Suttādhiṭṭhānatatiyabhūmi
The Third Stage: The Terminology of the Discourses
- 0.1
Peṭakopadesa
3. Suttādhiṭṭhānatatiyabhūmi
- 1.1
Tattha katamaṁ suttādhiṭṭhānaṁ?
- 2.1
Lobhādhiṭṭhānaṁ dosādhiṭṭhānaṁ mohādhiṭṭhānaṁ alobhādhiṭṭhānaṁ adosādhiṭṭhānaṁ amohādhiṭṭhānaṁ kāyakammādhiṭṭhānaṁ vācākammādhiṭṭhānaṁ manokammādhiṭṭhānaṁ saddhindriyādhiṭṭhānaṁ vīriyindriyādhiṭṭhānaṁ satindriyādhiṭṭhānaṁ samādhindriyādhiṭṭhānaṁ paññindriyādhiṭṭhānaṁ.
- 3.1
Tattha katamaṁ lobhādhiṭṭhānaṁ?
- 4.1
“Vitakkamathitassa jantuno,
- 4.2
Tibbarāgassa subhānupassino;
- 4.3
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati,
- 4.4
Esa kho gāḷhaṁ karoti bandhanaṁ”.
- 5.1
Vitakkamathitassāti kāmarāgo.
- 5.2
Subhānupassinoti kāmarāgavatthu.
- 5.3
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatīti kāmataṇhā.
- 5.4
Esa gāḷhaṁ karoti bandhananti rāgaṁ, iti yo yo dhammo mūlanikkhitto, so yevettha dhammo uggāvahitabbo.
- 5.5
Na bhagavā ekaṁ dhammaṁ ārabbha aññaṁ dhammaṁ deseti.
- 5.6
Yassa vitakketi kāmavitakko tameva vitakkaṁ kāmavitakkena niddisīyati.
- 5.7
Tibbarāgassāti tasseva vitakkassa vatthuṁ niddisati.
- 5.8
Subhānupassino bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatīti tameva rāgaṁ kāmataṇhāti niddisati.
- 5.9
Esa gāḷhaṁ karoti bandhananti tameva taṇhāsaṁyojanaṁ niddisati.
- 5.10
Evaṁ gāthāsu anuminitabbaṁ.
- 5.11
Evaṁ saveyyākaraṇesu.
- 6.1
Tattha bhagavā ekaṁ dhammaṁ tividhaṁ niddisati, nissandato hetuto phalato.
- 7.1
“Dadaṁ piyo hoti bhajanti naṁ bahū,
- 7.2
Kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati;
- 7.3
Amaṅkubhūto parisaṁ vigāhati,
- 7.4
Visārado hoti naro amaccharī”.
- 8.1
Dadanti yaṁ yaṁ dānaṁ, idaṁ dānamayikaṁ puññakriyaṁ.
- 8.2
Tattha hetu.
- 8.3
Yañcetaṁ.
- 8.4
Bhajanti naṁ bahū, kittinti yo ca kalyāṇo kittisaddo loke abbhuggacchati, yaṁ bahukassa janassa piyo bhavati manāpo ca.
- 8.5
Yañca avippaṭisārī kālaṁ karoti ayaṁ nissando.
- 8.6
Yaṁ kāyassa bhedā devesu upapajjatīti idaṁ phalaṁ.
- 8.7
Idaṁ lobhādhiṭṭhānaṁ.
- 9.1
Tattha katamaṁ dosādhiṭṭhānaṁ?
- 10.1
“Yo pāṇamatipāteti,
- 10.2
musāvādañca bhāsati;
- 10.3
Loke adinnaṁ ādiyati,
- 10.4
paradārañca gacchati;
- 10.5
Surāmerayapānañca,
- 10.6
yo naro anuyuñjati.
- 11.1
Appahāya pañca verāni,
- 11.2
dussīlo iti vuccati;
- 11.3
Kāyassa bhedā duppañño,
- 11.4
nirayaṁ sopapajjati”.
- 12.1
Yo pāṇamatipātetīti duṭṭho pāṇamatipāteti.
- 12.2
Musāvādañca bhāsatīti dosopaghātāya musāvādañca bhāsati.
- 12.3
Surāmerayapānañca, yo naro anuyuñjatīti doso nidānaṁ.
- 12.4
Yo ca surāmerayapānaṁ anuyuñjati yathāparadāravihārī amittā janayanti.
- 13.1
Pañca verāni appahāyāti pañcannaṁ bhikkhāpadānaṁ samatikkamanaṁ sabbesaṁ dosajānaṁ sā paṇṇatti, teneva dosajanitena kammena dussīlo iti vuccati sopi dhammo hetunā niddisitabbo, nissandena phalena ca.
- 14.1
Tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni—
- 14.2
dubbhāsitabhāsī ca hoti, duccintitacintī ca dukkaṭakammakārī ca.
- 14.3
Tattha yaṁ kāyena ca vācāya ca parakkamati, idamassa dukkaṭakammakārī.
- 14.4
Tāyaṁ yathā ca musāvādaṁ bhāsati yathā pubbaniddiṭṭhaṁ, idamassa dubbhāsitā.
- 14.5
Yañca saṅkappeti manoduccaritaṁ byāpādaṁ, idamassa duccintitacintitā.
- 14.6
Yaṁ so imehi tīhi bālalakkhaṇehi samannāgato tīṇi tajjāni dukkhāni domanassāni anubhavati, so ca hoti sabhaggato vā parisaggato vā tajjaṁ kathaṁ kathanti.
- 14.7
Yadā bhavati so ca pāṇātipātādidasaakusalakammapatho, so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedetīti.
- 14.8
Puna caparaṁ yadā passati coraṁ rājāparādhikaṁ raññā gahitaṁ jīvitā voropetaṁ, tassevaṁ bhavati sace mamampi rājā jāneyya mamampi rājā gāhāpetvā jīvitā voropeyyāti, so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.
- 14.9
Puna caparaṁ bālo yadā bhavati āsanā samārūḷho yāva yā me gati bhavissati ito pecca paraṁ maraṇāti so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti iti bālalakkhaṇaṁ hetu.
- 14.10
Tīṇi tajjāni dukkhāni nissando.
- 14.11
Kāyassa bhedā nirayesu upapajjati, idaṁ phalaṁ.
- 14.12
Idaṁ dosādhiṭṭhānaṁ.
- 15.1
Tattha katamaṁ mohādhiṭṭhānaṁ?
- 16.1
“Satañceva sahassānaṁ,
- 16.2
kappānaṁ saṁsarissati;
- 16.3
Atha vāpi tato bhiyyo,
- 16.4
gabbhā gabbhaṁ gamissatha.
- 17.1
Anupādāya buddhavacanaṁ,
- 17.2
Saṅkhāre attato upādāya;
- 17.3
Dukkhassantaṁ karissanti,
- 17.4
Ṭhānametaṁ na vijjati”.
- 18.1
Yo yaṁ anamataggasaṁsāraṁ samāpanno jāyate ca mīyate ca, ayaṁ avijjāhetukā.
- 18.2
Yānipi ca saṅkhārānaṁ payojanāni, tānipi avijjāpaccayāni, yaṁ adassanaṁ buddhavacanassa, ayaṁ avijjāsutteyeva niddiṭṭhaṁ.
- 18.3
Yo ca saṅkhāre attato harati pañcakkhandhe pañca diṭṭhiyo upagacchati.
- 18.4
“Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti idaṁ suttaṁ avijjāya nikkhittaṁ, avijjāya nikkhipitaṁ.
- 18.5
Evaṁ satthā sutte nayena dhammena niddisati.
- 18.6
Asādhāraṇena taṁyeva tattha niddisitabbaṁ.
- 18.7
Na aññaṁ.
- 19.1
Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā “idaṁ dukkhan”ti nappajānanti cattāri saccāni vitthārena, yaṁ tattha appajānanā, idaṁ dukkhaṁ, ayaṁ hetu.
- 19.2
Appajānanto vividhe saṅkhāre abhisaṅkharoti, ayaṁ nissando.
- 19.3
Yañca diṭṭhigatāni parāmasati “idameva saccaṁ moghamaññan”ti ayaṁ nissando.
- 19.4
Yaṁ punabbhavaṁ nibbatteti, idaṁ phalaṁ.
- 19.5
Ayampi dhammo saniddiṭṭho hetuto ca phalato ca nissandato ca.
- 20.1
Ettha pana keci dhammā sādhāraṇā bhavanti.
- 20.2
Hetu khalu āditoyeva sutte nikkhipissanti.
- 20.3
Yathā kiṁ bhave cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni.
- 20.4
Tattha yañca chandāgatiṁ gacchati yañca bhayāgatiṁ gacchati, ayaṁ lobho akusalamūlaṁ.
- 20.5
Yaṁ dosā, ayaṁ dosoyeva.
- 20.6
Yaṁ mohā, ayaṁ mohoyeva.
- 20.7
Evaṁ imāni tīṇi akusalamūlāni āditoyeva upaparikkhitabbāni.
- 20.8
Yattha ekaṁ niddisitabbaṁ, tattha ekaṁ niddisīyati.
- 20.9
Tathā dve yathā tīṇi, na hi ādīhi anikkhitte hetu vā nissando vā phalaṁ vā niddisitabbaṁ.
- 21.1
Ayañcettha gāthā—
- 22.1
“Chandā dosā bhayā mohā,
- 22.2
yo dhammaṁ ativattati;
- 22.3
Nihīyati tassa yaso,
- 22.4
kāḷapakkheva candimā”.
- 23.1
Kattha chandā ca ayaṁ lobho yathā niddiṭṭhaṁ pubbe.
- 23.2
Idaṁ mohādhiṭṭhānaṁ.
- 24.1
Tattha katamaṁ alobhādhiṭṭhānaṁ?
- 25.1
“Asubhānupassiṁ viharantaṁ,
- 25.2
Indriyesu susaṁvutaṁ;
- 25.3
Bhojanamhi ca mattaññuṁ,
- 25.4
Saddhaṁ āraddhavīriyaṁ;
- 25.5
Taṁ ve nappasahati māro,
- 25.6
Vāto selaṁva pabbatan”ti.
- 26.1
Tattha yā asubhāya upaparikkhā, ayaṁ kāmesu ādīnavadassanena pariccāgo.
- 26.2
Indriyesu susaṁvuto tasseva alobhassa pāripūriyaṁ mama āyatanasocitaṁ anupādāya.
- 26.3
Bhojanamhi ca mattaññunti rasataṇhāpahānaṁ.
- 26.4
Iti ayaṁ alobho asubhānupassitāya vatthuto dhārayati, so alobho hetu.
- 26.5
Indriyesu guttadvāratāya gocarato dhārayati, bhojanemattaññutāya parato dhārayati, ayaṁ nissando.
- 26.6
Taṁ ve nappasahati māro, vāto selaṁ va pabbatanti, idaṁ phalaṁ.
- 26.7
Iti yoyeva dhammo ādimhi nikkhitto, soyeva majjhe ceva avasāne ca.
- 27.1
Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi asamuppannassa kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā pahānāya, yathayidaṁ asubhanimittaṁ.
- 27.2
Tattha asubhanimittaṁ manasikarontassa anuppanno ceva kāmacchando na uppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyati.
- 27.3
Idaṁ alobhassa vatthu.
- 27.4
Yaṁ puna anuppanno kāmarāgo pariyādiyati rūparāgaṁ arūparāgaṁ, iti phalaṁ.
- 27.5
Iti ayampi ca dhammo niddiṭṭho hetuto ca nissandato ca phalato ca.
- 27.6
Idaṁ alobhādhiṭṭhānaṁ.
- 28.1
Tattha katamaṁ adosādhiṭṭhānaṁ?
- 29.1
“Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto,
- 29.2
Mettāyati kusalo tena hoti;
- 29.3
Sabbe ca pāṇe manasānukampaṁ,
- 29.4
Pahūtamariyo pakaroti puññaṁ”.
- 30.1
Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto mettāyatīti ayaṁ adoso.
- 30.2
Nigghātena assādo, kusalo tena hotīti tena kusalena dhammena saṁyutto dhammapaññattiṁ gacchati.
- 30.3
Kusaloti yathā paññāya pañño paṇḍiccena paṇḍito.
- 30.4
Pahūtamariyo pakaroti puññanti tassāyeva vipāko ayaṁ lokiyassa, na hi lokuttarassa.
- 30.5
Tattha yā mettāyanā, ayaṁ hetu.
- 30.6
Yaṁ kusalo bhavati ayaṁ nissando.
- 30.7
Yāva abyāpajjo bhūmiyaṁ bahupuññaṁ pasavati, idaṁ phalaṁ.
- 30.8
Iti adoso niddiṭṭho hetuto ca nissandato ca phalato ca.
- 31.1
Ekādasānisaṁsā mettāya cetovimuttiyā.
- 31.2
Tattha yā mettācetovimutti, ayaṁ ariyadhammesu rāgavirāgā cetovimutti, lokikāya bhūmikā hetu, yaṁ sukhaṁ āyatiṁ manāpo hoti manussānaṁ, ime ekādasa dhammā nissando.
- 31.3
Yañca akatāvī brahmakāye upapajjati.
- 31.4
Idaṁ phalaṁ.
- 31.5
Idaṁ adosādhiṭṭhānaṁ.
- 32.1
Tattha katamaṁ amohādhiṭṭhānaṁ?
- 33.1
“Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ,
- 33.2
yāyaṁ nibbedhagāminī;
- 33.3
Yāya sammā pajānāti,
- 33.4
jātimaraṇasaṅkhayaṁ”.
- 34.1
Paññā hi seṭṭhāti vatthuṁ.
- 34.2
Nibbedhagāminīti nibbānagāminiyaṁ yathābhūtaṁ paṭivijjhati.
- 34.3
Sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhayanti amoho.
- 34.4
Paññāti hetu.
- 34.5
Yaṁ pajānāti ayaṁ nissando.
- 34.6
Yo jātimaraṇasaṅkhayo, idaṁ phalaṁ.
- 34.7
Iti amoho niddiṭṭho hetunā ca nissandena ca phalena ca.
- 35.1
Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni anaññātaññassāmītindriyaṁ aññindriyaṁ aññātāvindriyaṁ.
- 35.2
Tattha katamaṁ anaññātaññassāmītindriyaṁ?
- 35.3
Idha, bhikkhave, bhikkhu anabhisametassa dukkhassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṁ janeti vāyamati, vīriyaṁ ārabhati, cittaṁ paggaṇhāti padahati.
- 35.4
Evaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ kātabbaṁ.
- 35.5
Tattha katamaṁ aññindriyaṁ?
- 35.6
Idha, bhikkhave, bhikkhu “idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, yā ca maggo, idaṁ aññindriyaṁ.
- 35.7
Āsavakkhayā anāsavo hoti, idaṁ vuccati aññātāvindriyaṁ.
- 35.8
Tathāyaṁ paññā, ayaṁ hetu.
- 35.9
Yaṁ chandaṁ janeti vāyamati, yā pajānāti, ayaṁ nissando.
- 35.10
Yena sabbaso āsavānaṁ khayā hetu, yaṁ khaye ñāṇamuppajjati, anuppāde ñāṇañca, ayaṁ nissando.
- 35.11
Yaṁ arahattaṁ, idaṁ phalaṁ.
- 35.12
Tattha khīṇā me jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyanti, idaṁ khaye ñāṇaṁ.
- 35.13
Nāparaṁ itthattāyāti pajānāmīti idaṁ anuppāde ñāṇaṁ.
- 35.14
Iti imāni indriyāni amoho niddiṭṭho hetunā ca nissandena ca phalena ca.
- 35.15
Imāni asādhāraṇāni niddiṭṭhāni.
- 36.1
Tattha katamāni kusalamūlāni sādhāraṇāni?
- 36.2
Kusalañca vo, bhikkhave, desessāmi kusalamūlañceva.
- 36.3
Tattha katamaṁ kusalamūlaṁ?
- 36.4
Alobho adoso amoho.
- 36.5
Tattha katamaṁ kusalaṁ?
- 36.6
Aṭṭha sammattāni sammādiṭṭhi yāva sammāsamādhi.
- 36.7
Tattha yāni kusalamūlāni, ayaṁ hetu.
- 36.8
Yañca alobho tīṇi kammāni samuṭṭhāpeti saṅkappaṁ vāyāmaṁ samādhiñca, ayaṁ alobhassa nissando.
- 36.9
Tattha yo adoso, ayaṁ hetu.
- 36.10
Yaṁ tayo dhamme paṭṭhapeti sammāvācaṁ sammākammantaṁ sammāājīvañca, ayaṁ nissando.
- 36.11
Tattha yo amoho hetu, yaṁ dve dhamme upaṭṭhapeti aviparītadassanampi ca anabhilāpanaṁ, ayaṁ nissando.
- 36.12
Imassa brahmacariyassa yaṁ phalaṁ, tā dve vimuttiyo rāgavirāgā cetovimutti avijjā virāgā ca paññāvimutti, idaṁ phalaṁ.
- 36.13
Iti imāni tīṇi kusalamūlāni niddiṭṭhāni hetuto ca nissandato ca phalato ca.
- 36.14
Evaṁ sādhāraṇāni kusalāni paṭivijjhitabbāni.
- 37.1
Yattha duve yattha tīṇi.
- 37.2
Ayañcettha gāthā.
- 38.1
“Tulamatulañca sambhavaṁ,
- 38.2
Bhavasaṅkhāramavassaji muni;
- 38.3
Ajjhattarato samāhito,
- 38.4
Abhindi kavacamivattasambhavan”ti.
- 39.1
Tulamatulañca sambhavanti tulasaṅkhataṁ atulasaṅkhataṁ.
- 39.2
Tattha ye saṅkhatā tulaṁ, te dve dhammā assādo ca ādīnavo ca tulitā bhavanti.
- 39.3
Ettako kāmesu assādo.
- 39.4
Ettako ādīnavo imassa, idaṁ nissaraṇanti iti nibbānaṁ pajānāti.
- 39.5
Dvīhi kāraṇehi atulaṁ na ca sakkā tulayituṁ.
- 39.6
Ettakaṁ etaṁ netaṁ paramatthīti tena atulaṁ.
- 39.7
Atha pāpuṇā ratanaṁ karitvā acchariyabhāvena atulaṁ.
- 39.8
Tattha kusalassa ca abhisambhavā jānanā passanā, ayaṁ amoho.
- 39.9
Yaṁ tattha ñātā osiraṇā bhavasaṅkhārānaṁ, ayaṁ alobho.
- 39.10
Yaṁ ajjhattarato samāhitoti vikkhepapaṭisaṁharaṇā, ayaṁ adoso.
- 39.11
Iti imāni tīṇi kusalamūlāni.
- 39.12
Tulamatulasambhavanti ayaṁ amoho.
- 39.13
Yo bhavasaṅkhārānaṁ samosaraṇaṁ lobho sammāsamādhīnaṁ assādo, ayaṁ hetu.
- 39.14
Yaṁ ajjhattarato avijjaṇḍakosaṁ sambhedo, ayaṁ nissando.
- 39.15
Sā pavatti imāni tīṇi niddiṭṭhāni kusalamūlāni hetuto ca nissandato ca phalato ca.
- 40.1
Ettāvatā esā pavatti ca nivatti ca akusalamūlehi pavattati, kusalamūlehi nivattatīti imehi ca tīhi sabbaṁ akusalamūlaṁ samosaraṇaṁ gacchati.
- 40.2
So dhamme vā vacanato niddiṭṭho taṇhāti vā kodhoti vā asampajaññanti vā anusayoti vā makkhoti vā paḷāsoti vā assatīti vā issāti vā macchariyanti vā aññāṇanti vā, tehi ye ca vatthūhi niddisitabbaṁ.
- 40.3
Yassimāni dve vacanāni dhammapadāni niddiṭṭhāni na so atthi kilesā, yo imesu navasu padesu samodhānaṁ samosaraṇaṁ gacchati.
- 40.4
Ayaṁ kileso, na ca lobho, na ca doso, na ca moho.
- 41.1
Yathā akusalamūlāni, evaṁ kusalāni paṭikkhepena niddisitabbāni.
- 41.2
Idaṁ amohādhiṭṭhānaṁ.
- 42.1
Tattha katamaṁ kāyakammādhiṭṭhānaṁ?
- 43.1
“Kāyena kusalaṁ kare,
- 43.2
assa kāyena saṁvuto;
- 43.3
Kāyaduccaritaṁ hitvā,
- 43.4
kāyena sucaritaṁ care”.
- 44.1
Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni.
- 44.2
Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, idaṁ kāyakammādhiṭṭhānaṁ.
- 45.1
Tattha katamaṁ vācākammādhiṭṭhānaṁ?
- 46.1
“Subhāsitaṁ uttamamāhu santo,
- 46.2
Dhammaṁ bhaṇe nādhammaṁ taṁ dutiyaṁ;
- 46.3
Piyaṁ bhaṇe nāppiyaṁ taṁ tatiyaṁ,
- 46.4
Saccaṁ bhaṇe nālikaṁ taṁ catutthaṁ”.
- 47.1
Cattārimāni ca vacīsucaritāni idaṁ vācākammādhiṭṭhānaṁ.
- 48.1
Tattha katamaṁ manokammādhiṭṭhānaṁ?
- 49.1
“Manena kusalaṁ kammaṁ,
- 49.2
manasā saṁvuto bhave;
- 49.3
Manoduccaritaṁ hitvā,
- 49.4
manasā sucaritaṁ care”.
- 50.1
Tīṇimāni manosucaritāni, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi, idaṁ manokammādhiṭṭhānaṁ.
- 50.2
Imāni asādhāraṇāni suttāni.
- 51.1
Tattha katamāni sādhāraṇāni suttāni?
- 52.1
“Vācānurakkhī manasā susaṁvuto,
- 52.2
Kāyena ca nākusalaṁ kayirā;
- 52.3
Ete tayo kammapathe visodhaye,
- 52.4
Ārādhaye maggamisippaveditaṁ”.
- 53.1
Tisso imā, bhikkhave, pārisuddhiyo—
- 53.2
kāyakammapārisuddhi, vācākammapārisuddhi, manokammapārisuddhi.
- 54.1
Tattha katamā kāyakammapārisuddhi?
- 54.2
Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī.
- 54.3
Tattha katamā vacīkammapārisuddhi?
- 54.4
Musāvādā veramaṇī …pe…
- 54.5
samphappalāpā veramaṇī.
- 54.6
Tattha katamā manokammapārisuddhi?
- 54.7
Anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi.
- 54.8
Idaṁ sādhāraṇasuttaṁ.
- 55.1
Iti sādhāraṇāni ca suttāni asādhāraṇāni ca suttāni paṭivijjhitabbāni.
- 55.2
Paṭivijjhitvā vācāya kāyena ca suttassa attho niddisitabbo.
- 56.1
Tattha katamaṁ saddhindriyādhiṭṭhānaṁ?
- 57.1
“Yassa saddhā tathāgate,
- 57.2
acalā suppatiṭṭhitā;
- 57.3
Sīlañca yassa kalyāṇaṁ,
- 57.4
ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ.
- 58.1
Saṅghe pasādo yassatthi,
- 58.2
ujubhūtañca dassanaṁ;
- 58.3
Adaliddoti taṁ āhu,
- 58.4
amoghaṁ tassa jīvitaṁ.
- 59.1
Saddhā ve nandikā ārādhiko,
- 59.2
No tassa saddhoti;
- 59.3
Sabbaṁ siyāti bhagavantaṁ,
- 59.4
Tathārūpo dhammasampasādo”.
- 60.1
Idaṁ saddhindriyādhiṭṭhānaṁ.
- 61.1
Tattha katamaṁ vīriyādhiṭṭhānaṁ?
- 62.1
“Ārambhatha nikkamatha,
- 62.2
yuñjatha buddhasāsane;
- 62.3
Dhunātha maccuno senaṁ,
- 62.4
naḷāgāraṁva kuñjaro”.
- 63.1
Cattārome, bhikkhave, sammappadhānā, idaṁ vīriyādhiṭṭhānaṁ.
- 64.1
Tattha katamaṁ satindriyādhiṭṭhānaṁ?
- 65.1
“Satīmato sadā bhaddaṁ,
- 65.2
bhaddamatthu satīmato;
- 65.3
Satīmato sadā seyyo,
- 65.4
satīmā sukhamedhati”.
- 66.1
Cattāro satipaṭṭhānā vitthārena kātabbā, idaṁ satindriyādhiṭṭhānaṁ.
- 67.1
Tattha katamaṁ samādhindriyādhiṭṭhānaṁ?
- 68.1
“Ākaṅkhato te naradammasārathi,
- 68.2
Devā manussā manasā vicintitaṁ;
- 68.3
Sabbe na jaññā kasiṇāpi pāṇino,
- 68.4
Santaṁ samādhiṁ araṇaṁ nisevato”.
- 69.1
Tayome, bhikkhave, samādhī—
- 69.2
savitakko savicāro, avitakko vicāramatto, avitakko avicāro.
- 69.3
Idaṁ samādhindriyādhiṭṭhānaṁ.
- 70.1
Tattha katamaṁ paññindriyādhiṭṭhānaṁ?
- 71.1
Paññā hi seṭṭhā lokasminti vitthārena.
- 72.1
Tisso imā, bhikkhave, paññā—
- 72.2
sutamayī, cintāmayī, bhāvanāmayī, idaṁ paññindriyādhiṭṭhānaṁ suttaṁ, imāni indriyādhiṭṭhānāni asādhāraṇāni suttāni.
- 73.1
Tattha katamāni sādhāraṇāni indriyādhiṭṭhānāni suttāni?
- 74.1
“Avītarāgo kāmesu,
- 74.2
yassa pañcindriyā mudū;
- 74.3
Saddhā sati ca vīriyaṁ,
- 74.4
samatho ca vipassanā;
- 74.5
Tādisaṁ bhikkhumāsajja,
- 74.6
pubbeva upahaññati”.
- 75.1
Pañcimāni indriyāni.
- 75.2
Saddhindriyādiindriyaṁ daṭṭhabbaṁ.
- 75.3
Tīsu aveccappasāde vitthārena suttaṁ kātabbaṁ.
- 75.4
Imāni sādhāraṇāni indriyādhiṭṭhānāni suttāni.
- 75.5
Yaṁ yassa sambandhaṁ kusalassa vā akusalassa vā tena tena adhiṭṭhānena taṁ suttaṁ niddisitabbaṁ, natthañño dhammo niddisitabbo.
- 75.6
Tattha sādhāraṇaṁ kusalaṁ nāpi kusalaṁ akusalaṁ yathā sādhāraṇāni ca kusalamūlāni sādhāraṇāni ca akusalamūlāni uppannaṁ kāmavitakkaṁ pajahati …pe…
- 75.7
cattāro sammappadhānā kusalaṁ akusalañca.
- 76.1
Tatthimā uddānagāthā
- 77.1
Vitakko hi mamatthiko,
- 77.2
dadaṁ piyo naro iti;
- 77.3
Yo pāṇamatipāteti,
- 77.4
tīṇi tassa bālalakkhaṇaṁ.
- 78.1
Satañceva sahassānaṁ,
- 78.2
ye ca samaṇabrāhmaṇā;
- 78.3
Chandā dosā bhayā mohā,
- 78.4
catūhi agatīhi ca.
- 79.1
Asubhānupassiṁ viharantaṁ,
- 79.2
Nimittesu asubhā ca;
- 79.3
Ekampi ce piyaṁ pāṇaṁ,
- 79.4
Mittā sace subhāsitā.
- 80.1
Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ,
- 80.2
Anuññā tīṇi indriyāni;
- 80.3
Kusalākusalamūlāni ca,
- 80.4
Tulamatulañca sambhavaṁ.
- 81.1
Kāyena kusalaṁ kare,
- 81.2
Tīṇi sucaritāni ca;
- 81.3
Subhāsitaṁ uttamamāhu,
- 81.4
Santo vacīsucaritāni ca.
- 82.1
Kāyena ca kusalaṁ kayirā,
- 82.2
Manoduccaritāni ca;
- 82.3
Kāyānurakkhī ca sadā,
- 82.4
Tisso ca pārisuddhiyo.
- 83.1
Yassa saddhā tathāgate,
- 83.2
samuppāde ca desito;
- 83.3
Ārambhatha nikkamatha,
- 83.4
yā ca sammappadhānatā.
- 84.1
Satīmato sadā bhaddaṁ,
- 84.2
satipaṭṭhānabhāvanā;
- 84.3
Ākaṅkhato ca anaññāṇaṁ,
- 84.4
ye ca tīṇi samādhayo.
- 85.1
Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ,
- 85.2
tisso paññā pakāsitā;
- 85.3
Avītarāgo kāmesu,
- 85.4
tatheva pañcindriyā.
- 86.1
Iti therassa mahākaccāyanassa jambuvanavāsino peṭakopadese tatiyabhūmi suttādhiṭṭhānaṁ nāma.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
pe3 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ