Nandakapetavatthu
The Ghost Nandaka
A ghost advises a king on the dangers of wrong views and the importance of taking refuge in the Triple Gem.
- 0.1
Petavatthu
- 0.2
Mahāvagga
3. Nandakapetavatthu
- 1.1
Rājā piṅgalako nāma,
- 1.2
Suraṭṭhānaṁ adhipati ahu;
- 1.3
Moriyānaṁ upaṭṭhānaṁ gantvā,
- 1.4
Suraṭṭhaṁ punarāgamā.
- 2.1
Uṇhe majjhanhike kāle,
- 2.2
Rājā paṅkaṁ upāgami;
- 2.3
Addasa maggaṁ ramaṇīyaṁ,
- 2.4
Petānaṁ taṁ vaṇṇupathaṁ.
- 3.1
Sārathiṁ āmantayī rājā—
- 4.1
“Ayaṁ maggo ramaṇīyo,
- 4.2
khemo sovatthiko sivo;
- 4.3
Iminā sārathi yāma,
- 4.4
suraṭṭhānaṁ santike ito”.
- 5.1
Tena pāyāsi soraṭṭho,
- 5.2
senāya caturaṅginiyā;
- 5.3
Ubbiggarūpo puriso,
- 5.4
soraṭṭhaṁ etadabravi.
- 6.1
“Kummaggaṁ paṭipannamhā,
- 6.2
bhiṁsanaṁ lomahaṁsanaṁ;
- 6.3
Purato dissati maggo,
- 6.4
pacchato ca na dissati.
- 7.1
Kummaggaṁ paṭipannamhā,
- 7.2
yamapurisāna santike;
- 7.3
Amānuso vāyati gandho,
- 7.4
ghoso suyyati dāruṇo”.
- 8.1
Saṁviggo rājā soraṭṭho,
- 8.2
sārathiṁ etadabravi;
- 8.3
“Kummaggaṁ paṭipannamhā,
- 8.4
bhiṁsanaṁ lomahaṁsanaṁ;
- 8.5
Purato dissati maggo,
- 8.6
pacchato ca na dissati.
- 9.1
Kummaggaṁ paṭipannamhā,
- 9.2
yamapurisāna santike;
- 9.3
Amānuso vāyati gandho,
- 9.4
ghoso suyyati dāruṇo”.
- 10.1
Hatthikkhandhaṁ samāruyha,
- 10.2
Olokento catuddisaṁ;
- 10.3
Addasa nigrodhaṁ ramaṇīyaṁ,
- 10.4
Pādapaṁ chāyāsampannaṁ;
- 10.5
Nīlabbhavaṇṇasadisaṁ,
- 10.6
Meghavaṇṇasirīnibhaṁ.
- 11.1
Sārathiṁ āmantayī rājā,
- 11.2
“kiṁ eso dissati brahā;
- 11.3
Nīlabbhavaṇṇasadiso,
- 11.4
meghavaṇṇasirīnibho”.
- 12.1
“Nigrodho so mahārāja,
- 12.2
pādapo chāyāsampanno;
- 12.3
Nīlabbhavaṇṇasadiso,
- 12.4
meghavaṇṇasirīnibho”.
- 13.1
Tena pāyāsi soraṭṭho,
- 13.2
yena so dissate brahā;
- 13.3
Nīlabbhavaṇṇasadiso,
- 13.4
meghavaṇṇasirīnibho.
- 14.1
Hatthikkhandhato oruyha,
- 14.2
rājā rukkhaṁ upāgami;
- 14.3
Nisīdi rukkhamūlasmiṁ,
- 14.4
sāmacco saparijjano;
- 14.5
Pūraṁ pānīyasarakaṁ,
- 14.6
pūve vitte ca addasa.
- 15.1
Puriso ca devavaṇṇī,
- 15.2
sabbābharaṇabhūsito;
- 15.3
Upasaṅkamitvā rājānaṁ,
- 15.4
soraṭṭhaṁ etadabravi.
- 16.1
“Svāgataṁ te mahārāja,
- 16.2
atho te adurāgataṁ;
- 16.3
Pivatu devo pānīyaṁ,
- 16.4
pūve khāda arindama”.
- 17.1
Pivitvā rājā pānīyaṁ,
- 17.2
sāmacco saparijjano;
- 17.3
Pūve khāditvā pitvā ca,
- 17.4
soraṭṭho etadabravi.
- 18.1
“Devatā nusi gandhabbo,
- 18.2
adu sakko purindado;
- 18.3
Ajānantā taṁ pucchāma,
- 18.4
kathaṁ jānemu taṁ mayan”ti.
- 19.1
“Nāmhi devo na gandhabbo,
- 19.2
nāpi sakko purindado;
- 19.3
Peto ahaṁ mahārāja,
- 19.4
suraṭṭhā idha māgato”ti.
- 20.1
“Kiṁsīlo kiṁsamācāro,
- 20.2
suraṭṭhasmiṁ pure tuvaṁ;
- 20.3
Kena te brahmacariyena,
- 20.4
ānubhāvo ayaṁ tavā”ti.
- 21.1
“Taṁ suṇohi mahārāja,
- 21.2
arindama raṭṭhavaḍḍhana;
- 21.3
Amaccā pārisajjā ca,
- 21.4
brāhmaṇo ca purohito.
- 22.1
Suraṭṭhasmiṁ ahaṁ deva,
- 22.2
puriso pāpacetaso;
- 22.3
Micchādiṭṭhi ca dussīlo,
- 22.4
kadariyo paribhāsako.
- 23.1
Dadantānaṁ karontānaṁ,
- 23.2
vārayissaṁ bahujjanaṁ;
- 23.3
Aññesaṁ dadamānānaṁ,
- 23.4
antarāyakaro ahaṁ.
- 24.1
Vipāko natthi dānassa,
- 24.2
saṁyamassa kuto phalaṁ;
- 24.3
Natthi ācariyo nāma,
- 24.4
adantaṁ ko damessati.
- 25.1
Samatulyāni bhūtāni,
- 25.2
kuto jeṭṭhāpacāyiko;
- 25.3
Natthi balaṁ vīriyaṁ vā,
- 25.4
kuto uṭṭhānaporisaṁ.
- 26.1
Natthi dānaphalaṁ nāma,
- 26.2
na visodheti verinaṁ;
- 26.3
Laddheyyaṁ labhate macco,
- 26.4
niyatipariṇāmajaṁ.
- 27.1
Natthi mātā pitā bhātā,
- 27.2
loko natthi ito paraṁ;
- 27.3
Natthi dinnaṁ natthi hutaṁ,
- 27.4
sunihitaṁ na vijjati.
- 28.1
Yopi haneyya purisaṁ,
- 28.2
parassa chindate siraṁ;
- 28.3
Na koci kañci hanati,
- 28.4
sattannaṁ vivaramantare.
- 29.1
Acchejjābhejjo hi jīvo,
- 29.2
Aṭṭhaṁso guḷaparimaṇḍalo;
- 29.3
Yojanānaṁ sataṁ pañca,
- 29.4
Ko jīvaṁ chettumarahati.
- 30.1
Yathā suttaguḷe khitte,
- 30.2
nibbeṭhentaṁ palāyati;
- 30.3
Evamevaṁ ca so jīvo,
- 30.4
nibbeṭhento palāyati.
- 31.1
Yathā gāmato nikkhamma,
- 31.2
aññaṁ gāmaṁ pavīsati;
- 31.3
Evamevaṁ ca so jīvo,
- 31.4
aññaṁ bondiṁ pavīsati.
- 32.1
Yathā gehato nikkhamma,
- 32.2
aññaṁ gehaṁ pavīsati;
- 32.3
Evamevaṁ ca so jīvo,
- 32.4
aññaṁ bondiṁ pavīsati.
- 33.1
Cullāsīti mahākappino,
- 33.2
satasahassāni hi;
- 33.3
Ye bālā ye ca paṇḍitā,
- 33.4
saṁsāraṁ khepayitvāna;
- 33.5
Dukkhassantaṁ karissare.
- 34.1
Mitāni sukhadukkhāni,
- 34.2
doṇehi piṭakehi ca;
- 34.3
Jino sabbaṁ pajānāti,
- 34.4
sammūḷhā itarā pajā.
- 35.1
Evaṁdiṭṭhi pure āsiṁ,
- 35.2
sammūḷho mohapāruto;
- 35.3
Micchādiṭṭhi ca dussīlo,
- 35.4
kadariyo paribhāsako.
- 36.1
Oraṁ me chahi māsehi,
- 36.2
kālakiriyā bhavissati;
- 36.3
Ekantakaṭukaṁ ghoraṁ,
- 36.4
nirayaṁ papatissahaṁ.
- 37.1
Catukkaṇṇaṁ catudvāraṁ,
- 37.2
vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ;
- 37.3
Ayopākārapariyantaṁ,
- 37.4
ayasā paṭikujjitaṁ.
- 38.1
Tassa ayomayā bhūmi,
- 38.2
jalitā tejasā yutā;
- 38.3
Samantā yojanasataṁ,
- 38.4
pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
- 39.1
Vassāni satasahassāni,
- 39.2
ghoso suyyati tāvade;
- 39.3
Lakkho eso mahārāja,
- 39.4
satabhāgavassakoṭiyo.
- 40.1
Koṭisatasahassāni,
- 40.2
niraye paccare janā;
- 40.3
Micchādiṭṭhī ca dussīlā,
- 40.4
ye ca ariyūpavādino.
- 41.1
Tatthāhaṁ dīghamaddhānaṁ,
- 41.2
dukkhaṁ vedissa vedanaṁ;
- 41.3
Phalaṁ pāpassa kammassa,
- 41.4
tasmā socāmahaṁ bhusaṁ.
- 42.1
Taṁ suṇohi mahārāja,
- 42.2
arindama raṭṭhavaḍḍhana;
- 42.3
Dhītā mayhaṁ mahārāja,
- 42.4
uttarā bhaddamatthu te.
- 43.1
Karoti bhaddakaṁ kammaṁ,
- 43.2
sīlesuposathe ratā;
- 43.3
Saññatā saṁvibhāgī ca,
- 43.4
vadaññū vītamaccharā.
- 44.1
Akhaṇḍakārī sikkhāya,
- 44.2
suṇhā parakulesu ca;
- 44.3
Upāsikā sakyamunino,
- 44.4
sambuddhassa sirīmato.
- 45.1
Bhikkhu ca sīlasampanno,
- 45.2
gāmaṁ piṇḍāya pāvisi;
- 45.3
Okkhittacakkhu satimā,
- 45.4
guttadvāro susaṁvuto.
- 46.1
Sapadānaṁ caramāno,
- 46.2
agamā taṁ nivesanaṁ;
- 46.3
‘Tamaddasa mahārāja,
- 46.4
uttarā bhaddamatthu te’.
- 47.1
Pūraṁ pānīyasarakaṁ,
- 47.2
pūve vitte ca sā adā;
- 47.3
‘Pitā me kālakato bhante,
- 47.4
tassetaṁ upakappatu’.
- 48.1
Samanantarānuddiṭṭhe,
- 48.2
vipāko udapajjatha;
- 48.3
Bhuñjāmi kāmakāmīhaṁ,
- 48.4
rājā vessavaṇo yathā.
- 49.1
Taṁ suṇohi mahārāja,
- 49.2
arindama raṭṭhavaḍḍhana;
- 49.3
Sadevakassa lokassa,
- 49.4
buddho aggo pavuccati;
- 49.5
Taṁ buddhaṁ saraṇaṁ gaccha,
- 49.6
saputtadāro arindama.
- 50.1
Aṭṭhaṅgikena maggena,
- 50.2
phusanti amataṁ padaṁ;
- 50.3
Taṁ dhammaṁ saraṇaṁ gaccha,
- 50.4
saputtadāro arindama.
- 51.1
Cattāro ca paṭipannā,
- 51.2
cattāro ca phale ṭhitā;
- 51.3
Esa saṅgho ujubhūto,
- 51.4
paññāsīlasamāhito;
- 51.5
Taṁ saṅghaṁ saraṇaṁ gaccha,
- 51.6
saputtadāro arindama.
- 52.1
Pāṇātipātā viramassu khippaṁ,
- 52.2
Loke adinnaṁ parivajjayassu;
- 52.3
Amajjapo mā ca musā abhāṇi,
- 52.4
Sakena dārena ca hohi tuṭṭho”ti.
- 53.1
“Atthakāmosi me yakkha,
- 53.2
hitakāmosi devate;
- 53.3
Karomi tuyhaṁ vacanaṁ,
- 53.4
tvaṁsi ācariyo mama.
- 54.1
Upemi saraṇaṁ buddhaṁ,
- 54.2
dhammañcāpi anuttaraṁ;
- 54.3
Saṅghañca naradevassa,
- 54.4
gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ.
- 55.1
Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ,
- 55.2
Loke adinnaṁ parivajjayāmi;
- 55.3
Amajjapo no ca musā bhaṇāmi,
- 55.4
Sakena dārena ca homi tuṭṭho.
- 56.1
Ophuṇāmi mahāvāte,
- 56.2
nadiyā sīghagāmiyā;
- 56.3
Vamāmi pāpikaṁ diṭṭhiṁ,
- 56.4
buddhānaṁ sāsane rato”.
- 57.1
Idaṁ vatvāna soraṭṭho,
- 57.2
viramitvā pāpadassanā;
- 57.3
Namo bhagavato katvā,
- 57.4
pāmokkho rathamāruhīti.
- 58.1
Nandakapetavatthu tatiyaṁ.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
pv38 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ