Desanāhāravibhaṅga
Conveying a Teaching: Analysis
- 0.1
Netti
- 0.2
Paṭiniddesavāra
- 0.3
Vibhaṅga 1
Desanāhāravibhaṅga
- 1.1
Tattha katamo desanāhāro?
- 1.2
“Assādādīnavatā”ti gāthā ayaṁ desanāhāro.
- 1.3
Kiṁ desayati?
- 1.4
Assādaṁ ādīnavaṁ nissaraṇaṁ phalaṁ upāyaṁ āṇattiṁ.
- 1.5
“Dhammaṁ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsessāmī”ti.
- 2.1
Tattha katamo assādo?
- 3.1
“Kāmaṁ kāmayamānassa,
- 3.2
tassa cetaṁ samijjhati;
- 3.3
Addhā pītimano hoti,
- 3.4
laddhā macco yadicchatī”ti.
- 3.5
Ayaṁ assādo.
- 4.1
Tattha katamo ādīnavo?
- 5.1
“Tassa ce kāmayānassa,
- 5.2
chandajātassa jantuno;
- 5.3
Te kāmā parihāyanti,
- 5.4
sallaviddhova ruppatī”ti.
- 5.5
Ayaṁ ādīnavo.
- 6.1
Tattha katamaṁ nissaraṇaṁ?
- 7.1
“Yo kāme parivajjeti,
- 7.2
sappasseva padā siro;
- 7.3
Somaṁ visattikaṁ loke,
- 7.4
sato samativattatī”ti.
- 7.5
Idaṁ nissaraṇaṁ.
- 8.1
Tattha katamo assādo?
- 9.1
“Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā,
- 9.2
gavāssaṁ dāsaporisaṁ;
- 9.3
Thiyo bandhū puthū kāme,
- 9.4
yo naro anugijjhatī”ti.
- 9.5
Ayaṁ assādo.
- 10.1
Tattha katamo ādīnavo?
- 11.1
“Abalā naṁ balīyanti,
- 11.2
maddantenaṁ parissayā;
- 11.3
Tato naṁ dukkhamanveti,
- 11.4
nāvaṁ bhinnamivodakan”ti.
- 11.5
Ayaṁ ādīnavo.
- 12.1
Tattha katamaṁ nissaraṇaṁ?
- 13.1
“Tasmā jantu sadā sato,
- 13.2
kāmāni parivajjaye;
- 13.3
Te pahāya tare oghaṁ,
- 13.4
nāvaṁ sitvāva pāragū”ti.
- 13.5
Idaṁ nissaraṇaṁ.
- 14.1
Tattha katamaṁ phalaṁ?
- 15.1
“Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ,
- 15.2
Chattaṁ mahantaṁ yatha vassakāle;
- 15.3
Esānisaṁso dhamme suciṇṇe,
- 15.4
Na duggatiṁ gacchati dhammacārī”ti.
- 15.5
Idaṁ phalaṁ.
- 16.1
Tattha katamo upāyo?
- 17.1
“Sabbe saṅkhārā aniccāti,
- 17.2
…pe…
- 18.1
“Sabbe saṅkhārā dukkhāti,
- 18.2
…pe…
- 19.1
“Sabbe dhammā anattāti,
- 19.2
yadā paññāya passati;
- 19.3
Atha nibbindati dukkhe,
- 19.4
esa maggo visuddhiyā”ti.
- 19.5
Ayaṁ upāyo.
- 20.1
Tattha katamā āṇatti?
- 21.1
“Cakkhumā visamānīva,
- 21.2
vijjamāne parakkame;
- 21.3
Paṇḍito jīvalokasmiṁ,
- 21.4
pāpāni parivajjaye”ti.
- 21.5
Ayaṁ āṇatti.
- 22.1
Tattha katamaṁ phalaṁ?
- 23.1
“‘Suññato lokaṁ avekkhassu,
- 23.2
Mogharājā’ti āṇatti;
- 23.3
‘Sadā sato’ti upāyo,
- 23.4
‘Attānudiṭṭhiṁ ūhacca;
- 23.5
Evaṁ maccutaro siyā’”.
- 23.6
Idaṁ phalaṁ.
- 24.1
Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa nissaraṇaṁ desayati, vipañcitaññussa puggalassa ādīnavañca nissaraṇañca desayati, neyyassa puggalassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca desayati.
- 25.1
Tattha catasso paṭipadā, cattāro puggalā.
- 25.2
Taṇhācarito mando satindriyena dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti satipaṭṭhānehi nissayehi.
- 25.3
Taṇhācarito udattho samādhindriyena dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti jhānehi nissayehi.
- 25.4
Diṭṭhicarito mando vīriyindriyena sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti sammappadhānehi nissayehi.
- 25.5
Diṭṭhicarito udatto paññindriyena sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti saccehi nissayehi.
- 26.1
Ubho taṇhācaritā samathapubbaṅgamāya vipassanāya niyyanti rāgavirāgāya cetovimuttiyā.
- 26.2
Ubho diṭṭhicaritā vipassanāpubbaṅgamena samathena niyyanti avijjāvirāgāya paññāvimuttiyā.
- 27.1
Tattha ye samathapubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, te nandiyāvaṭṭena nayena hātabbā, ye vipassanāpubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, te sīhavikkīḷitena nayena hātabbā.
- 28.1
Svāyaṁ hāro kattha sambhavati, yassa satthā vā dhammaṁ desayati aññataro vā garuṭṭhānīyo sabrahmacārī, so taṁ dhammaṁ sutvā saddhaṁ paṭilabhati.
- 28.2
Tattha yā vīmaṁsā ussāhanā tulanā upaparikkhā, ayaṁ sutamayī paññā.
- 28.3
Tathā sutena nissayena yā vīmaṁsā tulanā upaparikkhā manasānupekkhaṇā, ayaṁ cintāmayī paññā.
- 28.4
Imāhi dvīhi paññāhi manasikārasampayuttassa yaṁ ñāṇaṁ uppajjati dassanabhūmiyaṁ vā bhāvanābhūmiyaṁ vā, ayaṁ bhāvanāmayī paññā.
- 29.1
Paratoghosā sutamayī paññā.
- 29.2
Paccattasamuṭṭhitā yoniso manasikārā cintāmayī paññā.
- 29.3
Yaṁ parato ca ghosena paccattasamuṭṭhitena ca yonisomanasikārena ñāṇaṁ uppajjati, ayaṁ bhāvanāmayī paññā.
- 29.4
Yassa imā dve paññā atthi sutamayī cintāmayī ca, ayaṁ ugghaṭitaññū.
- 29.5
Yassa sutamayī paññā atthi, cintāmayī natthi, ayaṁ vipañcitaññū.
- 29.6
Yassa neva sutamayī paññā atthi na cintāmayī, ayaṁ neyyo.
- 30.1
Sāyaṁ dhammadesanā kiṁ desayati?
- 30.2
Cattāri saccāni dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ.
- 30.3
Ādīnavo ca phalañca dukkhaṁ, assādo samudayo, nissaraṇaṁ nirodho, upāyo āṇatti ca maggo.
- 30.4
Imāni cattāri saccāni.
- 30.5
Idaṁ dhammacakkaṁ.
- 31.1
Yathāha bhagavā—
- 31.2
“idaṁ dukkhan”ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ, sabbaṁ dhammacakkaṁ.
- 32.1
Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā akkharā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā ākārā neruttā niddesā.
- 32.2
Etasseva atthassa saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ paññatti, itipidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ.
- 33.1
“Ayaṁ dukkhasamudayo”ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ …pe…
- 33.2
“ayaṁ dukkhanirodho”ti me, bhikkhave …pe…
- 33.3
“ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ.
- 34.1
Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā akkharā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā ākārā neruttā niddesā.
- 34.2
Etasseva atthassa saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ paññatti itipidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ.
- 35.1
Tattha bhagavā akkharehi saṅkāseti, padehi pakāseti, byañjanehi vivarati, ākārehi vibhajati, niruttīhi uttānīkaroti, niddesehi paññapeti.
- 35.2
Tattha bhagavā akkharehi ca padehi ca ugghaṭeti, byañjanehi ca ākārehi ca vipañcayati, niruttīhi ca niddesehi ca vitthāreti.
- 35.3
Tattha ugghaṭanā ādi, vipañcanā majjhe, vitthāraṇā pariyosānaṁ.
- 35.4
Soyaṁ dhammavinayo ugghaṭīyanto ugghaṭitaññūpuggalaṁ vineti, tena naṁ āhu “ādikalyāṇo”ti.
- 35.5
Vipañcīyanto vipañcitaññūpuggalaṁ vineti, tena naṁ āhu “majjhekalyāṇo”ti.
- 35.6
Vitthārīyanto neyyaṁ puggalaṁ vineti, tena naṁ āhu “pariyosānakalyāṇo”ti.
- 36.1
Tattha chappadāni attho saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ paññatti, imāni chappadāni attho.
- 36.2
Chappadāni byañjanaṁ akkharaṁ padaṁ byañjanaṁ ākāro nirutti niddeso, imāni chappadāni byañjanaṁ.
- 36.3
Tenāha bhagavā “dhammaṁ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanan”ti.
- 37.1
Kevalanti lokuttaraṁ, na missaṁ lokiyehi dhammehi.
- 37.2
Paripuṇṇanti paripūraṁ anūnaṁ anatirekaṁ.
- 37.3
Parisuddhanti nimmalaṁ sabbamalāpagataṁ pariyodātaṁ upaṭṭhitaṁ sabbavisesānaṁ, idaṁ vuccati tathāgatapadaṁitipi tathāgatanisevitaṁitipi tathāgatārañjitaṁitipi, ato cetaṁ brahmacariyaṁ paññāyati.
- 37.4
Tenāha bhagavā “kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsessāmī”ti.
- 38.1
Kesaṁ ayaṁ dhammadesanā, yogīnaṁ.
- 38.2
Tenāha āyasmā mahākaccāyano—
- 39.1
“Assādādīnavatā,
- 39.2
Nissaraṇampi ca phalaṁ upāyo ca;
- 39.3
Āṇattī ca bhagavato,
- 39.4
Yogīnaṁ desanāhāro”ti.
- 39.5
Niyutto desanāhāro.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
ne4 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ
- ฉบับที่ยังไม่เปิดใช้
- พระไตรปิฎกภาษาไทย ฉบับหลวง — ยังไม่ยืนยันสิทธิ์ — ยังไม่เผยแพร่ตัวบท
- Dhīranandī (Thai) — ยังไม่ยืนยันสิทธิ์ — ยังไม่เผยแพร่ตัวบท
- พระอาจารย์ชยสาโร (Thai) — ยังไม่ยืนยันสิทธิ์ — ยังไม่เผยแพร่ตัวบท