Vatthugāthā
Introductory Verses
- 0.1
Cūḷaniddesa
- 0.2
Pārāyanavaggagāthā
1. Vatthugāthā
- 0.4
Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.
- 1.1
Kosalānaṁ purā rammā,
- 1.2
agamā dakkhiṇāpathaṁ;
- 1.3
Ākiñcaññaṁ patthayāno,
- 1.4
brāhmaṇo mantapāragū.
- 2.1
So assakassa visaye,
- 2.2
maḷakassa samāsane;
- 2.3
Vasi godhāvarīkūle,
- 2.4
uñchena ca phalena ca.
- 3.1
Tasseva upanissāya,
- 3.2
gāmo ca vipulo ahu;
- 3.3
Tato jātena āyena,
- 3.4
mahāyaññamakappayi.
- 4.1
Mahāyaññaṁ yajitvāna,
- 4.2
puna pāvisi assamaṁ;
- 4.3
Tasmiṁ paṭipaviṭṭhamhi,
- 4.4
añño āgañchi brāhmaṇo.
- 5.1
Ugghaṭṭapādo tasito,
- 5.2
paṅkadanto rajassiro;
- 5.3
So ca naṁ upasaṅkamma,
- 5.4
satāni pañca yācati.
- 6.1
Tamenaṁ bāvarī disvā,
- 6.2
āsanena nimantayi;
- 6.3
Sukhañca kusalaṁ pucchi,
- 6.4
idaṁ vacanamabravi.
- 7.1
“Yaṁ kho mama deyyadhammaṁ,
- 7.2
Sabbaṁ visajjitaṁ mayā;
- 7.3
Anujānāhi me brahme,
- 7.4
Natthi pañcasatāni me”.
- 8.1
“Sace me yācamānassa,
- 8.2
bhavaṁ nānupadassati;
- 8.3
Sattame divase tuyhaṁ,
- 8.4
muddhā phalatu sattadhā”.
- 9.1
Abhisaṅkharitvā kuhako,
- 9.2
bheravaṁ so akittayi;
- 9.3
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā,
- 9.4
bāvarī dukkhito ahu.
- 10.1
Ussussati anāhāro,
- 10.2
sokasallasamappito;
- 10.3
Athopi evaṁ cittassa,
- 10.4
jhāne na ramatī mano.
- 11.1
Utrastaṁ dukkhitaṁ disvā,
- 11.2
devatā atthakāminī;
- 11.3
Bāvariṁ upasaṅkamma,
- 11.4
idaṁ vacanamabravi.
- 12.1
“Na so muddhaṁ pajānāti,
- 12.2
kuhako so dhanatthiko;
- 12.3
Muddhani muddhapāte vā,
- 12.4
ñāṇaṁ tassa na vijjati”.
- 13.1
“Bhotī carahi jānāti,
- 13.2
Taṁ me akkhāhi pucchitā;
- 13.3
Muddhaṁ muddhādhipātañca,
- 13.4
Taṁ suṇoma vaco tava”.
- 14.1
“Ahampetaṁ na jānāmi,
- 14.2
ñāṇaṁ mettha na vijjati;
- 14.3
Muddhani muddhādhipāte ca,
- 14.4
jinānaṁ hettha dassanaṁ”.
- 15.1
“Atha ko carahi jānāti,
- 15.2
asmiṁ pathavimaṇḍale;
- 15.3
Muddhaṁ muddhādhipātañca,
- 15.4
taṁ me akkhāhi devate”.
- 16.1
“Purā kapilavatthumhā,
- 16.2
nikkhanto lokanāyako;
- 16.3
Apacco okkākarājassa,
- 16.4
sakyaputto pabhaṅkaro.
- 17.1
So hi brāhmaṇa sambuddho,
- 17.2
sabbadhammāna pāragū;
- 17.3
Sabbābhiññābalappatto,
- 17.4
sabbadhammesu cakkhumā;
- 17.5
Sabbakammakkhayaṁ patto,
- 17.6
vimutto upadhikkhaye.
- 18.1
Buddho so bhagavā loke,
- 18.2
dhammaṁ deseti cakkhumā;
- 18.3
Taṁ tvaṁ gantvāna pucchassu,
- 18.4
so te taṁ byākarissati”.
- 19.1
Sambuddhoti vaco sutvā,
- 19.2
udaggo bāvarī ahu;
- 19.3
Sokassa tanuko āsi,
- 19.4
pītiñca vipulaṁ labhi.
- 20.1
So bāvarī attamano udaggo,
- 20.2
Taṁ devataṁ pucchati vedajāto;
- 20.3
“Katamamhi gāme nigamamhi vā pana,
- 20.4
Katamamhi vā janapade lokanātho;
- 20.5
Yattha gantvāna passemu,
- 20.6
Sambuddhaṁ dvipaduttamaṁ”.
- 21.1
“Sāvatthiyaṁ kosalamandire jino,
- 21.2
Pahūtapañño varabhūrimedhaso;
- 21.3
So sakyaputto vidhuro anāsavo,
- 21.4
Muddhādhipātassa vidū narāsabho”.
- 22.1
Tato āmantayī sisse,
- 22.2
brāhmaṇe mantapāragū;
- 22.3
“Etha māṇavā akkhissaṁ,
- 22.4
suṇātha vacanaṁ mama.
- 23.1
Yasseso dullabho loke,
- 23.2
pātubhāvo abhiṇhaso;
- 23.3
Svājja lokamhi uppanno,
- 23.4
sambuddho iti vissuto;
- 23.5
Khippaṁ gantvāna sāvatthiṁ,
- 23.6
passavho dvipaduttamaṁ”.
- 24.1
“Kathaṁ carahi jānemu,
- 24.2
disvā buddhoti brāhmaṇa;
- 24.3
Ajānataṁ no pabrūhi,
- 24.4
yathā jānemu taṁ mayaṁ”.
- 25.1
“Āgatāni hi mantesu,
- 25.2
mahāpurisalakkhaṇā;
- 25.3
Dvattiṁsāni ca byākkhātā,
- 25.4
samattā anupubbaso.
- 26.1
Yassete honti gattesu,
- 26.2
mahāpurisalakkhaṇā;
- 26.3
Dveyeva tassa gatiyo,
- 26.4
tatiyā hi na vijjati.
- 27.1
Sace agāraṁ āvasati,
- 27.2
vijeyya pathaviṁ imaṁ;
- 27.3
Adaṇḍena asatthena,
- 27.4
dhammena anusāsati.
- 28.1
Sace ca so pabbajati,
- 28.2
Agārā anagāriyaṁ;
- 28.3
Vivaṭṭacchado sambuddho,
- 28.4
Arahā bhavati anuttaro.
- 29.1
Jātiṁ gottañca lakkhaṇaṁ,
- 29.2
mante sisse punāpare;
- 29.3
Muddhaṁ muddhādhipātañca,
- 29.4
manasāyeva pucchatha.
- 30.1
Anāvaraṇadassāvī,
- 30.2
yadi buddho bhavissati;
- 30.3
Manasā pucchite pañhe,
- 30.4
vācāya visajjessati”.
- 31.1
Bāvarissa vaco sutvā,
- 31.2
sissā soḷasa brāhmaṇā;
- 31.3
Ajito tissametteyyo,
- 31.4
puṇṇako atha mettagū.
- 32.1
Dhotako upasīvo ca,
- 32.2
nando ca atha hemako;
- 32.3
Todeyyakappā dubhayo,
- 32.4
jatukaṇṇī ca paṇḍito.
- 33.1
Bhadrāvudho udayo ca,
- 33.2
posālo cāpi brāhmaṇo;
- 33.3
Mogharājā ca medhāvī,
- 33.4
piṅgiyo ca mahāisi.
- 34.1
Paccekagaṇino sabbe,
- 34.2
sabbalokassa vissutā;
- 34.3
Jhāyī jhānaratā dhīrā,
- 34.4
pubbavāsanavāsitā.
- 35.1
Bāvariṁ abhivādetvā,
- 35.2
katvā ca naṁ padakkhiṇaṁ;
- 35.3
Jaṭājinadharā sabbe,
- 35.4
pakkāmuṁ uttarāmukhā.
- 36.1
Maḷakassa patiṭṭhānaṁ,
- 36.2
puramāhissatiṁ tadā;
- 36.3
Ujjeniñcāpi gonaddhaṁ,
- 36.4
vedisaṁ vanasavhayaṁ.
- 37.1
Kosambiñcāpi sāketaṁ,
- 37.2
sāvatthiñca puruttamaṁ;
- 37.3
Setabyaṁ kapilavatthuṁ,
- 37.4
kusinārañca mandiraṁ.
- 38.1
Pāvañca bhoganagaraṁ,
- 38.2
vesāliṁ māgadhaṁ puraṁ;
- 38.3
Pāsāṇakaṁ cetiyañca,
- 38.4
ramaṇīyaṁ manoramaṁ.
- 39.1
Tasitovudakaṁ sītaṁ,
- 39.2
mahālābhaṁva vāṇijo;
- 39.3
Chāyaṁ ghammābhitattova,
- 39.4
turitā pabbatamāruhuṁ.
- 40.1
Bhagavā tamhi samaye,
- 40.2
bhikkhusaṅghapurakkhato;
- 40.3
Bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti,
- 40.4
sīhova nadatī vane.
- 41.1
Ajito addasa buddhaṁ,
- 41.2
Pītaraṁsiṁva bhāṇumaṁ;
- 41.3
Candaṁ yathā pannarase,
- 41.4
Paripūraṁ upāgataṁ.
- 42.1
Athassa gatte disvāna,
- 42.2
paripūrañca byañjanaṁ;
- 42.3
Ekamantaṁ ṭhito haṭṭho,
- 42.4
manopañhe apucchatha.
- 43.1
“Ādissa jammanaṁ brūhi,
- 43.2
gottaṁ brūhi salakkhaṇaṁ;
- 43.3
Mantesu pāramiṁ brūhi,
- 43.4
kati vāceti brāhmaṇo”.
- 44.1
“Vīsaṁ vassasataṁ āyu,
- 44.2
so ca gottena bāvarī;
- 44.3
Tīṇissa lakkhaṇā gatte,
- 44.4
tiṇṇaṁ vedāna pāragū.
- 45.1
Lakkhaṇe itihāse ca,
- 45.2
sanighaṇḍusakeṭubhe;
- 45.3
Pañcasatāni vāceti,
- 45.4
sadhamme pāramiṁ gato”.
- 46.1
“Lakkhaṇānaṁ pavicayaṁ,
- 46.2
bāvarissa naruttama;
- 46.3
Taṇhacchida pakāsehi,
- 46.4
mā no kaṅkhāyitaṁ ahu”.
- 47.1
“Mukhaṁ jivhāya chādeti,
- 47.2
uṇṇassa bhamukantare;
- 47.3
Kosohitaṁ vatthaguyhaṁ,
- 47.4
evaṁ jānāhi māṇava”.
- 48.1
Pucchañhi kiñci asuṇanto,
- 48.2
sutvā pañhe viyākate;
- 48.3
Vicinteti jano sabbo,
- 48.4
vedajāto katañjalī.
- 49.1
“Ko nu devo vā brahmā vā,
- 49.2
indo vāpi sujampati;
- 49.3
Manasā pucchite pañhe,
- 49.4
kametaṁ paṭibhāsati”.
- 50.1
“Muddhaṁ muddhādhipātañca,
- 50.2
bāvarī paripucchati;
- 50.3
Taṁ byākarohi bhagavā,
- 50.4
kaṅkhaṁ vinaya no ise”.
- 51.1
“Avijjā muddhāti jānāhi,
- 51.2
vijjā muddhādhipātinī;
- 51.3
Saddhāsatisamādhīhi,
- 51.4
chandavīriyena saṁyutā”.
- 52.1
Tato vedena mahatā,
- 52.2
santhambhetvāna māṇavo;
- 52.3
Ekaṁsaṁ ajinaṁ katvā,
- 52.4
pādesu sirasā pati.
- 53.1
“Bāvarī brāhmaṇo bhoto,
- 53.2
saha sissehi mārisa;
- 53.3
Udaggacitto sumano,
- 53.4
pāde vandati cakkhuma”.
- 54.1
“Sukhito bāvarī hotu,
- 54.2
saha sissehi brāhmaṇo;
- 54.3
Tvañcāpi sukhito hohi,
- 54.4
ciraṁ jīvāhi māṇava.
- 55.1
Bāvarissa ca tuyhaṁ vā,
- 55.2
sabbesaṁ sabbasaṁsayaṁ;
- 55.3
Katāvakāsā pucchavho,
- 55.4
yaṁ kiñci manasicchatha”.
- 56.1
Sambuddhena katokāso,
- 56.2
nisīditvāna pañjalī;
- 56.3
Ajito paṭhamaṁ pañhaṁ,
- 56.4
tattha pucchi tathāgataṁ.
- 56.5
Vatthugāthā niṭṭhitā.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
cnd1 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ