Cūḷarathavimānavatthu
Small Chariot Mansion
A prince near death learns Dhamma from an Arahant and changes his ways to attain a better rebirth.
- 0.1
Vimānavatthu
- 0.2
Purisavimāna
- 0.3
Mahārathavagga
13. Cūḷarathavimānavatthu
- 1.1
“Daḷhadhammā nisārassa,
- 1.2
dhanuṁ olubbha tiṭṭhasi;
- 1.3
Khattiyo nusi rājañño,
- 1.4
adu luddo vanecaro”ti.
- 2.1
“Assakādhipatissāhaṁ,
- 2.2
bhante putto vanecaro;
- 2.3
Nāmaṁ me bhikkhu te brūmi,
- 2.4
sujāto iti maṁ vidū.
- 3.1
Mige gavesamānohaṁ,
- 3.2
Ogāhanto brahāvanaṁ;
- 3.3
Migaṁ tañceva nāddakkhiṁ,
- 3.4
Tañca disvā ṭhito ahan”ti.
- 4.1
“Svāgataṁ te mahāpuñña,
- 4.2
atho te adurāgataṁ;
- 4.3
Etto udakamādāya,
- 4.4
pāde pakkhālayassu te.
- 5.1
Idampi pānīyaṁ sītaṁ,
- 5.2
ābhataṁ girigabbharā;
- 5.3
Rājaputta tato pitvā,
- 5.4
santhatasmiṁ upāvisā”ti.
- 6.1
“Kalyāṇī vata te vācā,
- 6.2
Savanīyā mahāmuni;
- 6.3
Nelā atthavatī vaggu,
- 6.4
Mantvā atthañca bhāsasi.
- 7.1
Kā te rati vane viharato,
- 7.2
Isinisabha vadehi puṭṭho;
- 7.3
Tava vacanapathaṁ nisāmayitvā,
- 7.4
Atthadhammapadaṁ samācaremase”ti.
- 8.1
“Ahiṁsā sabbapāṇīnaṁ,
- 8.2
kumāramhāka ruccati;
- 8.3
Theyyā ca aticārā ca,
- 8.4
majjapānā ca ārati.
- 9.1
Ārati samacariyā ca,
- 9.2
bāhusaccaṁ kataññutā;
- 9.3
Diṭṭheva dhamme pāsaṁsā,
- 9.4
dhammā ete pasaṁsiyāti.
- 10.1
Santike maraṇaṁ tuyhaṁ,
- 10.2
oraṁ māsehi pañcahi;
- 10.3
Rājaputta vijānāhi,
- 10.4
attānaṁ parimocayā”ti.
- 11.1
“Katamaṁ svāhaṁ janapadaṁ gantvā,
- 11.2
Kiṁ kammaṁ kiñca porisaṁ;
- 11.3
Kāya vā pana vijjāya,
- 11.4
Bhaveyyaṁ ajarāmaro”ti.
- 12.1
“Na vijjate so padeso,
- 12.2
kammaṁ vijjā ca porisaṁ;
- 12.3
Yattha gantvā bhave macco,
- 12.4
rājaputtājarāmaro.
- 13.1
Mahaddhanā mahābhogā,
- 13.2
raṭṭhavantopi khattiyā;
- 13.3
Pahūtadhanadhaññāse,
- 13.4
tepi no ajarāmarā.
- 14.1
Yadi te sutā andhakaveṇḍuputtā,
- 14.2
Sūrā vīrā vikkantappahārino;
- 14.3
Tepi āyukkhayaṁ pattā,
- 14.4
Viddhastā sassatīsamā.
- 15.1
Khattiyā brāhmaṇā vessā,
- 15.2
suddā caṇḍālapukkusā;
- 15.3
Ete caññe ca jātiyā,
- 15.4
tepi no ajarāmarā.
- 16.1
Ye mantaṁ parivattenti,
- 16.2
chaḷaṅgaṁ brahmacintitaṁ;
- 16.3
Ete caññe ca vijjāya,
- 16.4
tepi no ajarāmarā.
- 17.1
Isayo cāpi ye santā,
- 17.2
saññatattā tapassino;
- 17.3
Sarīraṁ tepi kālena,
- 17.4
vijahanti tapassino.
- 18.1
Bhāvitattāpi arahanto,
- 18.2
katakiccā anāsavā;
- 18.3
Nikkhipanti imaṁ dehaṁ,
- 18.4
puññapāpaparikkhayā”ti.
- 19.1
“Subhāsitā atthavatī,
- 19.2
gāthāyo te mahāmuni;
- 19.3
Nijjhattomhi subhaṭṭhena,
- 19.4
tvañca me saraṇaṁ bhavā”ti.
- 20.1
“Mā maṁ tvaṁ saraṇaṁ gaccha,
- 20.2
tameva saraṇaṁ vaja;
- 20.3
Sakyaputtaṁ mahāvīraṁ,
- 20.4
yamahaṁ saraṇaṁ gato”ti.
- 21.1
“Katarasmiṁ so janapade,
- 21.2
satthā tumhāka mārisa;
- 21.3
Ahampi daṭṭhuṁ gacchissaṁ,
- 21.4
jinaṁ appaṭipuggalan”ti.
- 22.1
“Puratthimasmiṁ janapade,
- 22.2
okkākakulasambhavo;
- 22.3
Tatthāsi purisājañño,
- 22.4
so ca kho parinibbuto”ti.
- 23.1
“Sace hi buddho tiṭṭheyya,
- 23.2
Satthā tumhāka mārisa;
- 23.3
Yojanāni sahassāni,
- 23.4
Gaccheyyaṁ payirupāsituṁ.
- 24.1
Yato ca kho parinibbuto,
- 24.2
satthā tumhāka mārisa;
- 24.3
Nibbutampi mahāvīraṁ,
- 24.4
gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ.
- 25.1
Upemi saraṇaṁ buddhaṁ,
- 25.2
dhammañcāpi anuttaraṁ;
- 25.3
Saṅghañca naradevassa,
- 25.4
gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ.
- 26.1
Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ,
- 26.2
Loke adinnaṁ parivajjayāmi;
- 26.3
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi,
- 26.4
Sakena dārena ca homi tuṭṭho”ti.
- 27.1
“Sahassaraṁsīva yathā mahappabho,
- 27.2
Disaṁ yathā bhāti nabhe anukkamaṁ;
- 27.3
Tathāpakāro tavāyaṁ mahāratho,
- 27.4
Samantato yojanasattamāyato.
- 28.1
Suvaṇṇapaṭṭehi samantamotthaṭo,
- 28.2
Urassa muttāhi maṇīhi cittito;
- 28.3
Lekhā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca,
- 28.4
Sobhenti veḷuriyamayā sunimmitā.
- 29.1
Sīsañcidaṁ veḷuriyassa nimmitaṁ,
- 29.2
Yugañcidaṁ lohitakāya cittitaṁ;
- 29.3
Yuttā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca,
- 29.4
Sobhanti assā ca ime manojavā.
- 30.1
So tiṭṭhasi hemarathe adhiṭṭhito,
- 30.2
Devānamindova sahassavāhano;
- 30.3
Pucchāmi tāhaṁ yasavanta kovidaṁ,
- 30.4
Kathaṁ tayā laddho ayaṁ uḷāro”ti.
- 31.1
“Sujāto nāmahaṁ bhante,
- 31.2
rājaputto pure ahuṁ;
- 31.3
Tvañca maṁ anukampāya,
- 31.4
saññamasmiṁ nivesayi.
- 32.1
Khīṇāyukañca maṁ ñatvā,
- 32.2
sarīraṁ pādāsi satthuno;
- 32.3
Imaṁ sujāta pūjehi,
- 32.4
taṁ te atthāya hehiti.
- 33.1
Tāhaṁ gandhehi mālehi,
- 33.2
pūjayitvā samuyyuto;
- 33.3
Pahāya mānusaṁ dehaṁ,
- 33.4
upapannomhi nandanaṁ.
- 34.1
Nandane ca vane ramme,
- 34.2
nānādijagaṇāyute;
- 34.3
Ramāmi naccagītehi,
- 34.4
accharāhi purakkhato”ti.
- 35.1
Cūḷarathavimānaṁ terasamaṁ.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
vv63 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ