Serīsakavimānavatthu
Serīsaka’s Mansion
A deva named Serissaka explains how he came to enjoy a comfortable life and what we can do to achieve the same.
- 0.1
Vimānavatthu
- 0.2
Purisavimāna
- 0.3
Sunikkhittavagga
10. Serīsakavimānavatthu
- 1.1
“Suṇotha yakkhassa ca vāṇijāna ca,
- 1.2
Samāgamo yattha tadā ahosi;
- 1.3
Yathā kathaṁ itaritarena cāpi,
- 1.4
Subhāsitaṁ tañca suṇātha sabbe.
- 2.1
Yo so ahu rājā pāyāsi nāma,
- 2.2
Bhummānaṁ sahabyagato yasassī;
- 2.3
So modamānova sake vimāne,
- 2.4
Amānuso mānuse ajjhabhāsī”ti.
- 3.1
“Vaṅke araññe amanussaṭṭhāne,
- 3.2
Kantāre appodake appabhakkhe;
- 3.3
Suduggame vaṇṇupathassa majjhe,
- 3.4
Vaṅkaṁ bhayā naṭṭhamanā manussā.
- 4.1
Nayidha phalā mūlamayā ca santi,
- 4.2
Upādānaṁ natthi kutodha bhakkho;
- 4.3
Aññatra paṁsūhi ca vālukāhi ca,
- 4.4
Tatāhi uṇhāhi ca dāruṇāhi ca.
- 5.1
Ujjaṅgalaṁ tattamivaṁ kapālaṁ,
- 5.2
Anāyasaṁ paralokena tulyaṁ;
- 5.3
Luddānamāvāsamidaṁ purāṇaṁ,
- 5.4
Bhūmippadeso abhisattarūpo.
- 6.1
Atha tumhe kena vaṇṇena,
- 6.2
Kimāsamānā imaṁ padesaṁ hi;
- 6.3
Anupaviṭṭhā sahasā samecca,
- 6.4
Lobhā bhayā atha vā sampamūḷhā”ti.
- 7.1
“Magadhesu aṅgesu ca satthavāhā,
- 7.2
Āropayitvā paṇiyaṁ puthuttaṁ;
- 7.3
Te yāmase sindhusovīrabhūmiṁ,
- 7.4
Dhanatthikā uddayaṁ patthayānā.
- 8.1
Divā pipāsaṁ nadhivāsayantā,
- 8.2
Yoggānukampañca samekkhamānā;
- 8.3
Etena vegena āyāma sabbe,
- 8.4
Rattiṁ maggaṁ paṭipannā vikāle.
- 9.1
Te duppayātā aparaddhamaggā,
- 9.2
Andhākulā vippanaṭṭhā araññe;
- 9.3
Suduggame vaṇṇupathassa majjhe,
- 9.4
Disaṁ na jānāma pamūḷhacittā.
- 10.1
Idañca disvāna adiṭṭhapubbaṁ,
- 10.2
Vimānaseṭṭhañca tavañca yakkha;
- 10.3
Tatuttariṁ jīvitamāsamānā,
- 10.4
Disvā patītā sumanā udaggā”ti.
- 11.1
“Pāraṁ samuddassa imañca vaṇṇuṁ,
- 11.2
Vettācaraṁ saṅkupathañca maggaṁ;
- 11.3
Nadiyo pana pabbatānañca duggā,
- 11.4
Puthuddisā gacchatha bhogahetu.
- 12.1
Pakkhandiyāna vijitaṁ paresaṁ,
- 12.2
Verajjake mānuse pekkhamānā;
- 12.3
Yaṁ vo sutaṁ vā atha vāpi diṭṭhaṁ,
- 12.4
Accherakaṁ taṁ vo suṇoma tātā”ti.
- 13.1
“Itopi accherataraṁ kumāra,
- 13.2
Na no sutaṁ vā atha vāpi diṭṭhaṁ;
- 13.3
Atītamānussakameva sabbaṁ,
- 13.4
Disvā na tappāma anomavaṇṇaṁ.
- 14.1
Vehāyasaṁ pokkharañño savanti,
- 14.2
Pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā;
- 14.3
Dumā cime niccaphalūpapannā,
- 14.4
Atīva gandhā surabhiṁ pavāyanti.
- 15.1
Veḷūriyathambhā satamussitāse,
- 15.2
Silāpavāḷassa ca āyataṁsā;
- 15.3
Masāragallā sahalohitaṅgā,
- 15.4
Thambhā ime jotirasāmayāse.
- 16.1
Sahassathambhaṁ atulānubhāvaṁ,
- 16.2
Tesūpari sādhumidaṁ vimānaṁ;
- 16.3
Ratanantaraṁ kañcanavedimissaṁ,
- 16.4
Tapanīyapaṭṭehi ca sādhuchannaṁ.
- 17.1
Jambonaduttattamidaṁ sumaṭṭho,
- 17.2
Pāsādasopānaphalūpapanno;
- 17.3
Daḷho ca vaggu ca susaṅgato ca,
- 17.4
Atīva nijjhānakhamo manuñño.
- 18.1
Ratanantarasmiṁ bahuannapānaṁ,
- 18.2
Parivārito accharāsaṅgaṇena;
- 18.3
Murajaālambaratūriyaghuṭṭho,
- 18.4
Abhivanditosi thutivandanāya.
- 19.1
So modasi nārigaṇappabodhano,
- 19.2
Vimānapāsādavare manorame;
- 19.3
Acintiyo sabbaguṇūpapanno,
- 19.4
Rājā yathā vessavaṇo naḷinyā.
- 20.1
Devo nu āsi udavāsi yakkho,
- 20.2
Udāhu devindo manussabhūto;
- 20.3
Pucchanti taṁ vāṇijā satthavāhā,
- 20.4
Ācikkha ko nāma tuvaṁsi yakkho”ti.
- 21.1
“Serīsako nāma ahamhi yakkho,
- 21.2
Kantāriyo vaṇṇupathamhi gutto;
- 21.3
Imaṁ padesaṁ abhipālayāmi,
- 21.4
Vacanakaro vessavaṇassa rañño”ti.
- 22.1
“Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te,
- 22.2
Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ;
- 22.3
Pucchanti taṁ vāṇijā satthavāhā,
- 22.4
Kathaṁ tayā laddhamidaṁ manuññan”ti.
- 23.1
“Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me,
- 23.2
Na sayaṅkataṁ na hi devehi dinnaṁ;
- 23.3
Sakehi kammehi apāpakehi,
- 23.4
Puññehi me laddhamidaṁ manuññan”ti.
- 24.1
“Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ,
- 24.2
Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko;
- 24.3
Pucchanti taṁ vāṇijā satthavāhā,
- 24.4
Kathaṁ tayā laddhamidaṁ vimānan”ti.
- 25.1
“Mamaṁ pāyāsīti ahu samaññā,
- 25.2
Rajjaṁ yadā kārayiṁ kosalānaṁ;
- 25.3
Natthikadiṭṭhi kadariyo pāpadhammo,
- 25.4
Ucchedavādī ca tadā ahosiṁ.
- 26.1
Samaṇo ca kho āsi kumārakassapo,
- 26.2
Bahussuto cittakathī uḷāro;
- 26.3
So me tadā dhammakathaṁ abhāsi,
- 26.4
Diṭṭhivisūkāni vinodayī me.
- 27.1
Tāhaṁ tassa dhammakathaṁ suṇitvā,
- 27.2
Upāsakattaṁ paṭivedayissaṁ;
- 27.3
Pāṇātipātā virato ahosiṁ,
- 27.4
Loke adinnaṁ parivajjayissaṁ;
- 27.5
Amajjapo no ca musā abhāṇiṁ,
- 27.6
Sakena dārena ca ahosi tuṭṭho.
- 28.1
Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ,
- 28.2
Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko;
- 28.3
Teheva kammehi apāpakehi,
- 28.4
Puññehi me laddhamidaṁ vimānan”ti.
- 29.1
“Saccaṁ kirāhaṁsu narā sapaññā,
- 29.2
Anaññathā vacanaṁ paṇḍitānaṁ;
- 29.3
Yahiṁ yahiṁ gacchati puññakammo,
- 29.4
Tahiṁ tahiṁ modati kāmakāmī.
- 30.1
Yahiṁ yahiṁ sokapariddavo ca,
- 30.2
Vadho ca bandho ca parikkileso;
- 30.3
Tahiṁ tahiṁ gacchati pāpakammo,
- 30.4
Na muccati duggatiyā kadācīti.
- 31.1
Sammūḷharūpova jano ahosi,
- 31.2
Asmiṁ muhutte kalalīkatova;
- 31.3
Janassimassa tuyhañca kumāra,
- 31.4
Appaccayo kena nu kho ahosī”ti.
- 32.1
“Ime ca sirīsavanā tātā,
- 32.2
Dibbā gandhā surabhī sampavanti;
- 32.3
Te sampavāyanti imaṁ vimānaṁ,
- 32.4
Divā ca ratto ca tamaṁ nihantvā.
- 33.1
Imesañca kho vassasataccayena,
- 33.2
Sipāṭikā phalati ekamekā;
- 33.3
Mānussakaṁ vassasataṁ atītaṁ,
- 33.4
Yadagge kāyamhi idhūpapanno.
- 34.1
Disvānahaṁ vassasatāni pañca,
- 34.2
Asmiṁ vimāne ṭhatvāna tātā;
- 34.3
Āyukkhayā puññakkhayā cavissaṁ,
- 34.4
Teneva sokena pamucchitosmī”ti.
- 35.1
“Kathaṁ nu soceyya tathāvidho so,
- 35.2
Laddhā vimānaṁ atulaṁ cirāya;
- 35.3
Ye cāpi kho ittaramupapannā,
- 35.4
Te nūna soceyyuṁ parittapuññā”ti.
- 36.1
“Anucchaviṁ ovadiyañca me taṁ,
- 36.2
Yaṁ maṁ tumhe peyyavācaṁ vadetha;
- 36.3
Tumhe ca kho tātā mayānuguttā,
- 36.4
Yenicchakaṁ tena paletha sotthin”ti.
- 37.1
“Gantvā mayaṁ sindhusovīrabhūmiṁ,
- 37.2
Dhanatthikā uddayaṁ patthayānā;
- 37.3
Yathāpayogā paripuṇṇacāgā,
- 37.4
Kāhāma serīsamahaṁ uḷāran”ti.
- 38.1
“Mā ceva serīsamahaṁ akattha,
- 38.2
Sabbañca vo bhavissati yaṁ vadetha;
- 38.3
Pāpāni kammāni vivajjayātha,
- 38.4
Dhammānuyogañca adhiṭṭhahātha.
- 39.1
Upāsako atthi imamhi saṅghe,
- 39.2
Bahussuto sīlavatūpapanno;
- 39.3
Saddho ca cāgī ca supesalo ca,
- 39.4
Vicakkhaṇo santusito mutīmā.
- 40.1
Sañjānamāno na musā bhaṇeyya,
- 40.2
Parūpaghātāya na cetayeyya;
- 40.3
Vebhūtikaṁ pesuṇaṁ no kareyya,
- 40.4
Saṇhañca vācaṁ sakhilaṁ bhaṇeyya.
- 41.1
Sagāravo sappatisso vinīto,
- 41.2
Apāpako adhisīle visuddho;
- 41.3
So mātaraṁ pitarañcāpi jantu,
- 41.4
Dhammena poseti ariyavutti.
- 42.1
Maññe so mātāpitūnaṁ kāraṇā,
- 42.2
Bhogāni pariyesati na attahetu;
- 42.3
Mātāpitūnañca yo accayena,
- 42.4
Nekkhammapoṇo carissati brahmacariyaṁ.
- 43.1
Ujū avaṅko asaṭho amāyo,
- 43.2
Na lesakappena ca vohareyya;
- 43.3
So tādiso sukatakammakārī,
- 43.4
Dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṁ.
- 44.1
Taṁ kāraṇā pātukatomhi attanā,
- 44.2
Tasmā dhammaṁ passatha vāṇijāse;
- 44.3
Aññatra teniha bhasmī bhavetha,
- 44.4
Andhākulā vippanaṭṭhā araññe;
- 44.5
Taṁ khippamānena lahuṁ parena,
- 44.6
Sukho have sappurisena saṅgamo”ti.
- 45.1
“Kiṁ nāma so kiñca karoti kammaṁ,
- 45.2
Kiṁ nāmadheyyaṁ kiṁ pana tassa gottaṁ;
- 45.3
Mayampi naṁ daṭṭhukāmamha yakkha,
- 45.4
Yassānukampāya idhāgatosi;
- 45.5
Lābhā hi tassa yassa tuvaṁ pihesī”ti.
- 46.1
“Yo kappako sambhavanāmadheyyo,
- 46.2
Upāsako kocchaphalūpajīvī;
- 46.3
Jānātha naṁ tumhākaṁ pesiyo so,
- 46.4
Mā kho naṁ hīḷittha supesalo so”ti.
- 47.1
“Jānāmase yaṁ tvaṁ pavadesi yakkha,
- 47.2
Na kho naṁ jānāma sa edisoti;
- 47.3
Mayampi naṁ pūjayissāma yakkha,
- 47.4
Sutvāna tuyhaṁ vacanaṁ uḷāran”ti.
- 48.1
“Ye keci imasmiṁ satthe manussā,
- 48.2
Daharā mahantā athavāpi majjhimā;
- 48.3
Sabbeva te ālambantu vimānaṁ,
- 48.4
Passantu puññānaṁ phalaṁ kadariyā”ti.
- 49.1
Te tattha sabbeva “ahaṁ pure”ti,
- 49.2
Taṁ kappakaṁ tattha purakkhatvā;
- 49.3
Sabbeva te ālambiṁsu vimānaṁ,
- 49.4
Masakkasāraṁ viya vāsavassa.
- 50.1
Te tattha sabbeva “ahaṁ pure”ti,
- 50.2
Upāsakattaṁ paṭivedayiṁsu;
- 50.3
Pāṇātipātā viratā ahesuṁ,
- 50.4
Loke adinnaṁ parivajjayiṁsu;
- 50.5
Amajjapā no ca musā bhaṇiṁsu,
- 50.6
Sakena dārena ca ahesuṁ tuṭṭhā.
- 51.1
Te tattha sabbeva “ahaṁ pure”ti,
- 51.2
Upāsakattaṁ paṭivedayitvā;
- 51.3
Pakkāmi sattho anumodamāno,
- 51.4
Yakkhiddhiyā anumato punappunaṁ.
- 52.1
Gantvāna te sindhusovīrabhūmiṁ,
- 52.2
Dhanatthikā uddayaṁ patthayānā;
- 52.3
Yathāpayogā paripuṇṇalābhā,
- 52.4
Paccāgamuṁ pāṭaliputtamakkhataṁ.
- 53.1
Gantvāna te saṅgharaṁ sotthivanto,
- 53.2
Puttehi dārehi samaṅgibhūtā;
- 53.3
Ānandī vittā sumanā patītā,
- 53.4
Akaṁsu serīsamahaṁ uḷāraṁ;
- 53.5
Serīsakaṁ te pariveṇaṁ māpayiṁsu.
- 54.1
Etādisā sappurisāna sevanā,
- 54.2
Mahatthikā dhammaguṇāna sevanā;
- 54.3
Ekassa atthāya upāsakassa,
- 54.4
Sabbeva sattā sukhitā ahesunti.
- 55.1
Serīsakavimānaṁ dasamaṁ.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
vv84 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ