dhanaṁ;
- 182.3
Yathā pecca na hāyetha,
- 182.4
ñātisaṅgho mayī gate.
- 183.1
Yatheva khalatī bhūmyā,
- 183.2
bhūmyāyeva patiṭṭhati;
- 183.3
Evetaṁ khalitaṁ mayhaṁ,
- 183.4
etaṁ passāmi accayaṁ”.
- 184.1
“Sakkā na gantuṁ iti mayha hoti,
- 184.2
Chetvā vadhitvā idha kātiyānaṁ;
- 184.3
Idheva hohī iti mayha ruccati,
- 184.4
Mā tvaṁ agā uttamabhūripañña”.
- 185.1
“Mā hevadhammesu manaṁ paṇīdahi,
- 185.2
Atthe ca dhamme ca yutto bhavassu;
- 185.3
Dhiratthu kammaṁ akusalaṁ anariyaṁ,
- 185.4
Yaṁ katvā pacchā nirayaṁ vajeyya.
- 186.1
Nevesa dhammo na puneta kiccaṁ,
- 186.2
Ayiro hi dāsassa janinda issaro;
- 186.3
Ghātetuṁ jhāpetuṁ athopi hantuṁ,
- 186.4
Na ca mayha kodhatthi vajāmi cāhaṁ”.
- 187.1
Jeṭṭhaputtaṁ upaguyha,
- 187.2
vineyya hadaye daraṁ;
- 187.3
Assupuṇṇehi nettehi,
- 187.4
pāvisī so mahāgharaṁ.
- 188.1
Sālāva sammapatitā,
- 188.2
mālutena pamadditā;
- 188.3
Senti puttā ca dārā ca,
- 188.4
vidhurassa nivesane.
- 189.1
Itthisahassaṁ bhariyānaṁ,
- 189.2
dāsisattasatāni ca;
- 189.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 189.4
vidhurassa nivesane.
- 190.1
Orodhā ca kumārā ca,
- 190.2
vesiyānā ca brāhmaṇā;
- 190.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 190.4
vidhurassa nivesane.
- 191.1
Hatthārohā anīkaṭṭhā,
- 191.2
rathikā pattikārakā;
- 191.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 191.4
vidhurassa nivesane.
- 192.1
Samāgatā jānapadā,
- 192.2
negamā ca samāgatā;
- 192.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 192.4
vidhurassa nivesane.
- 193.1
Itthisahassaṁ bhariyānaṁ,
- 193.2
dāsisattasatāni ca;
- 193.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 193.4
“kasmā no vijahissasi”.
- 194.1
Orodhā ca kumārā ca,
- 194.2
vesiyānā ca brāhmaṇā;
- 194.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 194.4
“kasmā no vijahissasi”.
- 195.1
Hatthārohā anīkaṭṭhā,
- 195.2
rathikā pattikārakā;
- 195.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 195.4
“kasmā no vijahissasi”.
- 196.1
Samāgatā jānapadā,
- 196.2
negamā ca samāgatā;
- 196.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 196.4
“kasmā no vijahissasi”.
- 197.1
Katvā gharesu kiccāni,
- 197.2
anusāsitvā sakaṁ janaṁ;
- 197.3
Mittāmacce ca bhacce ca,
- 197.4
puttadāre ca bandhave.
- 198.1
Kammantaṁ saṁvidhetvāna,
- 198.2
ācikkhitvā ghare dhanaṁ;
- 198.3
Nidhiñca iṇadānañca,
- 198.4
puṇṇakaṁ etadabravi.
- 199.1
“Avasī tuvaṁ mayha tīhaṁ agāre,
- 199.2
Katāni kiccāni gharesu mayhaṁ;
- 199.3
Anusāsitā puttadārā mayā ca,
- 199.4
Karoma kaccāna yathāmatiṁ te”.
- 200.1
“Sace hi katte anusāsitā te,
- 200.2
Puttā ca dārā anujīvino ca;
- 200.3
Handehi dānī taramānarūpo,
- 200.4
Dīgho hi addhāpi ayaṁ puratthā.
- 201.1
Achambhitova gaṇhāhi,
- 201.2
ājāneyyassa vāladhiṁ;
- 201.3
Idaṁ pacchimakaṁ tuyhaṁ,
- 201.4
jīvalokassa dassanaṁ”.
- 202.1
“Sohaṁ kissa nu bhāyissaṁ,
- 202.2
yassa me natthi dukkaṭaṁ;
- 202.3
Kāyena vācā manasā,
- 202.4
yena gaccheyya duggatiṁ”.
- 203.1
So assarājā vidhuraṁ vahanto,
- 203.2
Pakkāmi vehāyasamantalikkhe;
- 203.3
Sākhāsu selesu asajjamāno,
- 203.4
Kālāgiriṁ khippamupāgamāsi.
- 204.1
Itthisahassaṁ bhariyānaṁ,
- 204.2
dāsisattasatāni ca;
- 204.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 204.4
yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
- 204.5
Vidhuraṁ ādāya gacchati.
- 205.1
…pe…
- 206.1
Samāgatā jānapadā,
- 206.2
negamā ca samāgatā;
- 206.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 206.4
yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
- 206.5
Vidhuraṁ ādāya gacchati.
- 207.1
Itthisahassaṁ bhariyānaṁ,
- 207.2
dāsisattasatāni ca;
- 207.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 207.4
“paṇḍito so kuhiṁ gato”.
- 208.1
…pe…
- 209.1
Samāgatā jānapadā,
- 209.2
negamā ca samāgatā;
- 209.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 209.4
“paṇḍito so kuhiṁ gato.
- 210.1
Sace so sattarattena,
- 210.2
nāgacchissati paṇḍito;
- 210.3
Sabbe aggiṁ pavekkhāma,
- 210.4
natthattho jīvitena no”.
- 211.1
“Paṇḍito ca viyatto ca,
- 211.2
vibhāvī ca vicakkhaṇo;
- 211.3
Khippaṁ mociya attānaṁ,
- 211.4
mā bhāyitthāgamissati”.
- 212.1
Antarapeyyālaṁ nāma.
8. Sādhunaradhammakaṇḍa
- 213.1
So tattha gantvāna vicintayanto,
- 213.2
“Uccāvacā cetanakā bhavanti;
- 213.3
Nayimassa jīvena mamatthi kiñci,
- 213.4
Hantvānimaṁ hadayamānayissaṁ”.
- 214.1
So tattha gantvā pabbatantarasmiṁ,
- 214.2
Anto pavisitvāna paduṭṭhacitto;
- 214.3
Asaṁvutasmiṁ jagatippadese,
- 214.4
Adhosiraṁ dhārayi kātiyāno.
- 215.1
So lambamāno narake papāte,
- 215.2
Mahabbhaye lomahaṁse vidugge;
- 215.3
Asantasanto kurūnaṁ kattuseṭṭho,
- 215.4
Iccabravi puṇṇakaṁ nāma yakkhaṁ.
- 216.1
“Ariyāvakāsosi anariyarūpo,
- 216.2
Asaññato saññatasannikāso;
- 216.3
Accāhitaṁ kammaṁ karosi ludraṁ,
- 216.4
Bhāve ca te kusalaṁ natthi kiñci.
- 217.1
Yaṁ maṁ papātasmiṁ papātumicchasi,
- 217.2
Ko nu tavattho maraṇena mayhaṁ;
- 217.3
Amānusasseva tavajja vaṇṇo,
- 217.4
Ācikkha me tvaṁ katamāsi devatā”.
- 218.1
“Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho,
- 218.2
Rañño kuverassa hi so sajibbo;
- 218.3
Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo,
- 218.4
Brahā sucī vaṇṇabalūpapanno.
- 219.1
Tassānujaṁ dhītaraṁ kāmayāmi,
- 219.2
Irandhatī nāma sā nāgakaññā;
- 219.3
Tassā sumajjhāya piyāya hetu,
- 219.4
Patārayiṁ tuyha vadhāya dhīra”.
- 220.1
“Mā heva tvaṁ yakkha ahosi mūḷho,
- 220.2
Naṭṭhā bahū duggahītena loke;
- 220.3
Kiṁ te sumajjhāya piyāya kiccaṁ,
- 220.4
Maraṇena me iṅgha suṇomi sabbaṁ”.
- 221.1
“Mahānubhāvassa mahoragassa,
- 221.2
Dhītukāmo ñātibhatohamasmi;
- 221.3
Taṁ yācamānaṁ sasuro avoca,
- 221.4
Yathā mamaññiṁsu sukāmanītaṁ.
- 222.1
Dajjemu kho te sutanuṁ sunettaṁ,
- 222.2
Sucimhitaṁ candanalittagattaṁ;
- 222.3
Sace tuvaṁ hadayaṁ paṇḍitassa,
- 222.4
Dhammena laddhā idha māharesi;
- 222.5
Etena vittena kumāri labbhā,
- 222.6
Naññaṁ dhanaṁ uttari patthayāma.
- 223.1
Evaṁ na mūḷhosmi suṇohi katte,
- 223.2
Na cāpi me duggahitatthi kiñci;
- 223.3
Hadayena te dhammaladdhena nāgā,
- 223.4
Irandhatiṁ nāgakaññaṁ dadanti.
- 224.1
Tasmā ahaṁ tuyhaṁ vadhāya yutto,
- 224.2
Evaṁ mamattho maraṇena tuyhaṁ;
- 224.3
Idheva taṁ narake pātayitvā,
- 224.4
Hantvāna taṁ hadayamānayissaṁ”.
- 225.1
“Khippaṁ mamaṁ uddhara kātiyāna,
- 225.2
Hadayena me yadi te atthi kiccaṁ;
- 225.3
Ye kecime sādhunarassa dhammā,
- 225.4
Sabbeva te pātukaromi ajja”.
- 226.1
So puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ,
- 226.2
Nagamuddhani khippaṁ patiṭṭhapetvā;
- 226.3
Assatthamāsīnaṁ samekkhiyāna,
- 226.4
Paripucchi kattāramanomapaññaṁ.
- 227.1
“Samuddhato mesi tuvaṁ papātā,
- 227.2
Hadayena te ajja mamatthi kiccaṁ;
- 227.3
Ye kecime sādhunarassa dhammā,
- 227.4
Sabbeva me pātukarohi ajja”.
- 228.1
“Samuddhato tyasmi ahaṁ papātā,
- 228.2
Hadayena me yadi te atthi kiccaṁ;
- 228.3
Ye kecime sādhunarassa dhammā,
- 228.4
Sabbeva te pātukaromi ajja.
- 229.1
Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava,
- 229.2
Allañca pāṇiṁ parivajjayassu;
- 229.3
Mā cassu mittesu kadāci dubbhī,
- 229.4
Mā ca vasaṁ asatīnaṁ nigacche”.
- 230.1
“Kathaṁ nu yātaṁ anuyāyī hoti,
- 230.2
Allañca pāṇiṁ dahate kathaṁ so;
- 230.3
Asatī ca kā ko pana mittadubbho,
- 230.4
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ”.
- 231.1
“Asanthutaṁ nopi ca diṭṭhapubbaṁ,
- 231.2
Yo āsanenāpi nimantayeyya;
- 231.3
Tasseva atthaṁ puriso kareyya,
- 231.4
Yātānuyāyīti tamāhu paṇḍitā.
- 232.1
Yassekarattampi ghare vaseyya,
- 232.2
Yatthannapānaṁ puriso labheyya;
- 232.3
Na tassa pāpaṁ manasāpi cintaye,
- 232.4
Adubbhapāṇiṁ dahate mittadubbho.
- 233.1
Yassa rukkhassa chāyāya,
- 233.2
nisīdeyya sayeyya vā;
- 233.3
Na tassa sākhaṁ bhañjeyya,
- 233.4
mittadubbho hi pāpako.
- 234.1
Puṇṇampi cemaṁ pathaviṁ dhanena,
- 234.2
Dajjitthiyā puriso sammatāya;
- 234.3
Laddhā khaṇaṁ atimaññeyya tampi,
- 234.4
Tāsaṁ vasaṁ asatīnaṁ na gacche.
- 235.1
Evaṁ kho yātaṁ anuyāyī hoti,
- 235.2
Allañca pāṇiṁ dahate punevaṁ;
- 235.3
Asatī ca sā so pana mittadubbho,
- 235.4
So dhammiko hohi jahassu adhammaṁ”.
- 236.1
Sādhunaradhammakaṇḍaṁ nāma.
9. Kāḷāgirikaṇḍa
- 237.1
“Avasiṁ ahaṁ tuyha tīhaṁ agāre,
- 237.2
Annena pānena upaṭṭhitosmi;
- 237.3
Mitto mamāsī visajjāmahaṁ taṁ,
- 237.4
Kāmaṁ gharaṁ uttamapañña gaccha.
- 238.1
Api hāyatu nāgakulā attho,
- 238.2
Alampi me nāgakaññāya hotu;
- 238.3
So tvaṁ sakeneva subhāsitena,
- 238.4
Muttosi me ajja vadhāya pañña”.
- 239.1
“Handa tuvaṁ yakkha mamampi nehi,
- 239.2
Sasuraṁ te atthaṁ mayi carassu;
- 239.3
Mayañca nāgādhipatiṁ vimānaṁ,
- 239.4
Dakkhemu nāgassa adiṭṭhapubbaṁ”.
- 240.1
“Yaṁ ve narassa ahitāya assa,
- 240.2
Na taṁ pañño arahati dassanāya;
- 240.3
Atha kena vaṇṇena amittagāmaṁ,
- 240.4
Tuvamicchasi uttamapañña gantuṁ”.
- 241.1
“Addhā pajānāmi ahampi etaṁ,
- 241.2
Na taṁ pañño arahati dassanāya;
- 241.3
Pāpañca me natthi kataṁ kuhiñci,
- 241.4
Tasmā na saṅke maraṇāgamāya”.
- 242.1
“Handa ca ṭhānaṁ atulānubhāvaṁ,
- 242.2
Mayā saha dakkhasi ehi katte;
- 242.3
Yatthacchati naccagītehi nāgo,
- 242.4
Rājā yathā vessavaṇo naḷiññaṁ.
- 243.1
Taṁ nāgakaññā caritaṁ gaṇena,
- 243.2
Nikīḷitaṁ niccamaho ca rattiṁ;
- 243.3
Pahūtamālyaṁ bahupupphachannaṁ,
- 243.4
Obhāsatī vijjurivantalikkhe.
- 244.1
Annena pānena upetarūpaṁ,
- 244.2
Naccehi gītehi ca vāditehi;
- 244.3
Paripūraṁ kaññāhi alaṅkatāhi,
- 244.4
Upasobhati vatthapilandhanena.
- 245.1
So puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ,
- 245.2
Nisīdayī pacchato āsanasmiṁ;
- 245.3
Ādāya kattāramanomapaññaṁ,
- 245.4
Upānayī bhavanaṁ nāgarañño.
- 246.1
Patvāna ṭhānaṁ atulānubhāvaṁ,
- 246.2
Aṭṭhāsi kattā pacchato puṇṇakassa;
- 246.3
Sāmaggipekkhamāno nāgarājā,
- 246.4
Pubbeva jāmātaramajjhabhāsatha.
- 247.1
Yannu tuvaṁ agamā maccalokaṁ,
- 247.2
Anvesamāno hadayaṁ paṇḍitassa;
- 247.3
Kacci samiddhena idhānupatto,
- 247.4
Ādāya kattāramanomapaññaṁ”.
- 248.1
“Ayañhi so āgato yaṁ tvamicchasi,
- 248.2
Dhammena laddho mama dhammapālo;
- 248.3
Taṁ passatha sammukhā bhāsamānaṁ,
- 248.4
Sukho have sappurisehi saṅgamo”.
- 249.1
Kāḷāgirikaṇḍaṁ nāma.
- 250.1
“Adiṭṭhapubbaṁ disvāna,
- 250.2
macco maccubhayaṭṭito;
- 250.3
Byamhito nābhivādesi,
- 250.4
nayidaṁ paññavatāmiva”.
- 251.1
“Na camhi byamhito nāga,
- 251.2
na ca maccubhayaṭṭito;
- 251.3
Na vajjho abhivādeyya,
- 251.4
vajjhaṁ vā nābhivādaye.
- 252.1
Kathaṁ no abhivādeyya,
- 252.2
abhivādāpayetha ve;
- 252.3
Yaṁ naro hantumiccheyya,
- 252.4
taṁ kammaṁ nupapajjati”.
- 253.1
“Evametaṁ yathā brūsi,
- 253.2
saccaṁ bhāsasi paṇḍita;
- 253.3
Na vajjho abhivādeyya,
- 253.4
vajjhaṁ vā nābhivādaye.
- 254.1
Kathaṁ no abhivādeyya,
- 254.2
abhivādāpayetha ve;
- 254.3
Yaṁ naro hantumiccheyya,
- 254.4
taṁ kammaṁ nupapajjati”.
- 255.1
“Asassataṁ sassataṁ nu tavayidaṁ,
- 255.2
Iddhī jutī balavīriyūpapatti;
- 255.3
Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ,
- 255.4
Kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ.
- 256.1
Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te,
- 256.2
Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ;
- 256.3
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṁ,
- 256.4
Yatheva te laddhamidaṁ vimānaṁ”.
- 257.1
“Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me,
- 257.2
Na sayaṅkataṁ nāpi devehi dinnaṁ;
- 257.3
Sakehi kammehi apāpakehi,
- 257.4
Puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ”.
- 258.1
“Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ,
- 258.2
Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko;
- 258.3
Iddhī jutī balavīriyūpapatti,
- 258.4
Idañca te nāga mahāvimānaṁ”.
- 259.1
“Ahañca bhariyā ca manussaloke,
- 259.2
Saddhā ubho dānapatī ahumhā;
- 259.3
Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi,
- 259.4
Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
- 260.1
Mālañca gandhañca vilepanañca,
- 260.2
Padīpiyaṁ seyyamupassayañca;
- 260.3
Acchādanaṁ sāyanamannapānaṁ,
- 260.4
Sakkacca dānāni adamha tattha.
- 261.1
Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ,
- 261.2
Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko;
- 261.3
Iddhī jutī balavīriyūpapatti,
- 261.4
Idañca me dhīra mahāvimānaṁ”.
- 262.1
“Evañce te laddhamidaṁ vimānaṁ,
- 262.2
Jānāsi puññānaṁ phalūpapattiṁ;
- 262.3
Tasmā hi dhammaṁ cara appamatto,
- 262.4
Yathā vimānaṁ puna māvasesi”.
- 263.1
“Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca,
- 263.2
Yesannapānāni dademu katte;
- 263.3
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ,
- 263.4
Yathā vimānaṁ puna māvasema”.
- 264.1
“Bhogī hi te santi idhūpapannā,
- 264.2
Puttā ca dārā anujīvino ca;
- 264.3
Tesu tuvaṁ vacasā kammunā ca,
- 264.4
Asampaduṭṭho ca bhavāhi niccaṁ.
- 265.1
Evaṁ tuvaṁ nāga asampadosaṁ,
- 265.2
Anupālaya vacasā kammunā ca;
- 265.3
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṁ vimāne,
- 265.4
Uddhaṁ ito gacchasi devalokaṁ”.
- 266.1
“Addhā hi so socati rājaseṭṭho,
- 266.2
Tayā vinā yassa tuvaṁ sajibbo;
- 266.3
Dukkhūpanītopi tayā samecca,
- 266.4
Vindeyya poso sukhamāturopi”.
- 267.1
“Addhā sataṁ bhāsasi nāga dhammaṁ,
- 267.2
Anuttaraṁ atthapadaṁ suciṇṇaṁ;
- 267.3
Etādisiyāsu hi āpadāsu,
- 267.4
Paññāyate mādisānaṁ viseso”.
- 268.1
“Akkhāhi no tāyaṁ mudhā nu laddho,
- 268.2
Akkhehi no tāyaṁ ajesi jūte;
- 268.3
Dhammena laddho iti tāyamāha,
- 268.4
Kathaṁ nu tvaṁ hatthamimassa māgato”.
- 269.1
“Yo missaro tattha ahosi rājā,
- 269.2
Tamāyamakkhehi ajesi jūte;
- 269.3
So maṁ jito rājā imassadāsi,
- 269.4
Dhammena laddhosmi asāhasena”.
- 270.1
Mahorago attamano udaggo,
- 270.2
Sutvāna dhīrassa subhāsitāni;
- 270.3
Hatthe gahetvāna anomapaññaṁ,
- 270.4
Pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse.
- 271.1
“Yena tvaṁ vimale paṇḍu,
- 271.2
yena bhattaṁ na ruccati;
- 271.3
Na ca me tādiso vaṇṇo,
- 271.4
ayameso tamonudo.
- 272.1
Yassa te hadayenattho,
- 272.2
āgatāyaṁ pabhaṅkaro;
- 272.3
Tassa vākyaṁ nisāmehi,
- 272.4
dullabhaṁ dassanaṁ puna”.
- 273.1
Disvāna taṁ vimalā bhūripaññaṁ,
- 273.2
Dasaṅgulī añjaliṁ paggahetvā;
- 273.3
Haṭṭhena bhāvena patītarūpā,
- 273.4
Iccabravi kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ.
- 274.1
“Adiṭṭhapubbaṁ disvāna,
- 274.2
macco maccubhayaṭṭito;
- 274.3
Byamhito nābhivādesi,
- 274.4
nayidaṁ paññavatāmiva”.
- 275.1
“Na camhi byamhito nāgi,
- 275.2
na ca maccubhayaṭṭito;
- 275.3
Na vajjho abhivādeyya,
- 275.4
vajjhaṁ vā nābhivādaye.
- 276.1
Kathaṁ no abhivādeyya,
- 276.2
abhivādāpayetha ve;
- 276.3
Yaṁ naro hantumiccheyya,
- 276.4
taṁ kammaṁ nupapajjati”.
- 277.1
“Evametaṁ yathā brūsi,
- 277.2
saccaṁ bhāsasi paṇḍita;
- 277.3
Na vajjho abhivādeyya,
- 277.4
vajjhaṁ vā nābhivādaye.
- 278.1
Kathaṁ no abhivādeyya,
- 278.2
abhivādāpayetha ve;
- 278.3
Yaṁ naro hantumiccheyya,
- 278.4
taṁ kammaṁ nupapajjati”.
- 279.1
“Asassataṁ sassataṁ nu tavayidaṁ,
- 279.2
Iddhī jutī balavīriyūpapatti;
- 279.3
Pucchāmi taṁ nāgakaññetamatthaṁ,
- 279.4
Kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ.
- 280.1
Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te,
- 280.2
Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ;
- 280.3
Akkhāhi me nāgakaññetamatthaṁ,
- 280.4
Yatheva te laddhamidaṁ vimānaṁ”.
- 281.1
“Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me,
- 281.2
Na sayaṁ kataṁ nāpi devehi dinnaṁ;
- 281.3
Sakehi kammehi apāpakehi,
- 281.4
Puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ”.
- 282.1
“Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ,
- 282.2
Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko;
- 282.3
Iddhī jutī balavīriyūpapatti,
- 282.4
Idañca te nāgi mahāvimānaṁ”.
- 283.1
“Ahañca kho sāmiko cāpi mayhaṁ,
- 283.2
Saddhā ubho dānapatī ahumhā;
- 283.3
Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi,
- 283.4
Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
- 284.1
Mālañca gandhañca vilepanañca,
- 284.2
Padīpiyaṁ seyyamupassayañca;
- 284.3
Acchādanaṁ sāyanamannapānaṁ,
- 284.4
Sakkacca dānāni adamha tattha.
- 285.1
Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ,
- 285.2
Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko;
- 285.3
Iddhī jutī balavīriyūpapatti,
- 285.4
Idañca me dhīra mahāvimānaṁ”.
- 286.1
“Evañce te laddhamidaṁ vimānaṁ,
- 286.2
Jānāsi puññānaṁ phalūpapattiṁ;
- 286.3
Tasmā hi dhammaṁ cara appamattā,
- 286.4
Yathā vimānaṁ puna māvasesi”.
- 287.1
“Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca,
- 287.2
Yesannapānāni dademu katte;
- 287.3
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ,
- 287.4
Yathā vimānaṁ puna māvasema”.
- 288.1
“Bhogī hi te santi idhūpapannā,
- 288.2
Puttā ca dārā anujīvino ca;
- 288.3
Tesu tuvaṁ vacasā kammunā ca,
- 288.4
Asampaduṭṭhā ca bhavāhi niccaṁ.
- 289.1
Evaṁ tuvaṁ nāgi asampadosaṁ,
- 289.2
Anupālaya vacasā kammunā ca;
- 289.3
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṁ vimāne,
- 289.4
Uddhaṁ ito gacchasi devalokaṁ”.
- 290.1
“Addhā hi so socati rājaseṭṭho,
- 290.2
Tayā vinā yassa tuvaṁ sajibbo;
- 290.3
Dukkhūpanītopi tayā samecca,
- 290.4
Vindeyya poso sukhamāturopi”.
- 291.1
“Addhā sataṁ bhāsasi nāgi dhammaṁ,
- 291.2
Anuttaraṁ atthapadaṁ suciṇṇaṁ;
- 291.3
Etādisiyāsu hi āpadāsu,
- 291.4
Paññāyate mādisānaṁ viseso”.
- 292.1
“Akkhāhi no tāyaṁ mudhā nu laddho,
- 292.2
Akkhehi no tāyaṁ ajesi jūte;
- 292.3
Dhammena laddho iti tāyamāha,
- 292.4
Kathaṁ nu tvaṁ hatthamimassa māgato”.
- 293.1
“Yo missaro tattha ahosi rājā,
- 293.2
Tamāyamakkhehi ajesi jūte;
- 293.3
So maṁ jito rājā imassadāsi,
- 293.4
Dhammena laddhosmi asāhasena”.
- 294.1
Yatheva varuṇo nāgo,
- 294.2
pañhaṁ pucchittha paṇḍitaṁ;
- 294.3
Tatheva nāgakaññāpi,
- 294.4
pañhaṁ pucchittha paṇḍitaṁ.
- 295.1
Yatheva varuṇaṁ nāgaṁ,
- 295.2
dhīro tosesi pucchito;
- 295.3
Tatheva nāgakaññampi,
- 295.4
dhīro tosesi pucchito.
- 296.1
Ubhopi te attamane viditvā,
- 296.2
Mahoragaṁ nāgakaññañca dhīro;
- 296.3
Achambhī abhīto alomahaṭṭho,
- 296.4
Iccabravi varuṇaṁ nāgarājānaṁ.
- 297.1
“Mā rodhayi nāga āyāhamasmi,
- 297.2
Yena tavattho idaṁ sarīraṁ;
- 297.3
Hadayena maṁsena karohi kiccaṁ,
- 297.4
Sayaṁ karissāmi yathāmati te”.
- 298.1
“Paññā have hadayaṁ paṇḍitānaṁ,
- 298.2
Te tyamha paññāya mayaṁ sutuṭṭhā;
- 298.3
Anūnanāmo labhatajja dāraṁ,
- 298.4
Ajjeva taṁ kuruyo pāpayātu”.
- 299.1
Sa puṇṇako attamano udaggo,
- 299.2
Irandhatiṁ nāgakaññaṁ labhitvā;
- 299.3
Haṭṭhena bhāvena patītarūpo,
- 299.4
Iccabravi kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ.
- 300.1
“Bhariyāya maṁ tvaṁ akari samaṅgiṁ,
- 300.2
Ahañca te vidhura karomi kiccaṁ;
- 300.3
Idañca te maṇiratanaṁ dadāmi,
- 300.4
Ajjeva taṁ kuruyo pāpayāmi”.
- 301.1
“Ajeyyamesā tava hotu metti,
- 301.2
Bhariyāya kaccāna piyāya saddhiṁ;
- 301.3
Ānandi vitto sumano patīto,
- 301.4
Datvā maṇiṁ mañca nayindapatthaṁ”.
- 302.1
Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ,
- 302.2
Nisīdayī purato āsanasmiṁ;
- 302.3
Ādāya kattāramanomapaññaṁ,
- 302.4
Upānayī nagaraṁ indapatthaṁ.
- 303.1
Mano manussassa yathāpi gacche,
- 303.2
Tatopissa khippataraṁ ahosi;
- 303.3
Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ,
- 303.4
Upānayī nagaraṁ indapatthaṁ.
- 304.1
“Etindapatthaṁ nagaraṁ padissati,
- 304.2
Rammāni ca ambavanāni bhāgaso;
- 304.3
Ahañca bhariyāya samaṅgibhūto,
- 304.4
Tuvañca pattosi sakaṁ niketaṁ”.
- 305.1
Sa puṇṇako kurūnaṁ kattuseṭṭhaṁ,
- 305.2
Oropiya dhammasabhāya majjhe;
- 305.3
Ājaññamāruyha anomavaṇṇo,
- 305.4
Pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
- 306.1
Taṁ disvā rājā paramappatīto,
- 306.2
Uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā;
- 306.3
Avikampayaṁ dhammasabhāya majjhe,
- 306.4
Nisīdayī pamukhamāsanasmiṁ.
- 307.1
“Tvaṁ no vinetāsi rathaṁva naddhaṁ,
- 307.2
Nandanti taṁ kuruyo dassanena;
- 307.3
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ,
- 307.4
Kathaṁ pamokkho ahu māṇavassa”.
- 308.1
“Yaṁ māṇavotyābhivadī janinda,
- 308.2
Na so manusso naravīraseṭṭha;
- 308.3
Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho,
- 308.4
Rañño kuverassa hi so sajibbo.
- 309.1
Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo,
- 309.2
Brahā sucī vaṇṇabalūpapanno;
- 309.3
Tassānujaṁ dhītaraṁ kāmayāno,
- 309.4
Irandhatī nāma sā nāgakaññā.
- 310.1
Tassā sumajjhāya piyāya hetu,
- 310.2
Patārayittha maraṇāya mayhaṁ;
- 310.3
So ceva bhariyāya samaṅgibhūto,
- 310.4
Ahañca anuññāto maṇi ca laddho”.
- 311.1
“Rukkho hi mayhaṁ padvāre sujāto,
- 311.2
Paññākkhandho sīlamayassa sākhā;
- 311.3
Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko,
- 311.4
Gavapphalo hatthigavāssachanno.
- 312.1
Naccagītatūriyābhinādite,
- 312.2
Ucchijja senaṁ puriso ahāsi;
- 312.3
So no ayaṁ āgato sanniketaṁ,
- 312.4
Rukkhassimassāpacitiṁ karotha.
- 313.1
Ye keci vittā mama paccayena,
- 313.2
Sabbeva te pātukarontu ajja;
- 313.3
Tibbāni katvāna upāyanāni,
- 313.4
Rukkhassimassāpacitiṁ karotha.
- 314.1
Ye keci baddhā mama atthi raṭṭhe,
- 314.2
Sabbeva te bandhanā mocayantu;
- 314.3
Yatheva yaṁ bandhanasmā pamutto,
- 314.4
Evamete muñcare bandhanasmā.
- 315.1
Unnaṅgalā māsamimaṁ karontu,
- 315.2
Maṁsodanaṁ brāhmaṇā bhakkhayantu;
- 315.3
Amajjapā majjarahā pivantu,
- 315.4
Puṇṇāhi thālāhi palissutāhi.
- 316.1
Mahāpathaṁ nicca samavhayantu,
- 316.2
Tibbañca rakkhaṁ vidahantu raṭṭhe;
- 316.3
Yathāññamaññaṁ na viheṭhayeyyuṁ,
- 316.4
Rukkhassimassāpacitiṁ karotha”.
- 317.1
Orodhā ca kumārā ca,
- 317.2
vesiyānā ca brāhmaṇā;
- 317.3
Bahuṁ annañca pānañca,
- 317.4
paṇḍitassābhihārayuṁ.
- 318.1
Hatthārohā anīkaṭṭhā,
- 318.2
rathikā pattikārakā;
- 318.3
Bahuṁ annañca pānañca,
- 318.4
paṇḍitassābhihārayuṁ.
- 319.1
Samāgatā jānapadā,
- 319.2
negamā ca samāgatā;
- 319.3
Bahuṁ annañca pānañca,
- 319.4
paṇḍitassābhihārayuṁ.
- 320.1
Bahujano pasannosi,
- 320.2
disvā paṇḍitamāgate;
- 320.3
Paṇḍitamhi anuppatte,
- 320.4
celukkhepo pavattathāti.
- 321.1
Vidhurajātakaṁ navamaṁ.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
ja546 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ
- ฉบับที่ยังไม่เปิดใช้
- พระไตรปิฎกภาษาไทย ฉบับหลวง — ยังไม่ยืนยันสิทธิ์ — ยังไม่เผยแพร่ตัวบท