Bhūridattajātaka
Bhuridatta the Wise
“Whatever jewels there may be”—This story the Master told, while dwelling at Savatthi, about some lay-brethren who kept the fast-days.
- 0.1
Jātaka
- 0.2
Mahānipāta
- 0.3
Mūgapakkhavagga
6. Bhūridattajātaka
- 1.1
“Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi,
- 1.2
dhataraṭṭhanivesane;
- 1.3
Sabbāni te upayantu,
- 1.4
dhītaraṁ dehi rājino”.
- 2.1
“Na no vivāho nāgehi,
- 2.2
katapubbo kudācanaṁ;
- 2.3
Taṁ vivāhaṁ asaṁyuttaṁ,
- 2.4
kathaṁ amhe karomase”.
- 3.1
“Jīvitaṁ nūna te cattaṁ,
- 3.2
raṭṭhaṁ vā manujādhipa;
- 3.3
Na hi nāge kupitamhi,
- 3.4
ciraṁ jīvanti tādisā.
- 4.1
Yo tvaṁ deva manussosi,
- 4.2
iddhimantaṁ aniddhimā;
- 4.3
Varuṇassa niyaṁputtaṁ,
- 4.4
yāmunaṁ atimaññasi”.
- 5.1
“Nātimaññāmi rājānaṁ,
- 5.2
dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ;
- 5.3
Dhataraṭṭho hi nāgānaṁ,
- 5.4
bahūnamapi issaro.
- 6.1
Ahi mahānubhāvopi,
- 6.2
na me dhītaramāraho;
- 6.3
Khattiyo ca videhānaṁ,
- 6.4
abhijātā samuddajā”.
- 7.1
“Kambalassatarā uṭṭhentu,
- 7.2
sabbe nāge nivedaya;
- 7.3
Bārāṇasiṁ pavajjantu,
- 7.4
mā ca kañci viheṭhayuṁ”.
- 8.1
“Nivesanesu sobbhesu,
- 8.2
rathiyā caccaresu ca;
- 8.3
Rukkhaggesu ca lambantu,
- 8.4
vitatā toraṇesu ca.
- 9.1
Ahampi sabbasetena,
- 9.2
mahatā sumahaṁ puraṁ;
- 9.3
Parikkhipissaṁ bhogehi,
- 9.4
kāsīnaṁ janayaṁ bhayaṁ”.
- 10.1
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā,
- 10.2
uragānekavaṇṇino;
- 10.3
Bārāṇasiṁ pavajjiṁsu,
- 10.4
na ca kañci viheṭhayuṁ.
- 11.1
Nivesanesu sobbhesu,
- 11.2
rathiyā caccaresu ca;
- 11.3
Rukkhaggesu ca lambiṁsu,
- 11.4
vitatā toraṇesu ca.
- 12.1
Tesu disvāna lambante,
- 12.2
puthū kandiṁsu nāriyo;
- 12.3
Nāge soṇḍikate disvā,
- 12.4
passasante muhuṁ muhuṁ.
- 13.1
Bārāṇasī pabyathitā,
- 13.2
āturā samapajjatha;
- 13.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 13.4
“dhītaraṁ dehi rājino”.
- 14.1
(…)
- 15.1
“Pupphābhihārassa vanassa majjhe,
- 15.2
Ko lohitakkho vitatantaraṁso;
- 15.3
Kā kambukāyūradharā suvatthā,
- 15.4
Tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā.
- 16.1
Ko tvaṁ brahābāhu vanassa majjhe,
- 16.2
Virocasi ghatasittova aggi;
- 16.3
Mahesakkho aññatarosi yakkho,
- 16.4
Udāhu nāgosi mahānubhāvo”.
- 17.1
“Nāgohamasmi iddhimā,
- 17.2
tejassī duratikkamo;
- 17.3
Ḍaṁseyyaṁ tejasā kuddho,
- 17.4
phītaṁ janapadaṁ api.
- 18.1
Samuddajā hi me mātā,
- 18.2
dhataraṭṭho ca me pitā;
- 18.3
Sudassanakaniṭṭhosmi,
- 18.4
bhūridattoti maṁ vidū.
- 19.1
Yaṁ gambhīraṁ sadāvaṭṭaṁ,
- 19.2
rahadaṁ bhismaṁ pekkhasi;
- 19.3
Esa dibyo mamāvāso,
- 19.4
anekasataporiso.
- 20.1
Mayūrakoñcābhirudaṁ,
- 20.2
nīlodaṁ vanamajjhato;
- 20.3
Yamunaṁ pavisa mā bhīto,
- 20.4
khemaṁ vattavataṁ sivaṁ.
- 21.1
Tattha patto sānucaro,
- 21.2
saha puttena brāhmaṇa;
- 21.3
Pūjito mayhaṁ kāmehi,
- 21.4
sukhaṁ brāhmaṇa vacchasi”.
- 22.1
“Samā samantaparito,
- 22.2
pahūtatagarā mahī;
- 22.3
Indagopakasañchannā,
- 22.4
sobhati harituttamā.
- 23.1
Rammāni vanacetyāni,
- 23.2
rammā haṁsūpakūjitā;
- 23.3
Opupphāpadmā tiṭṭhanti,
- 23.4
pokkharañño sunimmitā.
- 24.1
Aṭṭhaṁsā sukatā thambhā,
- 24.2
sabbe veḷuriyāmayā;
- 24.3
Sahassathambhā pāsādā,
- 24.4
pūrā kaññāhi jotare.
- 25.1
Vimānaṁ upapannosi,
- 25.2
dibyaṁ puññehi attano;
- 25.3
Asambādhaṁ sivaṁ rammaṁ,
- 25.4
accantasukhasaṁhitaṁ.
- 26.1
Maññe sahassanettassa,
- 26.2
vimānaṁ nābhikaṅkhasi;
- 26.3
Iddhī hi tyāyaṁ vipulā,
- 26.4
sakkasseva jutīmato”.
- 27.1
“Manasāpi na pattabbo,
- 27.2
ānubhāvo jutīmato;
- 27.3
Paricārayamānānaṁ,
- 27.4
saindānaṁ vasavattinaṁ.
- 28.1
Taṁ vimānaṁ abhijjhāya,
- 28.2
amarānaṁ sukhesinaṁ;
- 28.3
Uposathaṁ upavasanto,
- 28.4
semi vammikamuddhani”.
- 29.1
“Ahañca migamesāno,
- 29.2
saputto pāvisiṁ vanaṁ;
- 29.3
Taṁ maṁ mataṁ vā jīvaṁ vā,
- 29.4
nābhivedenti ñātakā.
- 30.1
Āmantaye bhūridattaṁ,
- 30.2
kāsiputtaṁ yasassinaṁ;
- 30.3
Tayā no samanuññātā,
- 30.4
api passemu ñātake”.
- 31.1
“Eso hi vata me chando,
- 31.2
yaṁ vasesi mamantike;
- 31.3
Na hi etādisā kāmā,
- 31.4
sulabhā honti mānuse.
- 32.1
Sace tvaṁ nicchase vatthuṁ,
- 32.2
mama kāmehi pūjito;
- 32.3
Mayā tvaṁ samanuññāto,
- 32.4
sotthiṁ passāhi ñātake”.
- 33.1
“Dhārayimaṁ maṇiṁ dibyaṁ,
- 33.2
pasuṁ putte ca vindati;
- 33.3
Arogo sukhito hoti,
- 33.4
gacchevādāya brāhmaṇa”.
- 34.1
“Kusalaṁ paṭinandāmi,
- 34.2
bhūridatta vaco tava;
- 34.3
Pabbajissāmi jiṇṇosmi,
- 34.4
na kāme abhipatthaye”.
- 35.1
“Brahmacariyassa ce bhaṅgo,
- 35.2
hoti bhogehi kāriyaṁ;
- 35.3
Avikampamāno eyyāsi,
- 35.4
bahuṁ dassāmi te dhanaṁ”.
- 36.1
“Kusalaṁ paṭinandāmi,
- 36.2
bhūridatta vaco tava;
- 36.3
Punapi āgamissāmi,
- 36.4
sace attho bhavissati”.
- 37.1
Idaṁ vatvā bhūridatto,
- 37.2
Pesesi caturo jane;
- 37.3
“Etha gacchatha uṭṭhetha,
- 37.4
Khippaṁ pāpetha brāhmaṇaṁ”.
- 38.1
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā,
- 38.2
uṭṭhāya caturo janā;
- 38.3
Pesitā bhūridattena,
- 38.4
khippaṁ pāpesu brāhmaṇaṁ.
- 39.1
(…)
- 40.1
“Maṇiṁ paggayha maṅgalyaṁ,
- 40.2
sādhuvittaṁ manoramaṁ;
- 40.3
Selaṁ byañjanasampannaṁ,
- 40.4
ko imaṁ maṇimajjhagā”.
- 41.1
“Lohitakkhasahassāhi,
- 41.2
samantā parivāritaṁ;
- 41.3
Ajja kālaṁ pathaṁ gacchaṁ,
- 41.4
ajjhagāhaṁ maṇiṁ imaṁ”.
- 42.1
“Sūpaciṇṇo ayaṁ selo,
- 42.2
accito mānito sadā;
- 42.3
Sudhārito sunikkhitto,
- 42.4
sabbatthamabhisādhaye.
- 43.1
Upacāravipannassa,
- 43.2
nikkhepe dhāraṇāya vā;
- 43.3
Ayaṁ selo vināsāya,
- 43.4
pariciṇṇo ayoniso.
- 44.1
Na imaṁ akusalo dibyaṁ,
- 44.2
maṇiṁ dhāretumāraho;
- 44.3
Paṭipajja sataṁ nikkhaṁ,
- 44.4
dehimaṁ ratanaṁ mama”.
- 45.1
“Na ca myāyaṁ maṇī keyyo,
- 45.2
gohi vā ratanehi vā;
- 45.3
Selo byañjanasampanno,
- 45.4
neva keyyo maṇī mama”.
- 46.1
“No ce tayā maṇī keyyo,
- 46.2
gohi vā ratanehi vā;
- 46.3
Atha kena maṇī keyyo,
- 46.4
taṁ me akkhāhi pucchito”.
- 47.1
“Yo me saṁse mahānāgaṁ,
- 47.2
tejassiṁ duratikkamaṁ;
- 47.3
Tassa dajjaṁ imaṁ selaṁ,
- 47.4
jalantamiva tejasā”.
- 48.1
“Ko nu brāhmaṇavaṇṇena,
- 48.2
supaṇṇo patataṁ varo;
- 48.3
Nāgaṁ jigīsamanvesi,
- 48.4
anvesaṁ bhakkhamattano”.
- 49.1
“Nāhaṁ dijādhipo homi,
- 49.2
na diṭṭho garuḷo mayā;
- 49.3
Āsīvisena vittoti,
- 49.4
vajjo brāhmaṇa maṁ vidū”.
- 50.1
“Kiṁ nu tuyhaṁ balaṁ atthi,
- 50.2
kiṁ sippaṁ vijjate tava;
- 50.3
Kismiṁ vā tvaṁ paratthaddho,
- 50.4
uragaṁ nāpacāyasi”.
- 51.1
“Āraññikassa isino,
- 51.2
cirarattaṁ tapassino;
- 51.3
Supaṇṇo kosiyassakkhā,
- 51.4
visavijjaṁ anuttaraṁ.
- 52.1
Taṁ bhāvitattaññataraṁ,
- 52.2
sammantaṁ pabbatantare;
- 52.3
Sakkaccaṁ taṁ upaṭṭhāsiṁ,
- 52.4
rattindivamatandito.
- 53.1
So tadā pariciṇṇo me,
- 53.2
vattavā brahmacariyavā;
- 53.3
Dibbaṁ pātukarī mantaṁ,
- 53.4
kāmasā bhagavā mama.
- 54.1
Tyāhaṁ mante paratthaddho,
- 54.2
nāhaṁ bhāyāmi bhoginaṁ;
- 54.3
Ācariyo visaghātānaṁ,
- 54.4
alampānoti maṁ vidū”.
- 55.1
“Gaṇhāmase maṇiṁ tāta,
- 55.2
somadatta vijānahi;
- 55.3
Mā daṇḍena siriṁ pattaṁ,
- 55.4
kāmasā pajahimhase”.
- 56.1
“Sakaṁ nivesanaṁ pattaṁ,
- 56.2
yo taṁ brāhmaṇa pūjayi;
- 56.3
Evaṁ kalyāṇakārissa,
- 56.4
kiṁ mohā dubbhimicchasi.
- 57.1
Sace tvaṁ dhanakāmosi,
- 57.2
bhūridatto padassati;
- 57.3
Tameva gantvā yācassu,
- 57.4
bahuṁ dassati te dhanaṁ”.
- 58.1
“Hatthagataṁ pattagataṁ,
- 58.2
nikiṇṇaṁ khādituṁ varaṁ;
- 58.3
Mā no sandiṭṭhiko attho,
- 58.4
somadatta upaccagā”.
- 59.1
“Paccati niraye ghore,
- 59.2
mahissamapi vivarati;
- 59.3
Mittadubbhī hitaccāgī,
- 59.4
jīvarevāpi sussati.
- 60.1
Sace tvaṁ dhanakāmosi,
- 60.2
bhūridatto padassati;
- 60.3
Maññe attakataṁ veraṁ,
- 60.4
naciraṁ vedayissasi”.
- 61.1
“Mahāyaññaṁ yajitvāna,
- 61.2
evaṁ sujjhanti brāhmaṇā;
- 61.3
Mahāyaññaṁ yajissāma,
- 61.4
evaṁ mokkhāma pāpakā”.
- 62.1
“Handa dāni apāyāmi,
- 62.2
nāhaṁ ajja tayā saha;
- 62.3
Padampekaṁ na gaccheyyaṁ,
- 62.4
evaṁ kibbisakārinā”.
- 63.1
Idaṁ vatvāna pitaraṁ,
- 63.2
somadatto bahussuto;
- 63.3
Ujjhāpetvāna bhūtāni,
- 63.4
tamhā ṭhānā apakkami.
- 64.1
“Gaṇhāhetaṁ mahānāgaṁ,
- 64.2
āharetaṁ maṇiṁ mama;
- 64.3
Indagopakavaṇṇābho,
- 64.4
yassa lohitako siro.
- 65.1
Kappāsapicurāsīva,
- 65.2
eso kāyo padissati;
- 65.3
Vammikaggagato seti,
- 65.4
taṁ tvaṁ gaṇhāhi brāhmaṇa”.
- 66.1
Athosadhehi dibbehi,
- 66.2
jappaṁ mantapadāni ca;
- 66.3
Evaṁ taṁ asakkhi satthuṁ,
- 66.4
katvā parittamattano.
- 67.1
(…)
- 68.1
“Mamaṁ disvāna āyantaṁ,
- 68.2
sabbakāmasamiddhinaṁ;
- 68.3
Indriyāni ahaṭṭhāni,
- 68.4
sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tava.
- 69.1
Padmaṁ yathā hatthagataṁ,
- 69.2
Pāṇinā parimadditaṁ;
- 69.3
Sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tuyhaṁ,
- 69.4
Mamaṁ disvāna edisaṁ.
- 70.1
Kacci nu te nābhisasi,
- 70.2
kacci te atthi vedanā;
- 70.3
Yena sāvaṁ mukhaṁ tuyhaṁ,
- 70.4
mamaṁ disvāna āgataṁ”.
- 71.1
“Supinaṁ tāta addakkhiṁ,
- 71.2
ito māsaṁ adhogataṁ;
- 71.3
Dakkhiṇaṁ viya me bāhuṁ,
- 71.4
chetvā ruhiramakkhitaṁ;
- 71.5
Puriso ādāya pakkāmi,
- 71.6
mama rodantiyā sati.
- 72.1
Yatohaṁ supinamaddakkhiṁ,
- 72.2
sudassana vijānahi;
- 72.3
Tato divā vā rattiṁ vā,
- 72.4
sukhaṁ me nopalabbhati”.
- 73.1
“Yaṁ pubbe parivāriṁsu,
- 73.2
kaññā ruciraviggahā;
- 73.3
Hemajālapaṭicchannā,
- 73.4
bhūridatto na dissati.
- 74.1
Yaṁ pubbe parivāriṁsu,
- 74.2
nettiṁsavaradhārino;
- 74.3
Kaṇikārāva samphullā,
- 74.4
bhūridatto na dissati.
- 75.1
Handa dāni gamissāma,
- 75.2
bhūridattanivesanaṁ;
- 75.3
Dhammaṭṭhaṁ sīlasampannaṁ,
- 75.4
passāma tava bhātaraṁ”.
- 76.1
Tañca disvāna āyantiṁ,
- 76.2
bhūridattassa mātaraṁ;
- 76.3
Bāhā paggayha pakkanduṁ,
- 76.4
bhūridattassa nāriyo.
- 77.1
“Puttaṁ teyye na jānāma,
- 77.2
ito māsaṁ adhogataṁ;
- 77.3
Mataṁ vā yadi vā jīvaṁ,
- 77.4
bhūridattaṁ yasassinaṁ.
- 78.1
Sakuṇī hataputtāva,
- 78.2
suññaṁ disvā kulāvakaṁ;
- 78.3
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ,
- 78.4
bhūridattaṁ apassatī.
- 79.1
Kurarī hatachāpāva,
- 79.2
suññaṁ disvā kulāvakaṁ;
- 79.3
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ,
- 79.4
bhūridattaṁ apassatī.
- 80.1
Sā nūna cakkavākīva,
- 80.2
pallalasmiṁ anodake;
- 80.3
Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ,
- 80.4
bhūridattaṁ apassatī.
- 81.1
Kammārānaṁ yathā ukkā,
- 81.2
anto jhāyati no bahi;
- 81.3
Evaṁ jhāyāmi sokena,
- 81.4
bhūridattaṁ apassatī”.
- 82.1
Sālāva sampamathitā,
- 82.2
mālutena pamadditā;
- 82.3
Senti puttā ca dārā ca,
- 82.4
bhūridattanivesane.
- 83.1
Idaṁ sutvāna nigghosaṁ,
- 83.2
bhūridattanivesane;
- 83.3
Ariṭṭho ca subhogo ca,
- 83.4
padhāviṁsu anantarā.
- 84.1
“Amma assāsa mā soci,
- 84.2
evaṁdhammā hi pāṇino;
- 84.3
Cavanti upapajjanti,
- 84.4
esassa pariṇāmitā”.
- 85.1
“Ahampi tāta jānāmi,
- 85.2
evaṁdhammā hi pāṇino;
- 85.3
Sokena ca paretasmi,
- 85.4
bhūridattaṁ apassatī.
- 86.1
Ajja ce me imaṁ rattiṁ,
- 86.2
sudassana vijānahi;
- 86.3
Bhūridattaṁ apassantī,
- 86.4
maññe hissāmi jīvitaṁ”.
- 87.1
“Amma assāsa mā soci,
- 87.2
ānayissāma bhātaraṁ;
- 87.3
Disodisaṁ gamissāma,
- 87.4
bhātupariyesanaṁ caraṁ.
- 88.1
Pabbate giriduggesu,
- 88.2
gāmesu nigamesu ca;
- 88.3
Orena sattarattassa,
- 88.4
bhātaraṁ passa āgataṁ”.
- 89.1
“Hatthā pamutto urago,
- 89.2
pāde te nipatī bhusaṁ;
- 89.3
Kacci nu taṁ ḍaṁsī tāta,
- 89.4
mā bhāyi sukhito bhava”.
- 90.1
“Neva mayhaṁ ayaṁ nāgo,
- 90.2
alaṁ dukkhāya kāyaci;
- 90.3
Yāvatatthi ahiggāho,
- 90.4
mayā bhiyyo na vijjati”.
- 91.1
“Ko nu brāhmaṇavaṇṇena,
- 91.2
ditto parisamāgato;
- 91.3
Avhāyantu suyuddhena,
- 91.4
suṇantu parisā mama”.
- 92.1
“Tvaṁ maṁ nāgena ālampa,
- 92.2
ahaṁ maṇḍūkachāpiyā;
- 92.3
Hotu no abbhutaṁ tattha,
- 92.4
ā sahassehi pañcahi”.
- 93.1
“Ahañhi vasumā aḍḍho,
- 93.2
tvaṁ daliddosi māṇava;
- 93.3
Ko nu te pāṭibhogatthi,
- 93.4
upajūtañca kiṁ siyā.
- 94.1
Upajūtañca me assa,
- 94.2
pāṭibhogo ca tādiso;
- 94.3
Hotu no abbhutaṁ tattha,
- 94.4
ā sahassehi pañcahi”.
- 95.1
“Suṇohi me mahārāja,
- 95.2
vacanaṁ bhaddamatthu te;
- 95.3
Pañcannaṁ me sahassānaṁ,
- 95.4
pāṭibhogo hi kittima”.
- 96.1
“Pettikaṁ vā iṇaṁ hoti,
- 96.2
Yaṁ vā hoti sayaṅkataṁ;
- 96.3
Kiṁ tvaṁ evaṁ bahuṁ mayhaṁ,
- 96.4
Dhanaṁ yācasi brāhmaṇa”.
- 97.1
“Alampāno hi nāgena,
- 97.2
mamaṁ abhijigīsati;
- 97.3
Ahaṁ maṇḍūkachāpiyā,
- 97.4
ḍaṁsayissāmi brāhmaṇaṁ.
- 98.1
Taṁ tvaṁ daṭṭhuṁ mahārāja,
- 98.2
ajja raṭṭhābhivaḍḍhana;
- 98.3
Khattasaṅghaparibyūḷho,
- 98.4
niyyāhi ahidassanaṁ”.
- 99.1
“Neva taṁ atimaññāmi,
- 99.2
sippavādena māṇava;
- 99.3
Atimattosi sippena,
- 99.4
uragaṁ nāpacāyasi”.
- 100.1
“Ahampi nātimaññāmi,
- 100.2
sippavādena brāhmaṇa;
- 100.3
Avisena ca nāgena,
- 100.4
bhusaṁ vañcayase janaṁ.
- 101.1
Evañcetaṁ jano jaññā,
- 101.2
Yathā jānāmi taṁ ahaṁ;
- 101.3
Na tvaṁ labhasi ālampa,
- 101.4
Bhusamuṭṭhiṁ kuto dhanaṁ”.
- 102.1
“Kharājino jaṭī dummī,
- 102.2
ditto parisamāgato;
- 102.3
Yo tvaṁ evaṁ gataṁ nāgaṁ,
- 102.4
aviso atimaññasi.
- 103.1
Āsajja kho naṁ jaññāsi,
- 103.2
puṇṇaṁ uggassa tejaso;
- 103.3
Maññe taṁ bhasmarāsiṁva,
- 103.4
khippameso karissati”.
- 104.1
“Siyā visaṁ siluttassa,
- 104.2
deḍḍubhassa silābhuno;
- 104.3
Neva lohitasīsassa,
- 104.4
visaṁ nāgassa vijjati”.
- 105.1
“Sutametaṁ arahataṁ,
- 105.2
saññatānaṁ tapassinaṁ;
- 105.3
Idha dānāni datvāna,
- 105.4
saggaṁ gacchanti dāyakā;
- 105.5
Jīvanto dehi dānāni,
- 105.6
yadi te atthi dātave.
- 106.1
Ayaṁ nāgo mahiddhiko,
- 106.2
tejassī duratikkamo;
- 106.3
Tena taṁ ḍaṁsayissāmi,
- 106.4
so taṁ bhasmaṁ karissati”.
- 107.1
“Mayāpetaṁ sutaṁ samma,
- 107.2
saññatānaṁ tapassinaṁ;
- 107.3
Idha dānāni datvāna,
- 107.4
saggaṁ gacchanti dāyakā;
- 107.5
Tvameva dehi jīvanto,
- 107.6
yadi te atthi dātave.
- 108.1
Ayaṁ ajamukhī nāma,
- 108.2
puṇṇā uggassa tejaso;
- 108.3
Tāya taṁ ḍaṁsayissāmi,
- 108.4
sā taṁ bhasmaṁ karissati.
- 109.1
Yā dhītā dhataraṭṭhassa,
- 109.2
vemātā bhaginī mama;
- 109.3
Sā taṁ ḍaṁsatvajamukhī,
- 109.4
puṇṇā uggassa tejaso.
- 110.1
Chamāyañce nisiñcissaṁ,
- 110.2
brahmadatta vijānahi;
- 110.3
Tiṇalatāni osadhyo,
- 110.4
ussusseyyuṁ asaṁsayaṁ.
- 111.1
Uddhañce pātayissāmi,
- 111.2
brahmadatta vijānahi;
- 111.3
Satta vassāniyaṁ devo,
- 111.4
na vasse na himaṁ pate.
- 112.1
Udake ce nisiñcissaṁ,
- 112.2
brahmadatta vijānahi;
- 112.3
Yāvantodakajā pāṇā,
- 112.4
mareyyuṁ macchakacchapā”.
- 113.1
(…)
- 114.1
“Lokyaṁ sajantaṁ udakaṁ,
- 114.2
payāgasmiṁ patiṭṭhitaṁ;
- 114.3
Komaṁ ajjhoharī bhūto,
- 114.4
ogāḷhaṁ yamunaṁ nadiṁ”.
- 115.1
“Yadesa lokādhipatī yasassī,
- 115.2
Bārāṇasiṁ pakriya samantato;
- 115.3
Tassāha putto uragūsabhassa,
- 115.4
Subhogoti maṁ brāhmaṇa vedayanti”.
- 116.1
“Sace hi putto uragūsabhassa,
- 116.2
Kāsissa rañño amarādhipassa;
- 116.3
Mahesakkho aññataro pitā te,
- 116.4
Maccesu mātā pana te atulyā;
- 116.5
Na tādiso arahati brāhmaṇassa,
- 116.6
Dāsampi ohārituṁ mahānubhāvo”.
- 117.1
“Rukkhaṁ nissāya vijjhittho,
- 117.2
eṇeyyaṁ pātumāgataṁ;
- 117.3
So viddho dūramacari,
- 117.4
saravegena sīghavā.
- 118.1
Taṁ tvaṁ patitamaddakkhi,
- 118.2
araññasmiṁ brahāvane;
- 118.3
Sa maṁsakājamādāya,
- 118.4
sāyaṁ nigrodhupāgami.
- 119.1
Sukasāḷikasaṅghuṭṭhaṁ,
- 119.2
piṅgalaṁ santhatāyutaṁ;
- 119.3
Kokilābhirudaṁ rammaṁ,
- 119.4
dhuvaṁ haritasaddalaṁ.
- 120.1
Tattha te so pāturahu,
- 120.2
iddhiyā yasasā jalaṁ;
- 120.3
Mahānubhāvo bhātā me,
- 120.4
kaññāhi parivārito.
- 121.1
So tena pariciṇṇo tvaṁ,
- 121.2
sabbakāmehi tappito;
- 121.3
Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi,
- 121.4
taṁ te veraṁ idhāgataṁ.
- 122.1
Khippaṁ gīvaṁ pasārehi,
- 122.2
na te dassāmi jīvitaṁ;
- 122.3
Bhātu parisaraṁ veraṁ,
- 122.4
chedayissāmi te siraṁ”.
- 123.1
“Ajjhāyako yācayogī,
- 123.2
āhutaggi ca brāhmaṇo;
- 123.3
Etehi tīhi ṭhānehi,
- 123.4
avajjho hoti brāhmaṇo”.
- 124.1
“Yaṁ pūraṁ dhataraṭṭhassa,
- 124.2
ogāḷhaṁ yamunaṁ nadiṁ;
- 124.3
Jotate sabbasovaṇṇaṁ,
- 124.4
girimāhacca yāmunaṁ.
- 125.1
Tattha te purisabyagghā,
- 125.2
sodariyā mama bhātaro;
- 125.3
Yathā te tattha vakkhanti,
- 125.4
tathā hessasi brāhmaṇa”.
- 126.1
(…)
- 127.1
“Anittarā ittarasampayuttā,
- 127.2
Yaññā ca vedā ca subhoga loke;
- 127.3
Tadaggarayhañhi vinindamāno,
- 127.4
Jahāti vittañca satañca dhammaṁ.
- 128.1
Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā,
- 128.2
Vessā kasiṁ pāricariyañca suddā;
- 128.3
Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ,
- 128.4
Katāhu ete vasināti āhu.
- 129.1
Dhātā vidhātā varuṇo kuvero,
- 129.2
Somo yamo candimā vāyu sūriyo;
- 129.3
Etepi yaññaṁ puthuso yajitvā,
- 129.4
Ajjhāyakānaṁ atho sabbakāme.
- 130.1
Vikāsitā cāpasatāni pañca,
- 130.2
Yo ajjuno balavā bhīmaseno;
- 130.3
Sahassabāhu asamo pathabyā,
- 130.4
Sopi tadā mādahi jātavedaṁ.
- 131.1
Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṁ,
- 131.2
Annena pānena yathānubhāvaṁ;
- 131.3
Pasannacitto anumodamāno,
- 131.4
Subhoga devaññataro ahosi.
- 132.1
Mahāsanaṁ devamanomavaṇṇaṁ,
- 132.2
Yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṁ;
- 132.3
Sa yaññatantaṁ varato yajitvā,
- 132.4
Dibbaṁ gatiṁ mucalindajjhagacchi.
- 133.1
Mahānubhāvo vassasahassajīvī,
- 133.2
Yo pabbajī dassaneyyo uḷāro;
- 133.3
Hitvā apariyanta raṭṭhaṁ sasenaṁ,
- 133.4
Rājā dudīpopi jagāma saggaṁ.
- 134.1
Yo sāgarantaṁ sāgaro vijitvā,
- 134.2
Yūpaṁ subhaṁ soṇṇamayaṁ uḷāraṁ;
- 134.3
Ussesi vessānaramādahāno,
- 134.4
Subhoga devaññataro ahosi.
- 135.1
Yassānubhāvena subhoga gaṅgā,
- 135.2
Pavattatha dadhisannisinnaṁ samuddaṁ;
- 135.3
Salomapādo paricariya maggiṁ,
- 135.4
Aṅgo sahassakkhapurajjhagacchi.
- 136.1
Mahiddhiko devavaro yasassī,
- 136.2
Senāpati tidive vāsavassa;
- 136.3
So somayāgena malaṁ vihantvā,
- 136.4
Subhoga devaññataro ahosi.
- 137.1
Akārayi lokamimaṁ parañca,
- 137.2
Bhāgīrathiṁ himavantañca gijjhaṁ;
- 137.3
Yo iddhimā devavaro yasassī,
- 137.4
Sopi tadā ādahi jātavedaṁ.
- 138.1
Mālāgirī himavā yo ca gijjho,
- 138.2
Sudassano nisabho kuveru;
- 138.3
Ete ca aññe ca nagā mahantā,
- 138.4
Cityā katā yaññakarehi māhu.
- 139.1
Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ,
- 139.2
Tapassinaṁ yācayogotidhāhu;
- 139.3
Tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ,
- 139.4
Taṁ sāgarojjhohari tenapeyyo.
- 140.1
Āyāgavatthūni puthū pathabyā,
- 140.2
Saṁvijjanti brāhmaṇā vāsavassa;
- 140.3
Purimaṁ disaṁ pacchimaṁ dakkhiṇuttaraṁ,
- 140.4
Saṁvijjamānā janayanti vedaṁ”.
- 141.1
“Kalī hi dhīrāna kaṭaṁ magānaṁ,
- 141.2
Bhavanti vedajjhagatānariṭṭha;
- 141.3
Marīcidhammaṁ asamekkhitattā,
- 141.4
Māyāguṇā nātivahanti paññaṁ.
- 142.1
Vedā na tāṇāya bhavanti dassa,
- 142.2
Mittadduno bhūnahuno narassa;
- 142.3
Na tāyate pariciṇṇo ca aggi,
- 142.4
Dosantaraṁ maccamanariyakammaṁ.
- 143.1
Sabbañca maccā sadhanaṁ sabhogaṁ,
- 143.2
Ādīpitaṁ dāru tiṇena missaṁ;
- 143.3
Dahaṁ na tappe asamatthatejo,
- 143.4
Ko taṁ subhikkhaṁ dvirasaññu kayirā.
- 144.1
Yathāpi khīraṁ vipariṇāmadhammaṁ,
- 144.2
Dadhi bhavitvā navanītampi hoti;
- 144.3
Evampi aggi vipariṇāmadhammo,
- 144.4
Tejo samorohatī yogayutto.
- 145.1
Na dissatī aggimanuppaviṭṭho,
- 145.2
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;
- 145.3
Nāmatthamāno araṇīnarena,
- 145.4
Nākammunā jāyati jātavedo.
- 146.1
Sace hi aggi antarato vaseyya,
- 146.2
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;
- 146.3
Sabbāni susseyyu vanāni loke,
- 146.4
Sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṁ.
- 147.1
Karoti ce dārutiṇena puññaṁ,
- 147.2
Bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ;
- 147.3
Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā,
- 147.4
Sarīradāhāpi kareyyu puññaṁ.
- 148.1
Atha ce hi ete na karonti puññaṁ,
- 148.2
Ajjhenamaggiṁ idha tappayitvā;
- 148.3
Na koci lokasmiṁ karoti puññaṁ,
- 148.4
Bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ.
- 149.1
Kathañhi lokāpacito samāno,
- 149.2
Amanuññagandhaṁ bahūnaṁ akantaṁ;
- 149.3
Yadeva maccā parivajjayanti,
- 149.4
Tadappasatthaṁ dvirasaññu bhuñje.
- 150.1
Sikhimpi devesu vadanti heke,
- 150.2
Āpaṁ milakkhū pana devamāhu;
- 150.3
Sabbeva ete vitathaṁ bhaṇanti,
- 150.4
Aggī na devaññataro na cāpo.
- 151.1
Anindriyabaddhamasaññakāyaṁ,
- 151.2
Vessānaraṁ kammakaraṁ pajānaṁ;
- 151.3
Paricariya maggiṁ sugatiṁ kathaṁ vaje,
- 151.4
Pāpāni kammāni pakubbamāno.
- 152.1
Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā,
- 152.2
Aggissa brahmā paricārakoti;
- 152.3
Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṁ,
- 152.4
Animmito nimmitaṁ vanditassa.
- 153.1
Hassaṁ anijjhānakhamaṁ atacchaṁ,
- 153.2
Sakkārahetu pakiriṁsu pubbe;
- 153.3
Te lābhasakkāre apātubhonte,
- 153.4
Sandhāpitā jantubhi santidhammaṁ.
- 154.1
Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā,
- 154.2
Vessā kasiṁ pāricariyañca suddā;
- 154.3
Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ,
- 154.4
Katāhu ete vasināti āhu.
- 155.1
Etañca saccaṁ vacanaṁ bhaveyya,
- 155.2
Yathā idaṁ bhāsitaṁ brāhmaṇehi;
- 155.3
Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṁ,
- 155.4
Nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe;
- 155.5
Nāññatra vessehi kasiṁ kareyya,
- 155.6
Suddo na mucce parapesanāya.
- 156.1
Yasmā ca etaṁ vacanaṁ abhūtaṁ,
- 156.2
Musāvime odariyā bhaṇanti;
- 156.3
Tadappapaññā abhisaddahanti,
- 156.4
Passanti taṁ paṇḍitā attanāva.
- 157.1
Khatyā hi vessānaṁ baliṁ haranti,
- 157.2
Ādāya satthāni caranti brāhmaṇā;
- 157.3
Taṁ tādisaṁ saṅkhubhitaṁ pabhinnaṁ,
- 157.4
Kasmā brahmā nujju karoti lokaṁ.
- 158.1
Sace hi so issaro sabbaloke,
- 158.2
Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ;
- 158.3
Kiṁ sabbalokaṁ vidahī alakkhiṁ,
- 158.4
Kiṁ sabbalokaṁ na sukhiṁ akāsi.
- 159.1
Sace hi so issaro sabbaloke,
- 159.2
Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ;
- 159.3
Māyā musāvajjamadena cāpi,
- 159.4
Lokaṁ adhammena kimatthamakāri.
- 160.1
Sace hi so issaro sabbaloke,
- 160.2
Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ;
- 160.3
Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha,
- 160.4
Dhamme sati yo vidahī adhammaṁ.
- 161.1
Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā,
- 161.2
Hantvā kimī sujjhati makkhikā ca;
- 161.3
Etepi dhammā anariyarūpā,
- 161.4
Kambojakānaṁ vitathā bahūnaṁ.
- 162.1
Sace hi so sujjhati yo hanāti,
- 162.2
Hatopi so saggamupeti ṭhānaṁ;
- 162.3
Bhovādi bhovādina mārayeyyuṁ,
- 162.4
Ye cāpi tesaṁ abhisaddaheyyuṁ.
- 163.1
Neva migā na pasū nopi gāvo,
- 163.2
Āyācanti attavadhāya keci;
- 163.3
Vipphandamāne idha jīvikatthā,
- 163.4
Yaññesu pāṇe pasumārabhanti.
- 164.1
Yūpussane pasubandhe ca bālā,
- 164.2
Cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti;
- 164.3
Ayaṁ te yūpo kāmaduho parattha,
- 164.4
Bhavissati sassato samparāye.
- 165.1
Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ,
- 165.2
Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ;
- 165.3
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi,
- 165.4
Sace duhe tidive sabbakāme;
- 165.5
Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṁ,
- 165.6
Abrāhmaṇaṁ kañci na yājayeyyuṁ.
- 166.1
Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ,
- 166.2
Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ;
- 166.3
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi,
- 166.4
Kuto duhe tidive sabbakāme.
- 167.1
Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā,
- 167.2
Cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti;
- 167.3
Ādāya aggiṁ mama dehi vittaṁ,
- 167.4
Tato sukhī hohisi sabbakāme.
- 168.1
Tamaggihuttaṁ saraṇaṁ pavissa,
- 168.2
Cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti;
- 168.3
Oropayitvā kesamassuṁ nakhañca,
- 168.4
Vedehi vittaṁ atigāḷhayanti.
- 169.1
Kākā ulūkaṁva raho labhitvā,
- 169.2
Ekaṁ samānaṁ bahukā samecca;
- 169.3
Annāni bhutvā kuhakā kuhitvā,
- 169.4
Muṇḍaṁ karitvā yaññapathossajanti.
- 170.1
Evañhi so vañcito brāhmaṇehi,
- 170.2
Eko samāno bahukā samecca;
- 170.3
Te yogayogena vilumpamānā,
- 170.4
Diṭṭhaṁ adiṭṭhena dhanaṁ haranti.
- 171.1
Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā,
- 171.2
Tadassa ādāya dhanaṁ haranti;
- 171.3
Te tādisā corasamā asantā,
- 171.4
Vajjhā na haññanti ariṭṭha loke.
- 172.1
Indassa bāhārasi dakkhiṇāti,
- 172.2
Yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṁ;
- 172.3
Tañcepi saccaṁ maghavā chinnabāhu,
- 172.4
Kenassa indo asure jināti.
- 173.1
Tañceva tucchaṁ maghavā samaṅgī,
- 173.2
Hantā avajjho paramo sa devo;
- 173.3
Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā,
- 173.4
Sandiṭṭhikā vañcanā esa loke.
- 174.1
Mālāgiri himavā yo ca gijjho,
- 174.2
Sudassano nisabho kuveru;
- 174.3
Ete ca aññe ca nagā mahantā,
- 174.4
Cityā katā yaññakarehi māhu.
- 175.1
Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni,
- 175.2
Cityā katā yaññakarehi māhu;
- 175.3
Na pabbatā honti tathāpakārā,
- 175.4
Aññā disā acalā tiṭṭhaselā.
- 176.1
Na iṭṭhakā honti silā cirena,
- 176.2
Na tattha sañjāyati ayo na lohaṁ;
- 176.3
Yaññañca etaṁ parivaṇṇayantā,
- 176.4
Cityā katā yaññakarehi māhu.
- 177.1
Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ,
- 177.2
Tapassinaṁ yācayogotidhāhu;
- 177.3
Tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ,
- 177.4
Taṁ sāgarojjhohari tenapeyyo.
- 178.1
Parosahassampi samantavede,
- 178.2
Mantūpapanne nadiyo vahanti;
- 178.3
Na tena byāpannarasūdakā na,
- 178.4
Kasmā samuddo atulo apeyyo.
- 179.1
Ye keci kūpā idha jīvaloke,
- 179.2
Loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā;
- 179.3
Na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu,
- 179.4
Āpo apeyyo dvirasaññu māhu.
- 180.1
Pure puratthā kā kassa bhariyā,
- 180.2
Mano manussaṁ ajanesi pubbe;
- 180.3
Tenāpi dhammena na koci hīno,
- 180.4
Evampi vosaggavibhaṅgamāhu.
- 181.1
Caṇḍālaputtopi adhicca vede,
- 181.2
Bhāseyya mante kusalo matīmā;
- 181.3
Na tassa muddhāpi phaleyya sattadhā,
- 181.4
Mantā ime attavadhāya katā.
- 182.1
Vācākatā giddhikatā gahītā,
- 182.2
Dummocayā kabyapathānupannā;
- 182.3
Bālāna cittaṁ visame niviṭṭhaṁ,
- 182.4
Tadappapaññā abhisaddahanti.
- 183.1
Sīhassa byagghassa ca dīpino ca,
- 183.2
Na vijjatī porisiyaṁ balena;
- 183.3
Manussabhāvo ca gavaṁva pekkho,
- 183.4
Jātī hi tesaṁ asamā samānā.
- 184.1
Sace ca rājā pathaviṁ vijitvā,
- 184.2
Sajīvavā assavapārisajjo;
- 184.3
Sayameva so sattusaṅghaṁ vijeyya,
- 184.4
Tassappajā niccasukhī bhaveyya.
- 185.1
Khattiyamantā ca tayo ca vedā,
- 185.2
Atthena ete samakā bhavanti;
- 185.3
Tesañca atthaṁ avinicchinitvā,
- 185.4
Na bujjhatī oghapathaṁva channaṁ.
- 186.1
Khattiyamantā ca tayo ca vedā,
- 186.2
Atthena ete samakā bhavanti;
- 186.3
Lābho alābho ayaso yaso ca,
- 186.4
Sabbeva tesaṁ catunnañca dhammā.
- 187.1
Yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu,
- 187.2
Kammāni karonti puthū pathabyā;
- 187.3
Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja,
- 187.4
Kammāni karonti puthū pathabyā.
- 188.1
Ibbhehi ye te samakā bhavanti,
- 188.2
Niccussukā kāmaguṇesu yuttā;
- 188.3
Kammāni karonti puthū pathabyā,
- 188.4
Tadappapaññā dvirasaññurā te”.
- 189.1
(…)
- 190.1
“Kassa bherī mudiṅgā ca,
- 190.2
saṅkhāpaṇavadindimā;
- 190.3
Purato paṭipannāni,
- 190.4
hāsayantā rathesabhaṁ.
- 191.1
Kassa kañcanapaṭṭena,
- 191.2
puthunā vijjuvaṇṇinā;
- 191.3
Yuvā kalāpasannaddho,
- 191.4
ko eti siriyā jalaṁ.
- 192.1
Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva,
- 192.2
khadiraṅgārasannibhaṁ;
- 192.3
Mukhañca rucirā bhāti,
- 192.4
ko eti siriyā jalaṁ.
- 193.1
Kassa jambonadaṁ chattaṁ,
- 193.2
sasalākaṁ manoramaṁ;
- 193.3
Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ,
- 193.4
ko eti siriyā jalaṁ.
- 194.1
Kassa aṅgaṁ pariggayha,
- 194.2
vālabījanimuttamaṁ;
- 194.3
Ubhato varapuññassa,
- 194.4
muddhani uparūpari.
- 195.1
Kassa pekhuṇahatthāni,
- 195.2
citrāni ca mudūni ca;
- 195.3
Kañcanamaṇidaṇḍāni,
- 195.4
caranti dubhato mukhaṁ.
- 196.1
Khadiraṅgāravaṇṇābhā,
- 196.2
ukkāmukhapahaṁsitā;
- 196.3
Kassete kuṇḍalā vaggū,
- 196.4
sobhanti dubhato mukhaṁ.
- 197.1
Kassa vātena chupitā,
- 197.2
niddhantā mudukāḷakā;
- 197.3
Sobhayanti nalāṭantaṁ,
- 197.4
nabhā vijjurivuggatā.
- 198.1
Kassa etāni akkhīni,
- 198.2
āyatāni puthūni ca;
- 198.3
Ko sobhati visālakkho,
- 198.4
kassetaṁ uṇṇajaṁ mukhaṁ.
- 199.1
Kassete lapanajātā,
- 199.2
suddhā saṅkhavarūpamā;
- 199.3
Bhāsamānassa sobhanti,
- 199.4
dantā kuppilasādisā.
- 200.1
Kassa lākhārasasamā,
- 200.2
hatthapādā sukhedhitā;
- 200.3
Ko so bimboṭṭhasampanno,
- 200.4
divā sūriyova bhāsati.
- 201.1
Himaccaye himavati,
- 201.2
mahāsālova pupphito;
- 201.3
Ko so odātapāvāro,
- 201.4
jayaṁ indova sobhati.
- 202.1
Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṁ,
- 202.2
maṇidaṇḍavicittakaṁ;
- 202.3
Ko so parisamogayha,
- 202.4
īsaṁ khaggaṁ pamuñcati.
- 203.1
Suvaṇṇavikatā cittā,
- 203.2
sukatā cittasibbanā;
- 203.3
Ko so omuñcate pādā,
- 203.4
namo katvā mahesino”.
- 204.1
“Dhataraṭṭhā hi te nāgā,
- 204.2
iddhimanto yasassino;
- 204.3
Samuddajāya uppannā,
- 204.4
nāgā ete mahiddhikā”ti.
- 205.1
Bhūridattajātakaṁ chaṭṭhaṁ.
- แหล่งที่มา
- SuttaCentral · ดึงข้อมูลเมื่อ 2026-08-15 ·
ja543 - ฉบับที่ใช้
- Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500 — PDM-1.0
- English translation — Bhikkhu Sujato — CC0-1.0
- สิทธิ์การใช้งาน
- สาธารณสมบัติ — ตรวจสอบรายฉบับ (ดูบรรทัดบน) · แสดงที่มาแม้สัญญาอนุญาตไม่บังคับ